Daugaviņš: Man nav par ko apvainoties, mans laiks izlasē ir beidzies

Pavisam nesen hokejists Kaspars Daugaviņš bija Latvijas delegācijas karognesējs Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā un kā kapteinis veda laukumā Latvijas izlasi pret hokeja pasaules lielajiem dūžiem.

Savukārt nepilnus trīs mēnešus vēlāk 37 gadus vecais uzbrucējs izrādījies nevajadzīgs Latvijas izlasei uz pasaules čempionātu Šveicē, jo komandā ieplānota paaudžu maiņa. Ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Daugaviņš sarunā ar "Latvijas Avīzi" sacīja, ka būtu bijis gatavs palīdzēt izlasei arī Cīrihē, taču par atteikumu lūpu nav uzmetis, jo apzinās, ka viņa laiks valstsvienībā ir pagājis.

Vispirms, lūdzu, precizē – pats nolēmi nepievienoties izlasei, vai tas bija komandas vadības lēmums?

K. Daugaviņš: Nē, es sapratu, ka izlasei ir citi plāni. Mēs runājām līdz pēdējai dienai, vēl svētdien apspriedām, vajag vai nevajag man braukt, bet beigās treneri sanāca kopā un izlēma, ka šogad uz čempionātu cīņā dosies ar jaunajiem džekiem. Lēmums ir tāds, kāds ir, viss kārtībā.

Neesi apvainojies?

Man nav par ko apvainoties, jo nekas jau netika solīts. Pie sevis domāju, varbūt, ja esmu vajadzīgs, tad esmu pieejams, taču saprotu, ka pēc olimpiādes viss parasti mainās. Jauna paaudze, pienācis viņu laiks, bet manējais izlasē ir beidzies. Pasaules čempionātu šogad baudīšu mājās un varēšu savu dzimšanas dienu nosvinēt kopā ar savējiem. Vēl atrodos Vācijā, jo sestdien ir sezonas noslēguma pasākums ar līdzjutējiem, kurā jāpiedalās arī spēlētājiem. Baudu sezonas beigas, tikko kā nospēlēju golfa raundu.

Cik sarežģīta tev bija šī hokeja sezona?

Drīzāk ļoti interesanta. Sāku labi un, spēlējot pie "Mogo" Latvijas čempionātā, jutos arī ļoti labi. Ja godīgi, uzskatu, ka, paliekot "Mogo", būtu labāk gatavs olimpiādei un hokeju vairāk izbaudītu. Taču, tā kā, lai tiktu olimpiskajā sastāvā, uzdevums bija tikt pie līguma ārzemēs, pieņēmu lēmumu braukt uz Vāciju (Kaseles "Huskies". – G. N.). Protams, atbraucot šeit, viss bija pilnīgi pretēji tam, kā šķita, kā būs. Leģionāru limita dēļ man nācās būt rotācijas spēlētājam bez iešanas laukumā vairākumā, tāpēc bija cīņa ar sevi. Lai gan beigās viss jau ir labi – dabūju uzspēlēt Vācijas otrās bundeslīgas (DEL2) finālā, tāpēc manam pēdējam gadam ārzemēs nav tik traki.

Mērķis bija tikt uz augstāko līgu, taču finālsērijā zaudējāt ar 0:4. Pret Krēfeldi bija bez variantiem?

Mums nebija kur ieķerties. Pirmo spēli vēl cīnījāmies, zaudējām papildlaikā, bet viņi bija ļoti labi. Krēfelde visu sezonu rādīja labu hokeju, kas atbilda augstākās līgas līmenim, tur ir labi un pieredzējuši spēlētāji, piecas maiņas. 

To, ka mēs būsim finālā, zinājām, taču, lai ar viņiem pacīnītos, mums soliņš bija par īsu. Kopš decembra lielākoties spēlējām ar desmit uzbrucējiem, un tas ilgtermiņā noēd.

Ko darīsi tālāk? Hokejam beigas?

Pavisam laikam nē. Spēlējot "Mogo", es no hokeja patiešām guvu baudu, tāpēc, ja būs iespēja, tad nākamgad labprāt pie viņiem uzspēlētu Latvijas čempionātā. Viņu halle Šmerlī ir tuvu manām mājām, viņiem ir ļoti parocīgi treniņu laiki agri no rīta, un visu pārējo dienu var veltīt citām lietām. Zinot, kā man ir gājis iepriekš, nekādus solījumus negribu teikt, taču es labprāt vēl uzspēlētu.

