17.2 °C
Tuvākos kara mēnešus Ukrainā sola karstus – par to beidzamajā laikā izteicies viens otrs žurnālists un militārais speciālists.
Frontē vairākos iecirkņos iebrucēji ar nelielām sekmēm turpina virzīties uz priekšu, vilni pēc viļņa sūta uzbrukumos jaunas kājnieku vienības, izlieto daudz smagās munīcijas, bet ukraiņiem tā stipri vien jāpietaupa – krājumu atjaunošana nesekmējas, kā iepriekš cerēts. Lai arī situācija patiesi nav vienkārša, tā tomēr tiek kontrolēta un nekur nav notikuši negaidīti pavērsieni vai frontes pārrāvumi, un par to pateicība galvenokārt pienākas pašiem ukraiņu karavīriem. Tāpat drīzāk pozitīvi vērtējama ukraiņu pretgaisa aizsardzība, kas līdz šim spējusi likvidēt lielāko daļu no krievu izšautajām raķetēm un droniem. Līdzšinējā kara vešanā atzinīgus vārdus drīzāk pelnījis arī Bruņoto spēku komandieris Zalužnijs, lai gan arī viņa darbībā, iespējams, var atrast pa kādai kļūdai. To lai vēlāk paveic militārie analītiķi, bet šobrīd, šķiet, tomēr nav īstais brīdis meklēt iemeslu, drīzāk – ieganstu viņa atlaišanai. To vēlas panākt Ukrainas militāro spēku virspavēlnieks, valsts prezidents Zelenskis, vienīgi šobrīd nezina, kā lai to pamato sabiedrībai, kuras viedoklis valsts galvam ir ļoti nozīmīgs.
Labi zināms, ka Zalužnija popularitāte ir ievērojami izaugusi, kamēr atbalsts prezidentam, tieši pretēji, samazinājies.
Izteikts viedoklis, ka ģenerālis noteikti uzvarētu Zelenski prezidenta vēlēšanās, ja tādas tagad tiktu sarīkotas. Tiesa, nav nekādu norāžu, ka Zalužnijam būtu šādas ambīcijas.
Nav noslēpums, ka viņu starpā pastāv nopietnas domstarpības, kādā veidā turpināt smago karu. Zalužnijs, kas iepriekš lietišķi aprakstījis, kādā veidā vajadzētu attīstīties ukraiņu kaujas spējām, lai karā varētu gūt sekmes, skaidri pateicis, ka nepieciešama arī plaša mobilizācija. Kā izrādījies, pietiekami lielā daļā sabiedrības, grūti gan pateikt, cik prāvā, tam tomēr nav atbalsta. To acumirklī ielāgojis Zelenskis, kas apveltīts ar attīstītu politisko ožu – šādā situācijā, kad viņa reitings jau tā samazinājies, prezidents izrādījies negatavs pateikt cilvēkiem nepopulāru patiesību. Abu augsto amatpersonu nesadzīvošana nav nekāds pārsteigums. Jau iepriekš bija tapis skaidrs, ka ģenerālis Zalužnijs nebūs viegli lokāms zariņš prezidenta rokās. Domstarpības bijušas dažādos ar kara vešanu saistītos jautājumos, kuros Zelenskim tā arī nebija izdevies panākt savu gribu – Zalužnijs beigu beigās tomēr izdarījis pa savam.
Zelenska ieceri atbrīvoties no Zalužnija apgrūtina arī tas, ka pagaidām nav skaidrības, kuru citu virsnieku sabiedrība gribētu redzēt viņa vietā.
Vēlētāju liela daļa ir ļoti emocionāla, tai nepieciešams elks, un par tādu bija kļuvis Zalužnijs. Visus līdzšinējos panākumus Kijivas, Harkivas un Hersonas apgabalā faktiski vispirms piedēvēja viņam. Savukārt par iecerēto un neveiksmīgo pretuzbrukumu, šķiet, armijas komandieris nav ticis nopietni kritizēts. Drīzāk daudz nopietnu jautājumu būtu jāpaskaidro Zelenskim, kurš ilgu laiku veiksmīgi spēlējis ar Rietumu kārti, taču ar to tagad izrādījies par maz. Kritiķi apgalvo, ka viņam neesot plāna B. Kā saka, ar retoriku karā uzvarēt nevar. Vienlaikus kara vezumu palīdz vilkt pilsoņi paši, piemēram, aizvien vairāk cilvēku mājās montē dronus armijai.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
