Ķīnas prezidents Sji cenšas stiprināt kontroli pār Tibetu

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šonedēļ apmeklēja Tibetu, kur uzsvēra politiskās stabilitātes nozīmi, kā arī slavēja vietējās varasiestādes par sekmīgu cīņu pret "separātismu".

Ķīnas vadītāja negaidītā vizīte notika par godu Tibetas autonomā reģiona izveidošanas 60. gadskārtai, kuras ietvaros reģiona centrālajā pilsētā Lhasā notika rūpīgi iestudēta parāde, kā arī citi svinību pasākumi.

Sji pūliņi

Sji pēdējo reizi Tibetu apmeklēja 2021. gadā, kad komunistiskā Ķīna atzīmēja Tibetas "mierīgās atbrīvošanas" 70. gadadienu. 1951. gada notikumus trimdā dzīvojošie tibetieši savukārt uzskata par Ķīnas īstenotu okupāciju. 1965. gadā izveidotā Tibetas autonomā reģiona "apaļo" gadadienu laikā neviens augstākais Ķīnas līderis līdz šim Tibetu tomēr nav apmeklējis, atgādina telekanāls CNN. Tā vietā ik pēc desmit gadiem no Pekinas uz Lhasu sūtītas citas augstas amatpersonas. Septiņdesmit divus gadus vecā Sji lēmums apmeklēt Lhasu, kas atrodas 3700 metrus virs jūras līmeņa, acīmredzot liecina par Ķīnas vadītāja apņēmību stiprināt kontroli pār kalnaino reģionu. "Es patiešām esmu izbrīnīts par Sji lēmumu pašam doties uz Tibetu," intervijā laikrakstam "The New York Times" norādīja Londonas Universitātes Austrumu un Āfrikas skolas (SOAS) pētnieks Roberts Barnets. 

Šis lēmums apliecina, ka Ķīnas Komunistiskajā partijā joprojām pastāv bažas par reliģiskajiem un nacionālajiem jautājumiem Tibetā, 

piebilda eksperts. Tibetā aptuveni 90% no 3,6 miljoniem iedzīvotāju ir tibetieši, no kuriem vairums ir budisti. Šajā Himalaju reģionā pieredzēti arī nemieri, vietējiem iedzīvotājiem cīnoties pret centrālo varu Pekinā.

Dalailamas faktors

Apskatnieki Sji došanos uz Tibetu saista ar Pekinas centieniem stiprināt kontroli pār Tibetu, tostarp saistībā ar pašreizējā dalailamas pēcteča izraudzīšanos. 14. dalailama, kuram jūlijā apritēja deviņdesmit gadi, šovasar paziņoja, ka dalailamas institūcija tiks turpināta arī pēc viņa nāves. Kopš 1959. gada trimdā Indijā dzīvojošais Tibetas budistu garīgais līderis arī uzsvēris, ka viņa pēctecis tiks izraudzīts neatkarīgi no Ķīnas. Pekina savukārt paudusi, ka tai pieder galavārds nākamā dalailamas izraudzīšanas procesā. Tas raisījis bažas, ka vienlaikus varētu tikt virzīti divi kandidāti, no kuriem vienu atbalstītu Ķīna, bet otrs atbalstu gūtu trimdā. "Dalailamas pēcteča izraudzīšana ir simbolisks kaujas lauks un simboliska iespēja partijai" izvirzīt fundamentālas pretenzijas uz varu Tibetā, secināja pētnieks Bartnets, vienlaikus apšaubot pieņēmumu, ka šis jautājums Ķīnas varasiestādēm radītu "eksistenciālus draudus". Pekina dalailamu, kurš ir Nobela Miera prēmijas laureāts, uzskata par bīstamu separātistu, kurš tibetiešus mudinot uz protestiem un nemieriem pret Ķīnas varu, savukārt trimdā dzīvojošais budistu līderis šos pārmetumus noraida un iestājas par Tibetas autonomiju, bet ne pilnīgu neatkarību no Pekinas. 

Kopš Sji Ķīnā 2012. gadā pārņēma varas grožus, Pekinas kontrole pār Tibetu tikai pastiprinājusies, tostarp Ķīnas varasiestādēm lielu uzmanību pievēršot tibetiešu bērnu izglītošanai ķīniešu valodā. 

Informācijas iegūšana par Tibetā notiekošo nav vienkārša. Ārvalstu diplomātiem un žurnālistiem jāsaņem īpaša atļauja, lai varētu ieceļot Tibetā. Pekina tikmēr pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā noliedz un uzsver, ka komunistiskās Ķīnas varas laikā Tibetas iedzīvotāju dzīves līmenis ir ievērojami audzis.

Ieskicē prioritātes

Ķīnas valsts mediji tikmēr Sji viesošanos Tibetā atspoguļoja kā galveno ziņu. Ķīnas vadītāju kalnainajā reģionā "silti sveica cilvēki no dažādām etniskajām grupām", vēstīja valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua". Viesojoties Lhasā, Sji trešdien slavēja vietējās varasiestādes par "pamatīgo cīņu pret separātismu", kā tiek raksturota tibetiešu pretestība Pekinas varai. Publiskotajā Sji uzrunā dalailama tomēr vārdā netiek nosaukts. Sji savā runā aicināja Tibetā stingrāk regulēt "reliģiskās lietas", kā arī "pielāgot Tibetas budismu sociālistiskajai sabiedrībai". "Lai pārvaldītu, stabilizētu un attīstītu Tibetu, pirmkārt, ir jāsaglabā politiskā stabilitāte, sociālā stabilitāte, etniskā vienotība un reliģiskā harmonija," paziņojis Ķīnas prezidents. Viņš nācis klajā ar redzējumu par Tibetas prioritātēm nākotnē. Tās esot – stabilitāte, attīstība, vides aizsardzība un robežu stiprināšana. Tieši robežu jautājumā saduras Ķīnas un Indijas intereses. Abas valstis joprojām nav vienojušās par galīgo robežlīgumu, tāpēc Ķīnai Tibeta ir nozīmīga arī no militārā skatpunkta. Starptautisko dimensiju ieguvis arī Ķīnas lēmums jūlijā Tibetā uz Jarlunas upes sākt būvēt pasaulē lielāko hidroelektrostaciju. Šis vērienīgais projekts izsaucis protestus Indijā un Bangladešā, kuras bažījas, ka tās pēc aizsprostu sistēmas uzbūvēšanas vairs nesaņems pietiekami daudz ūdens no Jarlunas, kura jau kā Brahmaputra plūst cauri Indijai, bet pēc tam kā Džamuna plūst Bangladešā.