Atvadu spēli no izlases pirms šī čempionāta negribi nospēlēt?

Šobrīd nē, ja vēl plānoju spēlēt "Mogo", tad būtu jocīgi atvadu maču aizvadīt vēl pirms tam. To vienmēr var paspēt, jo tagad tas izlasei tikai traucētu un es būtu kā liekais ritenis. Labāk tad nākamgad.

Vai esi redzējis šī pavasara izlases pārbaudes spēles?

Redzēju visas. Džeki cīnās, aktīvs hokejs, diezgan vienkāršs un primitīvs, bet tas strādā. Tagad hokejs ir tieši tāds, praktiski visur vienāds, taču no līdzjutēju viedokļa, piemēram, ja es būtu fans, es par biļetēm par tādu hokeju lielu naudu nemaksātu. Taču tas ir tikai mans viedoklis, jo es pats spēlēju citādāku hokeju, nekā tas ir tagad. Ja par izlasi, domāju, ka čempionātā viss būs kārtībā, jo komandā ir arī spēlētāji, kuriem jau ir liela pasaules čempionātu pieredze, un netrūkst arī ambiciozu jauno. Man būs interesanti paskatīties, kā viņiem iet.

Ja tev jautātu padomu, ko šajā komandā iecelt par kapteini, ko atbildētu?

Labāk lai to izlemj pati komanda, es nebāztos no malas iekšā. Domāju, ka izvēle nebūs grūta, kandidāti ir, arī tādi, kas jau bijuši kapteiņu lomā. Kapteinis – tas ir mazākais, par ko būtu jāuztraucas.

Starp citu, olimpiādes laikā izskanēja, ka Kaselē tev ir piedāvāts variants kļūt par treneri?

Jā, tāda opcija būtu, ja mēs būtu tikuši uz pirmo bundeslīgu, tad es varētu vai nu spēlēt, kas būtu grūtāk, vai pārkvalificēties par trenera asistentu. To viņi piedāvāja, bet, tā kā tas viss nerealizējās, tad tas vairs nav aktuāli.

Pērn pēc atgriešanās mājās uzsāki mācības. Kā tur veicas?

Turpinu mācīties Biznesa vadības koledžā, eju uz augstāko izglītību. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc gribu būt mājās, jo mācībās ir lietas, ko vieglāk ir darīt, esot uz vietas Latvijā. Esmu izvēlējies sporta un kultūras pasākumu organizēšanas programmu. Daļēji tas ir saistīts ar trenera kvalifikāciju, ko varu pēc tam paaugstināt. Jāmācās gan kultūras vēsture, gan finanses, gan daudz kas cits, plašs spektrs, ar uzsvaru uz pasākumu un arī tieši sporta pasākumu organizēšanu. Man patīk.

Vizītkarte. Kaspars Daugaviņš

• Dzimis 1988. gada 18. maijā
• Profesionāls hokejists
• Ilggadējs Latvijas izlases kapteinis, Latvijas karognesējs Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs
• Piedalījies 13 pasaules čempionātos un četrās olimpiskajās spēlēs 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieks
• Visu laiku piektais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlases vēsturē (106 punkti) un desmitais labākais vārtu guvējs (45)
• Nacionālajā hokeja līgā (NHL) aizvadījis 98 spēles, spēlējis Stenlija kausa izcīņas finālā, izcīnījis Amerikas Hokeja līgas (AHL) čempiona titulu – Kaldera kausu
• Profesionāli hokeju spēlējis Latvijas, Kanādas, ASV, Šveices, Krievijas, Vācijas un Slovākijas klubos
• Divu meitu tēvs, vaļasprieks – golfs, mīļākais ēdiens – skābu kāpostu zupa
• Sportiskais moto – būt godīgam pret sevi un citiem

Klāt potenciālie līderi

• Latvijas hokeja izlasei pievienojušies divi potenciālie uzbrukuma līderi – Rūdolfs Balcers un Mārtiņš Dzierkals. Balcera pārstāvētā Cīrihes komanda izstājās Šveices čempionāta pusfinālā, un līdzīgi sezona Čehijā beidzās arī Dzierkala pārstāvētajai Prāgas "Sparta" vienībai. Balcers līdz šim ir spēlējis piecos pasaules čempionātos, bet Dzierkals izlasē bijis pēdējos sešos turnīros pēc kārtas.
• Latvijas hokeja izlase 2. un 3. maijā Bratislavā aizvadīs divas pārbaudes spēles pret Slovākiju, kam sekos mači Rīgā 6. un 7. maijā pret Norvēģiju.