17.2 °C
Rīgas pieminekļu aģentūra Rīgas domē iesniegusi nepieciešamo dokumentāciju, lai demontētu 1978. gadā Rīgas kanālmalas apstādījumos, iepretim Latvijas Universitātes ēkai uzstādīto pieminekli padomju gados cildinātajam zinātniekam, "PSRS trīskārtējam sociālistiskā darba varonim" Mstislavam Keldišam (1911–1978).
Šā gada 3. martā domes Pieminekļu padome, reaģējot uz biedrības "Publiskās atmiņas centrs" iesniegumu, lēma, ka piemineklis ir starp tādiem, kas novācami kā padomju okupācijas laikus slavinoši.
Matemātiķi Keldišu PSRS cildināja kā vienu no tiem, kurš "devis nenovērtējamu ieguldījumu padomju zinātnē", minot, ka viņš atrisinājis "ļoti nozīmīgas problēmas, kas saistītas ar aviācijas un kosmosa tehnikas progresu". Detalizētāk par viņu stāstīt nemēdza, taču mūsdienās zināms, ka Keldišs kā zinātnieks apkalpoja padomju militārtehnisko kompleksu, veica ar skaitļošanas un programmēšanas jomu saistītus svarīgus uzdevumus kodolieroču un raķešu tehnoloģiju izstrādē. Viņš bija viens no PSRS kodolraķešu un kosmisko sistēmu autoriem.
Vienlaikus Keldišam kā organizatoram, funkcionāram un padomju zinātnes ikonai bija piešķirta svarīga loma padomju ideoloģiskajā sistēmā.
Laikā no 1961. līdz 1975. gadam viņš vadīja PSRS Zinātņu akadēmiju, izpelnoties neskaitāmus pagodinājumus.
Pieminekļu aģentūras vadītājs Gunārs Nāgels pieļāva, ka vairums rīdzinieku nemaz nezina, ne kas bijis Keldišs, ne arī kur atrodas viņa piemineklis. Keldiša vienīgā saistība ar Latviju ir tā, ka viņš 1911. gada 10. februārī (pēc jaunā stila) piedzima Rīgā krievu inženiera ģimenē un nodzīvoja Rīgā dažus gadus līdz 1915. gadam.
Interesanti, ka krūšutēlu parkā pie LU viņam uzstādīja 1978. gada 28. aprīlī – tātad vēl dzīvam esot, jo akadēmiķis nomira tā paša gada 24. jūnijā. Pieminekli uzslēja pēc norādes no Maskavas, jo padomju normatīvi paredzēja, ka divkārtējam Sociālistiskā Darba Varonim viņa dzimtajā vietā uzceļams bronzas krūšutēls. Bet Keldišs jau bija trīskārtējais. Uzraksts uz viņa bistes postamenta latviešu un krievu valodā vēsta: "Sociālistiskā darba varonis, Akadēmiķis Mstislavs Keldišs. Par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa "Vostok" radīšanā un sekmīgā palaišanā. Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1961. gada 17. jūnija dekrētu apbalvots ar otro Zelta medaļu "Sirpis un āmurs"".
Pie postamenta sākotnēji bijuši arī apbalvojumu atlējumi bronzā, taču tie zuduši 90. gadu krāsaino metālu zagšanas laikos.
Jāatgādina, ka pēc PSRS kompartijas Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 1978. gada rīkojuma Rīgā ierīkotā Mstislava Keldiša iela ar Rīgas domes lēmumu no pilsētas kartes pazuda pērn decembrī. Tagad tā ir Brāļu Kaudzīšu iela.
Piemineklis Keldišam pieder Rīgas pilsētai, un Rīgas pieminekļu aģentūrai līdz šim tas bija jāapsaimnieko. Aģentūras vadītājs G. Nāgels skaidroja, ka krūšutēla novākšana notiks, tiklīdz par to būs lēmusi Pilsētas attīstības komiteja un pilsētas dome, kam jānotiek drīz. Domes lēmuma projekts jau esot izstrādāts. "Mēs paši to nokārtosim. Mums gan nav tādas tehnikas, lai pieminekli varētu nocelt. Bet mēs visu to procesu vadītu. Vajadzīga gan arī policijas līdzdalība," skaidroja Nāgela kungs, piebilstot, ka šobrīd nav īsti zināms, cik stingri ir pieminekļa pamati. Tas atklāsies tikai demontāžas brīdī.
Noņemto bronzas bisti novietos aģentūras noliktavā. Neviens nekādu interesi par tās tālāko likteni nav izrādījis. Pieminekļa arhitekts ir Georgs Baumanis (1936–1999), bet tēlnieks Ļevs Bukovskis (1910–1984), kurš padomju okupācijas periodā līdzdarbojās arī Salaspils memoriāla un Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadei veltītā memoriālā ansambļa radīšanā Dziesmu svētku simtgades parkā Rīgā.
