Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

+17 foto
Edgars Rinkēvičs saka prezidenta runu.
Latvijā ievēlēts jauns prezidents.
Rīga, 31. maijs. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēts premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Edgars Rinkēvičs saka prezidenta runu.
Valsts prezidenta amata kandidāti - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no kreisās), publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto un uzņēmējs Uldis Pīlēns Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas.
Edgars Rinkēvičs.
Elīna Pinto.
Elīna Pinto.
Elīna Pinto.
Edvards Smiltēns.
Uldis Pīlēns.
Uldis Pīlēns (AS).
Vēlēšanām pieteikti trīs atšķirīgi kandidāti, no kreisās: Elīna Pinto ("Progresīvie"), Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") un Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts"). Priekšvēlēšanu diskusijas parādīja, ka viņiem ir arī dažādas prioritātes, kas saskan tikai pāris jautājumos – par ārējo un iekšējo drošību, kā arī nodomā lielāku uzmanību veltīt reģioniem.
Vēlēšanām pieteikti trīs atšķirīgi kandidāti, no kreisās: Elīna Pinto ("Progresīvie"), Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") un Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts"). Priekšvēlēšanu diskusijas parādīja, ka viņiem ir arī dažādas prioritātes, kas saskan tikai pāris jautājumos – par ārējo un iekšējo drošību, kā arī nodomā lielāku uzmanību veltīt reģioniem.
Vēlēšanām pieteikti trīs atšķirīgi kandidāti, no kreisās: Elīna Pinto ("Progresīvie"), Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") un Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts"). Priekšvēlēšanu diskusijas parādīja, ka viņiem ir arī dažādas prioritātes, kas saskan tikai pāris jautājumos – par ārējo un iekšējo drošību, kā arī nodomā lielāku uzmanību veltīt reģioniem.
Saeima ievēl prezidentu.
Edgars Rinkēvičs tiek ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.
Edgars Rinkēvičs tiek ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.
Māris Gailis.
Krišjānis Kariņš.
Edgars Rinkēvičs saka prezidenta runu.
1 / 2
Foto: Reinis Inkēns/Saeima
Reklāma

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Kā pirmā otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti - viņa virzītāji "Apvienotais saraksts", kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.

Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova "Stabilitātei" (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem. Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja "Stabilitātei", bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.

Valsts prezidenta vēlēšanas. 2023. gada 31. maijs. Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), Elīna Pinto ("Progresīvie") un Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts").
Valsts prezidenta vēlēšanas. 2023. gada 31. maijs. Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), Elīna Pinto ("Progresīvie") un Uldis Pīlēns ("Apvienotais saraksts").
Foto: Reinis Inkēns/Saeima

Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.

Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.

Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.