1.2 °C
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) neredz nepieciešamību steigties ar jautājumu par pieminekļu kultūras darbiniekiem pārvietošanu. Politiķis intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes", komentējot situāciju, kas radusies, aktualizējot jautājumu par vairāku kultūras darbinieku pieminekļu pārvietošanu, norādīja, ka jautājumi tiks risināti to ienākšanas secībā un pēc to prioritātes. "Uzskatu, ka tā nav prioritāte numur viens," sacīja mērs, uzsverot, ka deputātiem primāri būtu jārunā par to, kā paveikt šogad budžetā ieplānoto.
"Tiksim galā arī ar šo jautājumu, kad tam pienāks īstais laiks," par pieminekļu jautājumu sacīja Staķis, piebilstot, ka līdz šim ir bijis tikai Pieminekļu padomes lēmums, kas gan arī nav bijis viennozīmīgs.
Staķa ieskatā katram piemineklim ir savs stāsts, reizēm - pat anekdotisks, tāpēc nevarot šo jautājumu risināt kā vienu kopu, drīzāk - katram varētu būt "savs ceļš un ātrums". Ņemot vērā, ka ieteikumi pamatā ir nevis likvidēt, bet pārvietot pieminekļus, sākumā vispār būtu jārunā, kur tos varētu pārvietot, sagatavot tam vietu.
"Tie nebūs ātri lēmumi,"
piebilda mērs.
Galvaspilsētas vadītājs nezina, kā kopumā varētu noteikt vienotus kritērijus šādu vides objektu izvērtēšanai, jo "tik daudzi liriskie varoņi un radošās personības savā laikā dzīvojušas dažādos apstākļos".
Jau ziņots, ka Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušajā nedēļā atbalstīja sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu. Padomē tika atbalstīts piedāvājums demontēt 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru "staļinisma perioda rakstniecei" Annai Saksei Gaujas ielā 1.
Pieminekļu padome piekrita arī Aleksandra Puškina pieminekļa demontāžai Kronvalda parkā, jo tas esot izvietots nelikumīgi.
Pieminekļu padome atbalstīja arī ierosinājumu demontēt 1978. gadā uzstādīto pieminekli zinātniekam, "PSRS trīskārtējam sociālistiskā darba varonim" Mstislavam Keldišam, kas atrodas Rīgas kanālmalas apstādījumos, iepretim Latvijas Universitātei, un piemiņas plāksnes vēsturniekam Jānim Zutim aizvākšanu. Tā atrodas Basteja bulvārī 12.
Tika atbalstīta arī piemiņas plāksnes komunistiskās partijas tipogrāfijai Čiekurkalna 1.garajā līnijā 88 demontāža.
Minēto pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu rosināja Publiskās atmiņas centrs.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
