-10.7 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Vašingtonas spiediena ietekmē plānojot drīzumā rīkot prezidenta vēlēšanas, kā arī referendumu par miera līgumu ar Krieviju, vēstījis britu laikraksts "Financial Times".
Ukrainas prezidenta administrācija gan šādu plānu esamību ir noraidījusi, uzsverot, ka karš turpinās, bet vēlēšanu rīkošanai ir nepieciešama drošība.
Tramps steidzina
Vašingtona vēloties, lai prezidenta vēlēšanas un referendums par miera līgumu notiktu līdz 15. maijam, norāda "Financial Times", atsaucoties uz saviem avotiem Ukrainā un rietumvalstīs. Detaļas par šādu plānu varētu tikt izsludinātas pilna mēroga kara ceturtajā gadadienā, kas apritēs 24. februārī, norāda laikraksts. Ja Ukraina šim plānam nepiekritīs, tā varētu zaudēt ASV drošības garantijas. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēloties Ukrainas un Krievijas pamieru panākt jau pavasarī, vēsta "Financial Times". Šādu Baltā nama ieceri lielā mērā apstiprina arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pagājušajā nedēļā teiktais, ka ASV vēlas vienošanos par kara izbeigšanu līdz vasaras sākumam. "Viņi grib skaidru grafiku," norādīja Ukrainas prezidents, liekot saprast, ka Trampa administrāciju motivē arī iekšpolitiski apsvērumi, proti, novembrī gaidāmās Kongresa vēlēšanas. Tikmēr Zelenska administrācijas pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, vairākiem medijiem pavēstījis, ka pašlaik plānu par vēlēšanu rīkošanu neesot.
"Ja krievi katru dienu nogalina cilvēkus, kā mēs tuvākajās nedēļās varam izziņot vai nopietni apsvērt vēlēšanas,"
pauda Ukrainas amatpersona. "Neviens nav pret vēlēšanām, bet ir jābūt drošībai," piebilda prezidenta biroja pārstāvis. Par vēlēšanu rīkošanu Ukrainā ir runājuši arī Krievijas pārstāvji. Ukrainas un rietumvalstu politiķi un apskatnieki norāda, ka ar vēlēšanām kara laikā Krievija cer destabilizēt Ukrainu.
Likuma ierobežojumi
Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī spēkā ir karastāvoklis, kura laikā likums liedz rīkot vēlēšanas un referendumus. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas notika 2019. gadā, kad Zelenskis uzvarēja un amatā nomainīja Petro Porošenko. Kārtējām prezidenta vēlēšanām bija jānotiek 2024. gada martā, bet kara iespaidā tās atliktas. Ukrainas prezidents ik pēc trim mēnešiem pagarina karastāvokli, atgādina laikraksts "The Kyiv Independent". Karastāvoklis pašlaik ir pagarināts līdz šā gada 4. maijam. Zelenskis ir rosinājis likumdevējiem nākt klajā ar priekšlikumiem par vēlēšanu likuma maiņu, lai vēlēšanas varētu rīkot arī brīdī, kad ir izsludināts karastāvoklis. Nekādi grozījumi gan vēl nav apstiprināti. Aptaujas rāda, ka vairums ukraiņu ir pret vēlēšanu rīkošanu karastāvokļa laikā. Nav arī īsti skaidrs, kā pašreizējā situācijā varētu notikt vēlēšanas, ja Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, ukraiņu karavīri atrodas frontē, bet miljoniem bēgļu ir ārzemēs. Apskatnieki arī vērš uzmanību uz Krievijas iespējām izjaukt vēlēšanas, ar droniem apšaudot vēlēšanu iecirkņus. Par vēlēšanu un miera referenduma jautājumiem Ukrainā tomēr tiek aktīvi runāts. Zelenskis ir norādījis, ka jebkādas teritoriālās piekāpšanās Krievijai būtu jānodod izlemšanai tautas nobalsošanā. Maskava sarunās ir pieprasījusi, lai Ukrainas armija aiziet no tās teritorijas Donbasā, kuru Krievija nav spējusi ieņemt. Vairums ukraiņu aptaujās ir pauduši noraidošu attieksmi pret Donbasa atdošanu Krievijai. 55% ukraiņu savukārt atbalsta referenduma rīkošanu par mieru ar Krieviju, bet 32% ir pret to, liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta janvārī publiskotas aptaujas rezultāti.
Zelenskis, kura atbalsts sabiedrībā salīdzinājumā ar kara sākumu ir nokrities, pagājušajā gadā pieļāva, ka pēc miera noslēgšanas varētu arī nekandidēt uz otro termiņu, tomēr konkrētu atbildi uz jautājumu par kandidēšanu viņš nav sniedzis.
Sabiedriskās domas aptaujās populārākie kandidāti ir Zelenskis un bijušais Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs, kurš pašlaik ir vēstnieks Londonā. Pieminēts tiek arī, piemēram, prezidenta administrācijas vadītājs Kirilo Budanovs, kurš iepriekš vadīja militāro izlūkdienestu, kā arī bijušais prezidents Petro Porošenko.
Miera izredzes
Ukraina un Krievija ar ASV starpniecību pēdējās nedēļās ir piedalījušās vairākās sarunu kārtās, tomēr nekādi diplomātiski izrāvieni tajās nav panākti. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ar saviem izteikumiem šonedēļ ir licis saprast, ka miera sarunas ne tuvu nav iegājušas finiša taisnē. Viņš trešdien pēc būtības noraidīja ASV un Ukrainas 20 punktu miera plānu kā pamatu sarunām. Lavrovs paziņoja, ka pirms pagājušā gada augustā Aļaskā notikušā Trampa un Putina samita ASV prezidenta sūtnis Stīvs Vitkofs bija iesniedzis Maskavai miera plānu, kura galvenie jautājumi "atbilda realitātei uz zemes". Pēc tam Zelenskis un Eiropas valstis esot šo piedāvājumu jeb tā dēvēto 28 punktu plānu izmainījušas. Vēl pirmdien Lavrovs žēlojās, ka Trampa administrācija pārkāpjot samitā Ankoridžā ar Krieviju panākto vienošanos, bet otrdien brīdināja, ka nav pamata "entuziasmam" par progresu sarunās. ASV puse ir paudusi lielāku optimismu, un prezidents Tramps ir izteicies, ka Ukraina un Krievija tik tuvu vienošanās panākšanai vēl nav bijušas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
