1943. gada 27. janvāra rītā SS un policijas vadītāja Latvijā brigādefīrera Valtera Šrēdera darba kabinetā Rīgā, Kalpaka bulvārī 1 ieradās turp izsauktie Latviešu zemes pašpārvaldes izglītības ģenerāl-direktors un Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārtiņš Prīmanis, iekšlietu ģenerāldirektora palīgs pulkvedis Voldemārs Veiss, Iekšlietu ģenerāldirekcijas Personāldepartamenta direktors pulkvedis Arturs Silgailis un Latvijas sporta vadītājs Roberts Plūme. Tātad – visnotaļ solīda kompānija. Šiem cilvēkiem brigādefīrers Šrēders jūsmīgi paziņoja, ka Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers atļāvis arī latvie-šiem formēt leģionu.
Brīvprātīgo, protams! Lai Hitleram parādītu latviešu lielo cīņas gatavību, brigādefīrers nāca ar priekšlikumu jau nākamajās dienās saformēt kādu latviešu brīvpratīgo pulku. Šādas vienības saformēšanu vācu ierēdnis bija iedomājies pavisam vienkārši – izveidojot to no augstskolas studentiem un sportistiem. Tapēc uz šādas latviešu "aplaimojušas" vēsts pasludināšanu bez militāristiem bija ataicināti arī rektors un Latvijas sporta vadītājs.
Prelūdija leģionam
1941. gada vasarā padomju okupāciju Latvijā nomainīja hitleriskās Vācijas okupācija. Jau 8. jūlijā visa Latvijas teritorija atradās Vācijas bruņoto spēku kontrolē. Neraugoties uz to, ka Latvijas sabiedrība sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no padomju okupācijas un ar cerībām par valstiskās neatkarības atjaunošanu, tomēr jaunās okupācijas varas plānos tas neietilpa. Vācijas valdības pieņemtais ģenerālplāns "Ost" paredzēja pēc karadarbības noslēgšanās veikt Latvijas kolonizāciju un ģermanizāciju. 1941. gada 17. jūlijā izveidoja okupēto austrumu apgabalu lietu ministriju Alfrēda Rozenberga vadībā. Latviju kopā ar Igauniju, Lietuvu un daļu Baltkrievijas iekļāva administratīvi teritoriālajā veidojumā "Ostlande". Latvija kā teritorija bija viena no "Ostlandes" sastāvdaļām ģenerālapgabala veidolā. No 1941. gada 1. jūlija līdz 1. septembrim Latviju pārvaldīja vācu militārā pārvalde, bet pēc tam – civilā pārvalde. Par Ostlandes reihskomisāru iecēla Hinriku Lozi, par Latvijas ģenerālkomisāru Oto Heinrihu Dreksleru. Okupācijas vara pārņēma savā kontrolē visas sabiedrības darbības sfēras, Latvijas tautasaimniecību pakļāva militārā resora vajadzībām. Neraugoties uz atsevišķiem pasākumiem iedzīvotāju noskaņojuma ietekmēšanai, vācu okupācijas vara Latvijā īstenoja latviešu valodas un kultūras izskaušanas politiku, kā arī konsekventi noliedza neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanas iespējamību.
-13.9 °C
