Baltais nams: ASV izskata Irānas jaunāko priekšlikumu par Hormuzu

ASV izskata Irānas jaunāko priekšlikumu par Hormuza šauruma atbloķēšanu, pirmdien paziņoja Baltais nams.

Kopš pamiera stāšanās spēkā miera sarunas starp ASV un Irānu par Tuvo Austrumu kara izbeigšanu un Hormuza šauruma pilnīgu atvēršanu pagaidām nav devušas rezultātus.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien tikās ar augstākajiem drošības padomniekiem, lai apspriestu Irānas priekšlikumu pēc tam, kad Teherāna ar Pakistānas starpniecību nodeva Vašingtonai "rakstiskus vēstījumus", kuros izklāstītas tās sarkanās līnijas sarunās, tostarp par kodoljautājumiem un Hormuza šaurumu, ziņoja Irānas ziņu aģentūra "Fars". Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita apstiprināja, ka priekšlikums tiek apspriests.

Vaicāts par Irānas priekšlikuma nosacījumiem, ASV valsts sekretārs Marko Rubio telekanālam "Fox News" sacīja, ka tas ir labāks par gaidīto, taču apšaubīja, vai tas ir patiess. "Mums ir jānodrošina, ka jebkurš noslēgtais līgums, jebkura noslēgtā vienošanās ir tāda, kas noteikti neļauj viņiem jebkurā brīdī virzīties uz kodolieroču iegūšanu," viņš piebilda.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči pirmdien vizītē Krievijā vainoja Vašingtonu miera sarunu neveiksmēs.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vizītes laikā Aragči solīja Maskavas atbalstu kara izbeigšanā.

Aragči ieradās Sanktpēterburgā pēc vizītes Omānā un Pakistānā. Islamabadā notika ASV un Irānas sarunu pirmā kārta, un Aragči vizīte Pakistānā raisīja cerību, ka nedēļas nogalē sarunas turpināsies. Taču Tramps atcēla savu sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera plānoto braucienu.

Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka gadījumā, ja Irāna vēlas sarunas, "viņi var mums piezvanīt", piebilstot, ka sarunu atcelšana nenozīmē atgriešanos pie karadarbības.

Irānas sūtnis ANO paziņoja, ka Teherānai vispirms būtu vajadzīgas garantijas, ka Vašingtona un Izraēla atkal neuzbruks, pirms tā piedāvās drošības garantijas Persijas līcī.

Irāna ir bloķējusi Hormuzu, pārtraucot naftas, gāzes un mēslojuma plūsmu un izraisot cenu kāpumu. Atbildot uz to, Savienotās Valstis īsteno Irānas ostu blokādi.

Irānas Revolucionārā gvarde paziņojusi, ka tai nav nodoma atvieglot Hormuza blokādi, un Irāna pieprasa nodevas par šauruma šķērsošanu.

ANO jūrniecības aģentūras vadītājs Arsenio Domingess norādīja, ka tranzīta nodevu noteikšanai "nav juridiska pamata". Arī Rubio noraidīja šo ideju. "Viņi nevar normalizēt - un mēs nevaram pieļaut, ka viņi mēģina normalizēt - sistēmu, kurā irāņi lemj, kurš drīkst izmantot starptautisku ūdensceļu un cik daudz viņiem jāmaksā, lai to izmantotu," kanāla "Fox News" raidījumā "America's Newsroom" sacīja Rubio.

Neskatoties uz nesen pagarināto pamieru starp Izraēlu un Libānas šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah", Libānas frontē turpinājās vardarbība. Libānas valdība nav šī kara aktīva dalībniece un mēģina panākt deeskalāciju.

"Hizbollah" līderis Naims Kasems pirmdien noraidīja Libānas plānotās tiešās sarunas ar Izraēlu, nosaucot tās par "smagu grēku", kas destabilizēs Libānu.

Drīz pēc tam Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukt "Hizbollah" mērķiem Libānā. Izraēla apgalvo, ka saskaņā ar pamiera noteikumiem tā var rīkoties pret nenovēršamiem draudiem.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka "Hizbollah" raķetes un bezpilota lidaparāti joprojām ir drauds, kas ir pelnījis militāru rīcību, un Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs brīdināja, ka "Kasems spēlējas ar uguni".

Izraēlas Aizsardzības spēku štāba priekšnieks Ejals Zamirs prognozēja, ka 2026. gads Izraēlai "visticamāk būs vēl viens karadarbības gads" visās frontēs.