13.1 °C
Igaunijā plašumā vēršas skandāls saistībā ar premjerministres Kajas Kallasas vīra Arvo Hallika uzņēmuma darbību Krievijā jau pēc tās plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. Izskanējuši arī aicinājumi Kallasai atkāpties no amata, tomēr tos valdības vadītāja ir noraidījusi.
Skandāls vēršas plašumā
Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka Kallasas vīram daļēji piederošais loģistikas uzņēmums "Stark Logistics" turpina darbību Krievijā. "Stark Logistics" izpilddirektors Kristjans Krāgs pēc tam skaidroja, ka kara laikā šai kompānijai Krievijas klientu nav bijis, tomēr tas apkalpo Igaunijas uzņēmumu "Metaprint", kam Krievijā ir aerosola iepakojuma rūpnīca. "Metaprint" gatavojas beigt darbību Krievijā, un pēdējais tā sūtījums no Krievijas tiks piegādāts septembrī, paziņoja Krāgs.
ERR norāda, ka "Stark Logistics" un "Metaprint" ir viens un tas pats vairākuma akcionārs – Hallika biznesa partneris Marti Lemendiks. Kopš kara sākuma "Metaprint" Krievijā pārdevusi preces gandrīz 30 miljonu eiro vērtībā, atklājis Lemendiks. Turklāt "Metaprint" Krievijas biznesa partneris "Aeroprom", kas pieder "Metaprint" finanšu direktoram Emeri Lepam, patiesībā plāno paplašināt darbību, nevis to izbeigt. Tas liecina, ka "Metaprint", "Stark Logistics" un "Aeroprom" patiesībā ir viens uzņēmums, kurā "Stark Logistics" darbojas kā transporta departaments, uzsver ERR. Raidorganizācija atzīmē, ka Igaunijas kompānija Krievijā ražo preces, kuras nevar eksportēt sankciju dēļ.
Četrdesmit sešus gadus vecā Kallasa ir uzsvērusi, ka viņas "vīram nav klientu, kas ir Krievijas Federācijas uzņēmumi". Viņai arī neesot informācijas par vīra uzņēmējdarbību, un šie jautājumi mājās netiekot pārspriesti.
Igaunijas premjerministre tomēr ir atzinusi, ka aizdevusi vīra holdinga kompānijai "Novaria Consult" 350 000 eiro.
Ar "Novaria Consult" starpniecību Hallikam pieder 24,8% "Stark Logistics" akciju. Pēc skandāla izcelšanās Halliks pavēstīja, ka pārdos savas akcijas "Stark Logistics" un aizies no amatiem šajā uzņēmumā. "Es atvainojos par radušos situāciju un kaitējumu, kas nodarīts manai sievai," paziņoja uzņēmējs. Tikmēr Igaunijas Drošības policija secinājusi, ka ar Halliku saistītie uzņēmumi nav pārkāpuši Krievijai noteiktās sankcijas. "Juridiski viss ir kārtībā," paziņojusi Igaunijas Drošības policija, norādot, ka "morālos apsvērumus" tā nevērtē.
Aicinājumi atkāpties
Igaunijas prezidents Alars Kariss aicinājis Kallasu sniegt plašākus skaidrojumus par šo situāciju. Tikmēr Kallasas vadītā Reformu partija uzsvērusi, ka krīze valdībai nedraud. Arī Reformu partijas koalīcijas partneri sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200" ir likuši saprast, ka šis skandāls valdību neizjauks. Savukārt vairāki lieli Igaunijas laikraksti un opozīcija parlamentā aicinājusi Kallasu atkāpties. Kallasas kritiķi norāda, ka viņa ir aktīvi iestājusies par Ukrainas atbalstīšanu un stingru nostāju pret Krieviju, tomēr pašas ģimenē šī nostāja netiek ievērota.
"Kaja Kallasa ir bijusi viena no aktīvākajiem Ukrainas atbalstītājiem gan Igaunijā, gan Eiropā un ir uzsvērusi, cik svarīgi ir ieviest un ievērot sankcijas. Viņa arī aicinājusi uzņēmumus izmantot savu morāles kompasu.
Diemžēl valdības vadītāja nav sekojusi pašas teiktajam un nav detalizēti atbildējusi uz jautājumu, vai zināja par sava vīra uzņēmuma darbību Krievijā,"
norādīja parlamentā opozīcijā esošās Centra partijas frakcijas vadītājs Tanels Kīks. Viņš uzsvēra, ka šādos apstākļos Kallasai nav morālu tiesību turpināt vadīt valdību.
Opozīcijas partijas "Tēvzeme" līderis Urmass Reinsalu aicināja Kallasu atkāpties nekavējoties, jo skandāls ir pleties plašumā un kaitē Igaunijas valsts tēlam. "Tēvzeme" ir pieprasījusi Kallasas demisiju. Tēvzemieši uzsvēra, ka premjere nav skaidrojusi situāciju vai vismaz atvainojusies. "Premjerministre kļuvusi par dubultstandartu paraugu. Pēdējās dienās viņa skaidri parādījusi, ka prasības un noteikumi, ko viņa kā premjerministre izvirzīja Igaunijas uzņēmumiem – jebkāda uzņēmējdarbība Krievijā ir neatbalstāma –, neattiecas uz viņas pašas ģimenes locekļiem. Šī liekulība neatstāj viņai izvēles brīvību," paziņoja Igaunijas tēvzemieši.
Aicinājumus Kallasu atkāpties atbalsta 57% Igaunijas iedzīvotāju, noskaidrots tirgus pētījumu kompānijas "Norstat" aptaujā, kas veikta pēc Sabiedrības pētījumu institūta pasūtījuma. Lielākoties Kallasas demisiju pieprasa opozīcijas partiju atbalstītāji. Valdošās Reformu partijas vēlētāju vidū viņu atkāpties aicina tikai 8% respondentu, noskaidrots aptaujā. Tikmēr pati Kallasa, kas Igaunijas valdību vada kopš 2021. gada, uzsvērusi, ka "neplāno atkāpties".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
