Latgales reģiona kultūras darbinieki: "Jūtamies kā tukša vieta"

Laužot līgumus ar 42 kolektīvu vadītājiem, Rēzeknes novads ieekonomēs 42 000 eiro, bez vadītāju atbalsta atstājot vairāk nekā 300 dalībnieku

Janvāra vidū Latvijas kultūrvidē plaši izskanēja ziņa, ka Rēzeknes novadā no līdz šim reģistrētajiem 109 pašdarbības kolektīviem novada Kultūras un tūrisma pārvalde lauzusi līgumus ar 42 kolektīvu vadītājiem.

Drīz vien Rēzeknes novada kultūras centros, ceļot trauksmi par vietējiem iedzīvotājiem tik būtisko finansējuma samazināšanu, tika uzsākta parakstu vākšana. Atklātajā vēstulē Rēzeknes novada iedzīvotāji, kultūras darbinieki un amatierkolektīvu dalībnieki pauda "nopietnas bažas par pēdējā laikā notiekošajiem procesiem novada kultūrtelpā", uzsverot, ka "amatierkolektīvi nav tikai brīvā laika nodarbe vai budžeta pozīcija. Tie ir vietējās kultūras, kopienu saliedētības, iedzīvotāju līdzdalības un sociālās labklājības pamats. Īpaši lauku teritorijās amatierkolektīvi nereti ir vienīgā regulārā kultūras un socializēšanās iespēja, tostarp senioriem." Jāpiebilst, šajā gadījumā runa ir par kolektīviem, kuri nepiedalās Dziesmu svētku procesā.

Pagājušajā nedēļā, kad jau bija kļuvis zināms pēc atklātās vēstules izveidotās darba grupas atzinums, "Kultūrzīmes" noskaidroja, vai tik tiešām vienā no līdz šim aktīvākajiem Latgales reģiona novadiem sagaidāma kultūras dzīves izmiršana.

Vienkārši, īsi un konkrēti: parakstiet!

Kā "Kultūrzīmēm" pastāstīja Gaigalavas pagasta kultūras nama pasākumu organizatore Valentīna Deksne, "tur nebija variantu. Jau decembrī bija jāparaksta, ka esam ar mieru un esam vienojušies. Savukārt mūsu kolektīvu vadītāji dokumentu parakstīja vēlāk." Gaigalavas pagastā no esošajiem trim pašdarbnieku kolektīviem nu ir atstāts viens.

Viens no tiem ir pagasta deju grupa "Raffaello", kura nu jau no darba atlaistā vadītāja Gunta Eriņa atzīst, ka, lai gan runas par kolektīvu vadītāju samazināšanu klīdušas jau sen, tomēr nekas konkrēti ziņots netika. "Janvāra vidū man vienkārši piezvanīja, jautājot, vai būtu brīvs brīdis parunāt par nākamā, 2026., gada pulciņu darbības tālākajiem plāniem. Tomēr, aizejot pie Daigas Miščenko (Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja), uzreiz no galda apakšas tika izvilkta čupa ar jau sagatavotiem līgumiem. Viņa pastāstīja, ka kopā sagatavoti 47 dokumenti: sakarā ar to, ka naudas nav, darbība tiek pārtraukta. Vienkārši, īsi un konkrēti: jā, parakstiet! Man tas bija kā auksts ūdens uz galvas, nezināju, ko teikt. Turklāt – tie bija līgumi ar atpakaļejošu datumu, minēts bija 20. novembra lēmums. Pēc manis tur vēl palika daudz neparakstītu dokumentu."

Komunikācijas kļūda

Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore.

Foto: Publicitātes

Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka "Kultūrzīmēm" skaidroja, ka, pildot novada domes 20. novembra lēmumu, Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājai Daigai Miščenko bijis rakstiski jāinformē darbinieki vai nu par uzteikumu, vai grozījumiem. Kā atzīst Teirumnieka, tagad esot konstatēti pārkāpumi, "tiesa, saprotu, bijušas gada beigas, kādam ticis zvanīts, cits e-pastos aicināts un nebija pamanījis. Ja skatos pēc dokumentiem, tie parakstīti decembrī. Diemžēl parakstītājs nav norādījis dienu, kad reāli parakstījis, un dokumentā es redzu vien iedrukāto datumu". Turklāt decembrī vērtējuma rezultāti kolektīviem tik tiešām netikuši nosaukti, tiesa gan, arī pie izpilddirektores neviens neesot nācis, kaut gan viņa jutusi, ka "neapmierinātība brieda jau decembrī, bet visi burbuļoja savā šūniņā".

