ZZS prasa apturēt slimnīcu tīkla reformu

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina atcelt Veselības ministrijas (VM) iecerēto slimnīcu tīkla reformu, uzskatot, ka tā varētu būtiski ietekmēt iedzīvotāju iespējas savlaicīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Kā norāda ZZS, partijas Saeimas frakcija aicinājusi valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē skaidrot pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtās veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības ietekmi uz sabiedrības veselību, īpašu uzmanību pievēršot medicīniskās palīdzības pieejamībai reģionos.

Pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību ZZS secinājusi, ka lēmums par reformu virzīts sasteigti, balstoties uz novecojušu informāciju un bez detalizēta izvērtējuma par tā iespējamo ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību. Tāpat ZZS apgalvo, ka lēmuma pieņemšanas procesā nav pienācīgi ņemts vērā slimnīcas pārstāvošo organizāciju viedoklis, tostarp Latvijas Slimnīcu biedrībai neesot bijusi iespēja paust savu nostāju valdības sēdē.

ZZS valde savā paziņojumā pauž, ka

"reģionos ir jāstiprina veselības aprūpes iestādes, nevis jāplāno to slēgšana, tādēļ sasteigtas reformas nav atbalstāmas".

Valdība pagājušajā nedēļā pēc aptuveni divu stundu ilgām debatēm apstiprināja slimnīcu dalījumu trīs līmeņos un tajās nodrošināmo pakalpojumu profilus, vienlaikus pārskatot prasības neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba organizācijai un personālam.

Diskusijās viens no aktīvākajiem reformas kritiķiem bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš pauda viedokli, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā ir nepietiekams un nozares problēmas galvenokārt saistītas tieši ar finansējuma trūkumu. Viņaprāt, reforma reģionālajām slimnīcām radītu finansējuma samazinājumu aptuveni 14 līdz 15 miljonu eiro apmērā, tādēļ vienlaikus ar reformas ieviešanu būtu jāparedz līdzekļi šī iztrūkuma kompensēšanai.

Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pārmeta Valainim populismu, norādot, ka veselības aprūpes sistēmā problēma nav tikai finansējums, bet arī personāla trūkums. Premjers pauda, ka valsts nedrīkst fokusēties vienīgi uz infrastruktūras uzturēšanu, ja nav pietiekamu cilvēkresursu nepieciešamo funkciju nodrošināšanai.

Atbildot uz premjera kritiku, Valainis aicināja vienlaikus risināt gan personāla, gan finansējuma jautājumus, savukārt vēlāk starp abiem politiķiem izvērsās asāka vārdu apmaiņa par iespējamiem finansējuma avotiem un valdības līdzšinējo darbu.

Paredzēts, ka grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra. Reformas gaitā līdz 2029. gadam iecerēts pāriet no pašreizējiem pieciem slimnīcu līmeņiem uz trim, koncentrējot sarežģītākos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ar atbilstošu kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.