4.3 °C
Vienas atbildīgās institūcijas, kuras sankciju reģistrā nokļūtu mākslas kolekcija, Latvijā īsti nav. Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādes atcelšana Ogres Vēstures un mākslas muzejā ne tikai liek jautāt par to, cik dziļi Latvijas sabiedrībā iesakņojusies Krievijas maigās varas nezāle, kas dīgst arī kultūras laukā, bet arī uzrāda trauslo stāvokli, kādā var nokļūt Latvijas mākslas vērtības, kas iekļautas kādā privātā kolekcijā.
Kā zināms, Ogres Vēstures un mākslas muzejā pēc publiskiem protestiem atcelta februārī plānotā Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena Rīgas mākslas porcelāna privātkolekcijas izstāde. Šobrīd izstādes muzeja plānos vairs nav, lai gan izstādes iniciators, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis februāra sākumā paudis apņēmību izstādi tomēr sarīkot, "kad būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi", kaismīgi aizstāvot ideju, ka nacionālajiem dārgumiem jānonāk pie publikas.
"Pēteris Avens ir starptautiska līmeņa mākslas kolekcionārs. Viņam pieder pasaules plašākā "Sudraba laikmeta" mākslinieku darbu kolekcija. Pēteris Avens kolekcionē arī padomju aģitācijas priekšmetus un Rīgas mākslas porcelānu, kā arī Latvijas mākslinieku darbus. Viņa kolekcijas priekšmeti regulāri tiek nodoti publiskai apskatei Latvijas, Krievijas un citu valstu muzejos un privātās galerijās," tā par Kremlim pietuvināto oligarhu, Krievijas un Latvijas dubultpilsoni P. Avenu rakstīts viņa izveidotā labdarības fonda "Paaudze" mājas lapā.
P. Avena fonds "Paaudze" ir spilgts piemērs tam, kā māksla, kultūra ilgstoši tikusi izmantota kā Krievijas maigās varas instruments – par Krievijai lojālu cilvēku naudu Latvijā ilgstoši finansēti dažādi festivāli ("Rīga – "Jūrmala"), izstādes, kultūras notikumi, tā nemanāmi sējot ideju, ka sadarbība ar Krievijas finansētājiem ir vēlama, audzējot "draudzīgās sadarbības" atbalstītāju loku, reizēm padarot atkarīgu no bīstamā sabiedrotā finanšu injekcijām.
Fonds "Paaudze" 2015. gadā atbalstīja arī Avena porcelāna kolekcijas izstādīšanu Madonā, Ventspilī, arī Rīgas Porcelāna muzejā, kur to uzņēma ar prieku. "Pētera Avena kolekcija "Rīgas mākslas porcelāns (1925–1940)" ir Latvijā lielākais krājums, un tas ir līdzvērtīgs muzeju kolekcijām. Mecenāts un uzņēmējs šo kolekciju vācis daudzu gadu gaitā un tagad to iespējams redzēt arī plašākai sabiedrībai kā atgādinājumu par mūsu tautas nacionālās identitātes veidošanos," 2015. gadā kolekciju slavēja Rīgas Porcelāna muzeja pārstāvji.
Neraugoties uz ētiskajiem šķēršļiem, kas liedz ar tīru sirdsapziņu izstādīt P. Avena porcelāna kolekciju, tās mākslas darbu mākslinieciskā vērtība nav zudusi, taču reizē tā ir arī sankcijām pakļauta Kremļa oligarha īpašums, uzskatāms par materiālu vērtību. Šobrīd ir jautājums, vai P. Avena kolekcija vispār var tikt izstādīta, nevis, piemēram, iesaldēta, kā tas ar Krievijai pietuvinātu oligarhu īpašumiem notiek daudzviet Eiropā. Ogres Vēstures un mākslas muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Zvirbule "Kultūrzīmēm" pauda, ka P. Avena porcelāna kolekcija naudas izteiksmē varētu būt ļoti vērtīga: "Kad tika pieteikta izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā, redzēju sarakstus ar izstādei paredzēto kolekcijas priekšmetu apdrošinājuma summām, kas kopumā varēja būt ap miljonu. Tiesa, man nav informācijas, vai apdrošināšanas līgums ir ticis noslēgts."
"Mākslas darbi ir vērtējami kā sankcijām pakļautas personas saimnieciskie resursi, tādēļ tie tiek pakļauti civiltiesiskajiem ierobežojumiem, minētos resursus iesaldējot,"
tā pausts partijas "Progresīvie" nesen publicētajā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Vēstulē partija lūgusi skaidrot situāciju, kādā nonākusi P. Avena kolekcija, norādot, ka, viņuprāt, uz to attiecas sankciju nosacījumi, kā arī lūdzot Kariņu skaidrot, kuras valsts institūcijas pienākums ir izvērtēt iespējamus sankciju pārkāpumus.
Situācija patiešām ir neskaidra, jo izrādās, ka vienas atbildīgās institūcijas, kuras sankciju reģistrā nokļūtu mākslas kolekcija, Latvijā īsti nav! Koordinējošā loma sankciju piemērošanā attiecībā uz valsts uzturētajiem sankcionējamo reģistriem šobrīd ir Tieslietu ministrijai. Reģistri ir vairāki: Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra". "Šobrīd nevienā no iepriekš norādītajiem reģistriem netiek apkopota informācija par mākslas kolekcijām, līdz ar to izriet, ka mākslas kolekcijas ir ārpus sankcijām pakļauto objektu loka," "Kultūrzīmēm" norāda Evija Rimšāne, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste.