Ērika Teirumnieka uzskata, ka, ja būtu viss jau runāts rudenī, izskaidrots, kāpēc kāds kolektīvs nav izpildījis kritērijos norādītās prasības, ja vērtējumi tiktu pārrunāti ar kolektīviem, "pieļauju, viss būtu ievirzījies savādākā gultnē. Diemžēl mūsu noteikumos nebija atrunāts, ka kolektīvi ir jāiepazīstina ar skašu rezultātiem. Protams, tagad to labosim un ierakstīsim. Tiesa, manā skatījumā, pēc labas pārvaldības principiem, vērtējamais ar secinājumiem ir jāiepazīstina. To arī pārrunāju ar Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāju, un pēc sarunām viņa man piekrita. Tomēr, formāli skatoties pēc burta, par notikušo viņu sodīt nevar – dokumentā tas nebija ierakstīts."

Kolektīvu vērtējums noticis atbilstoši pieciem Latvijas Nacionālā kultūras centra noteiktajiem kritērijiem – dalībnieku skaits, mēģinājumu regularitāte un biežums, apmeklētība, aktivitāte Rēzeknes novada pasākumos, rezultāti skatēs un konkursos, kā arī sezonālā koncertprogramma. Vēl pirms gada, 2024. decembrī, Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Daiga Miščenko godināta par profesionālu un nesavtīgu darbu Rēzeknes novada kultūrvides attīstībā. Viļānu pilsētas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, juriste Vija Piziča teic, ka negrib būt netaisna, un "es gribētu tādu normālu un godīgu sarunu, tādu, kas var vest uz rezultātu. Nesen iedzīvotāju sanāksmē bija deputāti, un cita starpā viņi atvainojās par neveiklo situāciju, ko radījis lēmums ietaupīt līdzekļus. Man liekas, augstākais, ko, pieļaujot kļūdas, cilvēks var darīt, ir tās atzīt un atvainoties. Katram ir tiesības kļūdīties, arī tai jaunajai meitenei, kurai ātri vajadzēja izdarīt to, ko būtu bijis jāveic kā komplekss notikums."

Ērika Teirumnieka ir tieša: "Uzskatu, ka mēs esam pieļāvuši kļūdu, tā ir jālabo un jārunā ar cilvēkiem, jārunā arī ar tiem, kurus vērtējam."

Tiesa – neviens no "Kultūrzīmju" uzrunātajiem Rēzeknes novada iedzīvotājiem vai kultūras darba profesionāļiem arī nenoliedza, ka laikmetā, kad mainās pasaule, būtiski izvērtēt atdevi no katra eiro, tomēr iedzīvotājus sāpinājusi attieksme.

Par attīstību vai stagnēšanu

Pirms nepilna mēneša Viļānu Kultūras pasākumu organizatore Margarita Cakula "Kultūrzīmēm" pauda, ka "visskumjākais ir tas, ka šī samazināšana netika pat apspriesta ar vietējiem kultūras darbiniekiem, lai kopīgi izsvērtu, kura kopa vietējiem ļaudīm tiešām vajadzīga un kura, iespējams, varētu strādāt interešu jomā. Tas nozīmē, ka nogriežam kultūras ceļu lielai mūsu kopienas daļai, turklāt senioriem tas varētu būt īpaši bēdīgi, viņiem paliek mazāk socializēšanās iespēju…"

Ēriks Čudars, Rēzeknes un Ludzas apriņķa koru virsdiriģents.

Foto: Publicitātes

Janvāra beigās Audriņu kultūras namā notika novada kolektīvu vadītāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās, kuras laikā Rēzeknes un Ludzas apriņķa koru virsdiriģents, mūzikas skolotājs Ēriks Čudars, uzsvēra, ka "galvenā problēma ir tā, ka nenotika normāla komunicēšana ne ar kultūras nama vadītājiem, ne ar kolektīviem, un principā vienpersonīgi tika izlemts kolektīvu liktenis. Mēs meklēsim risinājumus, ieteikumus, kas ir normālu cilvēku komunicēšana, bet nevis kāda pavēles forma, nav tie laiki, nav padomju laiki."

Ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību, pašvaldībā tika izveidota darba grupa, lai "pārskatītu Rēzeknes novada amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu vērtējumu atbilstību Rēzeknes novada pašvaldības "Noteikumiem par amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu darbību". Darba grupas vadītāja ir Līvija Plavinska, piedaloties Ērikam Čudaram, deju svētku virsvadītājam, horeogrāfam Ilmāram Dreļam, Čornajas pagasta kultūras pasākumu organizatorei Vijai Jeršovai, Viļānu kultūras nama organizatorei Margaritai Cakulai, novada deputātei Jeļenai Stepulei un Daigai Miščenko. 5. februārī darba grupa sagatavoja jaunu atzinumu par iespējamo kolektīvu vadītāju skaitu un, kā "Kultūrzīmēm" skaidroja Līvija Plavinska, ziņojumā tika ņemts vērā ne vien līdzšinējais vērtējums, bet kā viena no prioritātēm izvirzīts arī atbalsts senioru aktivitātēm. Rezultātā darba grupa ieteica darbā atjaunot desmit kolektīvu vadītājus; arī, piemēram, vairāk nekā 20 gadus koncertējušo Viļānu kultūras nama senioru vokālā ansambļa "Rudens ziedi" vadītāju. Darba grupas ieteikumi gan vēl jāapstiprina novada domes sēdē 19. februārī.

Līvija Plavinska sarunā ar "Kultūrzīmēm" ir tieša: "Notikušais mums ir milzīga mācība, un esam sabiedrībai tiešām pateicīgi par aktivitāti. Tomēr valsts prioritāte ir drošība, diemžēl finansiāli vairs nespējam atbalstīt visus interešu izglītības pulciņus, kuri, protams, ir mūsu kultūras daļa un bagātība. Šobrīd esam situācijā, kad, taupot līdzekļus, mums jāslēdz skolas, pirmsskolas izglītības iestādes... Patiesībā notiekošais ir jautājums par attīstību, jo mums svarīgas darbavietas, infrastruktūras sakārtošana, kvalitāte, komunālie pakalpojumi, ūdens, sakārtoti ceļi un, protams, drošība. Kad visu to saliek kopā, tad ar milzīgu žēlumu jāsaprot, ka visus kolektīvus nevarējām paturēt, turklāt zināma revīzija arī bija vajadzīga."

Ietaupītie līdzekļi aprēķināti 42 000 eiro apjomā, kuri bez vadītāju atbalsta atstājuši nedaudz vairāk kā 300 pašdarbniekus. 

Darba grupas vadītāja teic, ka tā var likties maza nauda: "Tomēr mums tā ir pietiekami liela. Tik liela summa var palīdzēt izšķirties atstāt vai likvidēt kādu pamatskolu, līdzīgas summas ir visur vajadzīgas. Un tad deputāta, patiesībā, cilvēka, pienākums liek man jautāt: vai iestājamies par attīstību vai par stagnēšanu? Mūsu novadā kopumā ir 28 000 iedzīvotāju."

Vija Piziča, Viļānu pilsētas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, juriste.

Foto: Ieva Leiniša/LETA / LETA

Savukārt Vija Piziča uzsver, ka nu notikušais skan pa visu valsti, un ko gan tas pauž par stipro cilvēku zemi Latgali? "Iedomāsimies, ka mākslīgais intelekts tagad par Viļāniem teiks, ka tā ir vieta, kur rokdarbnieki un dejotāji bez vadītāja pat kopā nespēj sanākt! Ja tiešām gribam dziedāt, adīt un dejot, var taču piedalīties projektos un iegūt finansējumu, kurš, iespējams, būs pat lielāks nekā pašvaldības līdz šim dotā nauda."

