Riekstiņš: Latvijas un NATO aizsardzība ir tik cieši integrēta, ka nav pamata domāt kategorijā "mēs un NATO"

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku integrācija NATO vadītajās komandstruktūrās un aizsardzības plānos ir tik cieša, ka nevajadzētu domāt kategorijās "mēs un NATO" vai "NATO mūs atbalstīs", uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš atgādināja, ka daudznacionālā brigāde Latvijā ir pirmā sertificētā vienība ar operacionālās gatavības līmeni un pilnībā integrēta NATO vadības un komandstruktūrā. Tas, ka brigāde ir sertificēta un integrēta, nozīmē, ka tās vadības struktūra ir pilnībā sasaistīta ar NATO komandstruktūru.

Runājot par lielāko praktisko izaicinājumu Baltijas reģiona aizsardzībai, vēstnieks vērtēja, ka tas patlaban saistās ar jauno tehnoloģiju attīstību. Karš bieži esot ļoti spēcīgs stimuls tehnoloģiju attīstībai, piemēram, atomieroči netiktu attīstīti tik ātri, ja nebūtu bijis Otrais pasaules karš.

Pēc Riekstiņa paustā, vēl pirms pāris gadiem par bezpilota lidaparātiem un droniem bija dažādi viedokļi un valdīja uzskats, ka aizsardzības plānošanā tomēr jākoncentrējas uz tradicionālajām spējām — artilēriju, mehanizētajām vienībām un tamlīdzīgi. Tomēr Ukrainas pieredze rāda, ka

droni un bezpilota sistēmas attīstījušās strauji un būtiski ietekmē situāciju kaujas laukā.

Vēstnieks uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka dažkārt nav jēgas šodien masveidā ražot to, kas iespējamam nākotnes karam pēc gada, diviem vai pieciem gadiem jau būs novecojis. Viņaprāt, ukraiņiem ir izdevies stabilizēt situāciju frontes līnijā, lielā mērā attīstot šīs tehnoloģijas. Viens no lielajiem izaicinājumiem ir mobilizēt aizsardzības industriju un inovāciju tā, lai spētu iet līdzi tehnoloģiju attīstībai, nevis ražotu jau "vakar vajadzīgo".

Riekstiņš norādīja, ka Ukrainai patlaban ir reāla kara pieredze, ko tā gūst un ātri ievieš kaujas apstākļos, kamēr NATO karavīri miera laikā daudz mācās un trenējas, taču simulētos scenārijos. Tāpēc Ukrainas kara pieredze esot ārkārtīgi svarīga arī Latvijai, savukārt vērtīga esot tās gatavība šajā pieredzē dalīties.

Runājot par Baltijas valstu prezidentu aicinājumu pāriet no gaisa patrulēšanas uz pilnvērtīgāku gaisa aizsardzību, Riekstiņš neizslēdza, ka kādi lēmumi par šādas sistēmas pilnveidošanu varētu tikt pieņemti līdz NATO samitam Ankarā, vienlaikus aicinot neskriet notikumiem pa priekšu. Pēc viņa paustā, šis virziens lielā mērā saskan ar to, ko vēlas panākt NATO augstākais komandieris Eiropā.

Viņš klāstīja, ka ideja ir labāk integrēt gaisa patrulēšanas misijas un pretgaisa aizsardzības pasākumus, kas līdz šim dažādās NATO dalībvalstīs bieži bija izvietoti kā atsevišķi elementi, vienotā sistēmā. Tādējādi komandieris krīzes situācijā kādā NATO reģionā bez papildu pilnvarām varētu uz turieni pārvietot papildu lidmašīnas, spējas un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Vēstnieks atzīmēja, ka par šo jautājumu runā gan Baltijas valstis, gan Rumānija un citi sabiedrotie, kas saskaras ar gaisa telpas pārkāpumiem vai incidentiem un ir tieši ieinteresēti sistēmas uzlabošanā.

Runājot par NATO aizsardzības plāniem, vēstnieks uzsvēra, ka par to saturu viņš nevar runāt, jo gan Latvijas, gan NATO aizsardzības plāni ir starp visslepenākajiem dokumentiem. Vispārīgā līmenī viņš sacīja, ka Baltijas valstu plāni ir izstrādāti un tiek modernizēti atbilstoši regulārai draudu analīzei. To dara gan NATO struktūras, gan nacionālie štābi, gan operacionālās struktūras.

Riekstiņš norādīja, ka tajos tiek pētīta Ukrainas pieredze cīņā pret Krieviju un ka reģionā svarīga ir arī informācijas un pieredzes apmaiņa ar igauņiem, lietuviešiem, poļiem un citiem sabiedrotajiem, lai potenciālie pretinieki tiktu atturēti no vēlmes pārbaudīt NATO aizsardzības spēkus.