Zivju bojāeju Stendes un Irbes upēs izraisījuši dabiski procesi

Stendes un Irbes upēs zivju bojāeju izraisījis kritiski zems izšķīdušā skābekļa līmenis ūdenī, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Nedēļas nogalē, saņemot informāciju par bojāgājušām zivīm Stendes upē, VVD operatīvi veica Stendes, Rindas un Irbes upju apsekošanu un ūdens kvalitātes ekspresmērījumus.

Kā skaidro Jalinska, veiktie ekspresmērījumi liecina, ka zivju bojāeju Stendes un Irbes upēs izraisījis kritiski zems izšķīdušā skābekļa līmenis ūdenī, kas radies dabisku procesu rezultātā pēc intensīvajām lietavām un applūdušajās teritorijās notiekošajiem organisko vielu noārdīšanās procesiem.

Pēc intensīvajām lietavām applūdušajās pļavās notiek pastiprināti dabiskie organisko vielu noārdīšanās procesi, kuru laikā tiek patērēts ievērojams skābekļa daudzums. Šiem ūdeņiem ieplūstot upēs, izšķīdušā skābekļa koncentrācija strauji samazinās, radot zivīm nelabvēlīgus un atsevišķās vietās kritiskus apstākļus.

Ekspresmērījumu laikā tika noteikta ūdens elektrovadītspēja, pH, ūdens temperatūra un izšķīdušā skābekļa koncentrācija.

Mērījumu rezultāti liecina, ka Stendes un Irbes upēs konstatēts kritiski zems izšķīdušā skābekļa līmenis. Stendes upē dažādās mērījumu vietās izšķīdušā skābekļa koncentrācija bija no 0,072 līdz 0,076 mg/l, savukārt Irbes upē — no 0,039 līdz 0,047 mg/l. Salīdzinājumam — Rindas upē izšķīdušā skābekļa koncentrācija sasniedza 5,87 mg/l, kas nerada apdraudējumu zivīm, norāda VVD pārstāve.

Vienlaikus Stendes upē pH un elektrovadītspējas rādītāji atbilda dabiskajiem ūdens kvalitātes parametriem, un būtiskas novirzes netika konstatētas, kas liecina par to, ka zivju bojāejas cēloņi nav saistīti ar piesārņojumu, bet ar dabiskiem procesiem, kas veidojušies pēc lielām lietavām.

VVD turpinās ūdens kvalitātes monitoringu Stendes un Irbes upēs arī tuvākajās dienās, lai novērtētu, vai situācija uzlabojas un izšķīdušā skābekļa koncentrācija atgriežas dabiskā līmenī, informē Jalinska.