Zāles var palikt tukšas

Ilggadējā Gaigalavas "Raffaello" dalībniece Iveta Bikse teic, ka Rēzeknes novads pēdējā laikā izceļas ar ne tik labām lietām: "Pie mums atstāj tikai tos kolektīvus, kuri brauc uz Dziesmu un deju svētkiem. Par pārējiem – mēs neesam vajadzīgi. It kā arī skates rīkoja, bet kam tās skates, ja pēc tam viņi nolemj, ka likvidē?" Nevajadzīguma sajūtu uzsver arī "Rafaello" vadītāja Gunta: "Saprotu, ka tas ir mājiens ne tikai mums, vadītājiem vai atlikušajiem pašdarbniekiem, bet arī lauku skatītājiem. Jo skatītāji bija gandrīz vieni un tie paši: viņi nāca skatīties, kā uzstājās viņu mammas, tēti, vecmammas, bērni. Notiekošais viennozīmīgi ir arī vēlēšanās izsaukt procesu, lai iztukšotos kultūras centru zāles."

Anita Macāne, Gaigalavas dzejas teātra "Apīnis" dalībniece.

Foto: Publicitātes

Arī bez vadītājas palikušā Gaigalavas dzejas teātra "Apīnis" dalībniece Anita Macāne sarunā bija tikpat skumja: "Tik ilgi esam darbojušies, tik daudz izrādes izrādījuši, tik daudz izbraukājuši gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Nu bēdīgi, ka vairs neesam vajadzīgi." To pašu uzsvēra arī Valentīna Deksne no Gaigalavas, piebilstot, "tagad mums pašiem ir sajūta, ka ne vien neesam vairs vajadzīgi, bet pat esam kā tukša vieta. Piemēram, ja kaut kur gribēsim aizbraukt uz koncertu, vai mums dos transportu? Teiks – jūs jau neesat kultūras nama kolektīvs, brauciet par saviem līdzekļiem."

Lai neveidojas tukšs laukums

Ērika Teirumnieka uzsver, ka neviens kolektīvs netiek izslēgts no Latvijas kultūras portāla reģistra, arī tās interešu grupas un amatiermākslas kolektīvi, kas nepiedalās Dziesmu svētkos. Tāpat jebkuram kultūras aktīvistam joprojām tiekot nodrošinātas pašvaldības telpas, kā arī iespējas pieteikties projektu konkursos.

Arī Līvija Plavinska uzsver, ka iedzīvotājiem tomēr jākļūst "drusku mūsdienīgākiem un prasmīgākiem, lai iemācītos piesaistīt naudu arī citādā veidā, vēl ir Eiropas fondi un arī pietiekami labs valsts atbalsts. Mēģināt pārorientēties ir sāpīgs process, bet tas ir jādara, jāiemācās veidot biedrības un projektus. Turklāt, domāju, ka gan deputātu, gan arī Kultūras un tūrisma pārvaldes uzdevums ir palīdzēt attīstīt iedzīvotāju prasmes. Svarīgi, lai dzīve notiek tālāk, mums pamazām arvien vairāk jāattīsta kopienas darbība, uz to taču balstās ikdienas dzīve un lielā mērā arī kultūra. Tiesa, visai valstij jācīnās par to, lai šeit tiešām neveidotos tukšs laukums, lai Latgalē dzīvotu cilvēki un jebkuram iedzīvotājam kultūras joma ir svarīga."

Par kultūras ietekmes svarīgumu novada iedzīvotāju labbūtībā "Kultūrzīmēm" uzsvēra arī Vija Piziča, sakot: "Tieši uz šo pusi būtu jāsūta visaugstākās kvalitātes kultūras darbinieki un jāveido visaugstākās raudzes notikumi, kāds, piemēram, pagājušajā gadā bija dzejnieces Broņislavas Martuževas simtgadei veltītais koncerts "Topi stipra, sirds". Tajā piedalījās koris "Dzintars" ar diriģenti Airu Birziņu, aktrise Baiba Broka, solistes Ieva Parša un Agate Grīnhofa, koklētāja Laima Jansone, akordeonists Valdis Zilveris, vijolnieks Indulis Cintiņš, čellists Ainārs Paukšēns un pianists Edgars Tomševics un vēl citi. Šis bija kultūras notikums, kuru augsti novērtēja Viļānu un pilsētas apkārtnes iedzīvotāji, turklāt – ja cilvēki nebūs sajutuši un saredzējuši savas tautas kultūrā neko spēcīgu, par ko tad stāvēt "X stundā"?"