18.2 °C
2023. gada 21. decembrī, atklājot satiksmi pa Austrumu maģistrāli, Rīga beidzot ieguva ceļu, pa kuru kravas automašīnas no Rīgas lielākā industriālā rajona var nokļūt līdz ostai, apbraucot pilsētas centru.
Sena ideja
Ideja par to, ka Daugavas labajā krastā nepieciešams ceļš, kas savienotu Rīgas industriālo rajonu ap Granīta ielu ar Rīgas brīvostas industriālo teritoriju, kuras lielākā daļa Daugavas labajā krastā atrodas ap Sarkandaugavu un Kundziņsalu, apbraucot pilsētas centru un atslogojot to no smagā transporta, nebūt nav jauna – tāds ceļš bija iezīmēts jau pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Rīgas attīstības plānā. Varētu pat teikt, ka arī tā īstenošana tika uzsākta vēl padomju periodā, jo 1987. gadā sāka būvēt Piedrujas ielu un Gustava Zemgala gatvi, kas šobrīd abas ir daļa no Austrumu maģistrāles – tādu nosaukumu ieguva šis ceļš.
Abas minētās ielas nodeva ekspluatācijā jau pēc neatkarības atgūšanas vienpadsmit gadus vēlāk – 1998. gadā. Tomēr kopumā Austrumu maģistrāles īstenošana ir notikusi pēc neatkarības atgūšanas, un kopā ar Dienvidu tilta būvi, kas Austrumu maģistrāli savieno ar Daugavas kreiso krastu un Bauskas šoseju, tas ir lielākais un grandiozākais Rīgas pilsētbūves projekts pēdējos gadu desmitos. Tas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda palīdzību, kura līdzfinansējums maģistrāles Vietalvas–Ieriķu ielas posmā bija 85% no attiecināmajiem izdevumiem.
Kurp ved maģistrāle
Austrumu maģistrāle sākas pie Slāvu apļa un beidzas pie Mīlgrāvja savienojuma, šī ceļa kopgarums ir aptuveni 14 kilometri. Cilvēkam, kas vēlas izbraukt visu Austrumu maģistrāli, no Slāvu apļa jāpagriežas uz Piedrujas ielu vai arī no Dienvidu tilta jānobrauc pa nobrauktuvi uz Piedrujas ielu un jāturpina braukt pa to uz priekšu. Šis ceļš pēc dažiem kilometriem pāries Austrumu maģistrāles jaunākajā posmā Vietalvas–Ieriķu iela, kas tika uzbūvēts 2021.–2023. gadā. Turpinot braukt pa to un ar divlīmeņu krustojumu palīdzību šķērsojot lielpilsētas maģistrāles – Braslas, Dzelzavas un Ieriķu ielu –, autobraucējs nonāks uz Gustava Zemgala gatves, kas atdursies pret Brīvības ielu VEF rajonā.
Gustava Zemgala gatves divlīmeņu krustojums ar Brīvības ielu pagaidām vēl nav uzbūvēts, taču tāds plānos ir paredzēts un netiek slēpts, ka tā izbūve būs ļoti sarežģīta.
Kad izdevies šķērsot Brīvības ielu, jāturpina ceļš taisni pa Gustava Zemgala gatves pārvadu, kas tālāk pāriet Austrumu maģistrāles posmā Gaujas iela–Meža prospekts, kas ar Meža prospekta pārvada palīdzību savienojas ar jau minēto Meža prospektu. Šī Austrumu maģistrāles daļa tika uzbūvēta 2007.–2011. gadā.
Savukārt tālāk, braucot pa Meža prospektu Mīlgrāvja virzienā, autovadītājs brauks pa pašu senāko Austrumu maģistrāles posmu, jo šis ceļš tika uzbūvēts vēl ulmaņlaikos 1938. gadā un vēlāk būtiski pārbūvēts un paplašināts pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. Turpinot braukt pa Meža prospektu, autovadītājs nonāks pie Latvijā vienīgā tilta ar virzienu maiņas satiksmi – 1964. gadā izbūvētā Mīlgrāvja tilta, kas savienojas ar t. s. Vecmīlgrāvja apli, kas tika pabeigts un nodots satiksmei 1980. gadā – tur beidzas pašreizējā Austrumu maģistrāle. Pašreizējā tādēļ, ka, ja autovadītājs pirms dažiem kilometriem būtu nogriezies no Meža prospekta uz 2023. gadā atklāto Daudersalas pārvadu, kas autotransportam ļāva izvairīties no Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanas, viņš nonāktu Tvaika ielas rajonā, kur šobrīd noris intensīvi gaisa pārvada un muitas kontroles punkta būvdarbi, kas ļaus tieši savienot šo ceļu ar Kundziņsalu un ar nākotnē iespējamo tālāko paplašinājumu uz Mangaļsalu – tā būs ērtāka iebraukšana Rīgas brīvostas teritorijā nekā caur Vecmīlgrāvi.
Rīga kļuvusi pievilcīgāka investoriem
Tieši pēdējā atklātā Austrumu maģistrāles posma – no Vietalvas līdz Ieriķu ielai – pabeigšana ļāva pasludināt satiksmes atklāšanu pa Austrumu maģistrāli, jo šis posms savienoja vēl pagājušā gadsimta beigās izbūvēto Piedrujas ielu ar šī gadsimta sākumā izbūvēto ceļu no VEF rajona uz Sarkandaugavu un Meža prospektu. Tādējādi tika krietni uzlabota pilsētvides kvalitāte gan centrā, jo baļķu vedēji tagad vairs nebrauc gar prezidenta pili un Vecrīgu, gan arī dzīvojamajos rajonos, samazinot satiksmes slodzi uz mazākajām ielām.
Izpētīts, ka, atklājot pilnvērtīgu satiksmi pa Austrumu maģistrāli, vidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiks samazinājies no gandrīz astoņām minūtēm līdz nepilnām četrām jeb vairāk nekā par pusi.
Attiecīgi uzlabojusies gan satiksmes plūsma, gan pilsētā samazinājušies CO2 izmeši.
Uzlabojusies arī dzīves kvalitāte apkaimēs, kuras šķērso šis Austrumu maģistrāles posms, jo smagais autotransports vairs nebrauc pa mazajām apkaimes ieliņām, pārslogojot tās, tagad šīs apkaimes ir klusākas, gājējiem un velosipēdistiem draudzīgākas, stāsta Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
