ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējā laikā ir audzējusi militāro klātbūtni Karību jūrā, kā arī devusi triecienus kuģiem, ar kuriem tur tiekot pārvadātas narkotikas.

Reklāma

Lai arī Trampa administrācija šos soļus skaidro ar vēršanos pret narkotiku karteļiem, apskatnieki tos drīzāk saista ar Vašingtonas mēģinājumiem panākt Nikolasa Maduro režīma krišanu Venecuēlā.

ASV aktivitātes

Savienotās Valstis pēdējos mēnešos Karību jūrā ir ievērojami palielinājušas militāro klātbūtni, tostarp tur nosūtot karakuģus, militāro aviāciju un jūras kājniekus. Lai stiprinātu ASV spēkus reģionā, no Vidusjūras izsaukts aviācijas bāzes kuģis "USS Gerald R. Ford" un to pavadošie karakuģi. Uz "USS Gerald R. Ford" klāja var izvietot līdz 90 kara lidmašīnām, vēsta raidorganizācija BBC. Kamēr šie kuģi vēl ir ceļā, Trinidadas un Tobāgo galvaspilsētas Portofspeinas ostā svētdien jau piestāja iznīcinātājkuģis "USS Gravely". Karību jūrā atrodas arī citi kuģi, tostarp desantkuģi. ASV karabāzē Puertoriko izvietoti modernākie Savienoto Valstu iznīcinātāji F-35, bet reģiona ūdeņos manīts kuģis "MV Ocean Trader", kas agrāk bijis kravas kuģis, bet tagad to izmanto ASV speciālo operāciju spēki. Militārās klātbūtnes audzēšanu pavadījuši ASV bruņoto spēku triecieni civilajiem kuģiem, kuri reģionā, kā apgalvo Trampa administrācija, pārvadājot narkotikas. Kopā ASV bruņotie spēki iznīcinājuši astoņus šādus kuģus Karību jūrā un vēl divus kuģus ūdeņos Klusā okeāna austrumos. Šajos uzbrukumos nogalināti aptuveni 40 cilvēki. Nekādas sīkākas ziņas par personām uz šo kuģu klāja Vašingtona nav sniegusi. Administrācija norāda, ka šajos kuģos uz Savienotajām Valstīm vestas narkotikas. Šādai militārai Vašingtonas rīcībai ir daudz kritiķu, kas uzskata, ka Trampa administrācija pārsniedz pilnvaras un pārkāpj gan starptautiskās tiesības, gan ASV likumus. 

Uzbrukumi kuģiem raisījuši asumus arī diplomātiskajās attiecībās ar citām valstīm.

Kolumbijas prezidents Gustavo Petro paziņojis, ka ASV triecienos Kolumbijas teritoriālajos ūdeņos gājis bojā kāds kolumbiešu zvejnieks, kuram ar narkotiku pārvadāšanu neesot nekāda sakara. Reaģējot uz kritiku, Tramps paziņojis, ka Kolumbija vairs nesaņems Savienoto Valstu subsīdijas. Zināms, ka 2023. gadā Vašingtonas subsīdijas Kolumbijai sasniedza 740 miljonus dolāru.

Runā par režīma maiņu

ASV militārās aktivitātes Venecuēlas tuvumā raisījušas apskatnieku jautājumus par Trampa administrācijas motīviem. Lai arī administrācija runājusi par narkotiku apkarošanu, šāds skaidrojums nešķiet apmierinošs. Tik liela jūras spēku klātbūtne nav nepieciešama, lai apkarotu narkotiku pārvadātājus. Turklāt Venecuēla nav galvenā narkotisko vielu ražotāja, un Karību jūrā neatrodas galvenie piegādes ceļi. Vairums fentanila, kas izraisījis lielu postu ASV, tur nonāk pāri sauszemes robežai ar Meksiku, kur šī narkotiskā viela tiek izgatavota, vēsta telekanāls CNN. Līdzīgi secinājumi ir arī par citām narkotiskajām vielām. ASV Narkotiku apkarošanas pārvaldes šā gada ziņojumā teikts, ka no visa ASV konfiscētā kokaīna 84% nākuši no Kolumbijas, bet Venecuēla vispār attiecīgajā sadaļā nav pieminēta, norāda CNN. Eksperti pieļauj, ka Vašingtona ar šādiem kareivīgiem soļiem cer veicināt režīma maiņu Venecuēlā, par ko runājis arī pats Maduro. Tiešs ASV iebrukums gan varētu nenotikt. Tik lieli spēki Venecuēlas tuvumā arī nav sapulcēti. "Mērķis ir režīma maiņa," intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Londonā bāzētās domnīcas "Chatham House" vecākais līdzstrādnieks Kristofers Sabatīni, piebilstot, ka amerikāņi, domājams, par tiešu iebrukumu neizšķirsies. Viņš pauda pārliecību, ka ASV militārās klātbūtnes pieaugums ir domāts, lai "iedvestu bailes" Maduro tuvāko lokā un Venecuēlas bruņotajos spēkos un pamudinātu tos vērsties pret Venecuēlas vadoni, kurš pie varas ir kopš 2013. gada. Viņa varas laikā valsts piedzīvojusi smagu ekonomisko krīzi un to atstājuši gandrīz astoņi miljoni cilvēku. 

ASV valdība arī līdz 50 miljoniem dolāru palielinājusi atlīdzību, kas piesolīta par informāciju, kas palīdzēs notvert Maduro, kuru Trampa administrācija apsūdz narkotiku tirdzniecības organizēšanā. 

Venecuēlas vadonis šīs apsūdzības noliedz. Jāpiebilst, ka ASV neatzīst Maduro par Venecuēlas likumīgo prezidentu. Viņš pēc pagājušā gada prezidenta vēlēšanām tika atzīts par uzvarētāju, lai arī opozīcija un liela daļa starptautiskās sabiedrības vēlēšanu procesu neatzina par brīvu un godīgu. Trampa pieeju ir apsveikusi Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kurai šomēnes tika piešķirta Nobela Miera prēmija. ASV mediji atzīmē, ka Trampa kareivīgā politika ir pretrunā ar viņa 2016. gada pirmsvēlēšanu kampaņu, kurā tobrīd republikāņu kandidāts uz prezidenta amatu pauda, ka Savienotajām Valstīm nav jāiesaistās "režīma maiņas" operācijās. Tramps vēl nesen arī kritizējis ASV "mūžīgos karus" citās valstīs. ASV mediji norāda, ka liela loma Vašingtonas kareivīgajā pieejā Venecuēlai ir valsts sekretāram Marko Rubio, kurš ir arī Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Rubio, kurš ir kubiešu imigrantu dēls, ierasti ir bijis naidīgi noskaņots pret kreisajiem Latīņamerikas režīmiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu