17.1 °C
Skola ir cilvēka dzīves praktiskais un emocionālais sākuma pamats, lai arī kā tur katram klājies.
Kad skolas slēdz, bieži vien to ēkas stāv tukšas, un, kad tās lēnam mirst, liekas, tu mirsti līdz ar skolu. Pat tad, kad bijušās skolas ēkā ierīkota kāda cita iestāde, sentiments paliek. To jutu, kopā ar novadu laikrakstu kolēģiem aplūkojot un pētot, kāda ir situācija Latvijas reģionos ar slēgto skolu ēkām.
Aptauja
Kā pašvaldībai vajadzētu rīkoties ar slēgto skolu ēkām?
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem dažādu skolu skaits ir mainījies, bijuši gadi, kad pat pieaudzis, piemēram, 90. gados daudzviet atvēra, atjaunoja sākumskolas, pamatskolas, lielai daļai no kurām nebija ilgs mūžs. Neatkarīgās Latvijas dzīves ritms un demogrāfiskās izmaiņas diemžēl reģionos noveda pie daudzu skolu slēgšanas. Protams, ne visur: atsevišķās Pierīgas pašvaldībās nespēj skolas celt, bet ne par tām šoreiz būs stāsts.
Mums, septiņu laikrakstu žurnālistiem, aptvert visu Latviju un visus pēdējos 35 gadus nebija iespējams. Pat ne visās pašvaldībās, sevišķi lielajās, kas piedzīvojušas dažādas formācijas, ir apkopoti dati par bijušajām skolām to teritorijā. Arī nevienai valsts iestādei nav apkopojošu datu par to, cik skolu ir slēgts kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un kas katrā kādreizējās skolas ēkā notiek tagad, jo tā ir katras pašvaldības darīšana. Vienīgi Centrālā statistikas pārvalde sniedz datus par to, cik un kādas skolas Latvijā bijušas (skat. tabulu).
"Latvijas Avīze" un reģionu laikraksti "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Ziemeļlatvija" šovasar interesējās, kas notiek bijušo skolu ēkās. Ir veiksmīgi īstenotas ieceres, kad ēka iegūst jaunu dzīvi, un, protams, ir ne tik iedvesmojoši stāsti.
Armijas paspārnē
Ja neskaita, iespējams, kādus atsevišķus gadījumus, no valsts iestādēm vienīgais, kas izrāda interesi par bijušo skolu ēkām, ir aizsardzības resors. To labi zina arī pašvaldības – ne viena vien pašvaldība klauvējusi pie Aizsardzības ministrijas durvīm, taču armijai ir sava ierobežota kapacitāte un vajadzības.
Šobrīd Aizsardzības ministrija savā valdījumā ir pārņēmusi trīs bijušās skolas: Rēzeknes novada Lūznavas tehnikumu, kur šobrīd atrodas Lūznavas militārā bāze, izbūvēta kazarma un ēdnīca; Dobeles novada Apguldes arodvidusskolu, kur tiek izbūvēts kājnieku bataljona atbalsta punkts; Kuldīgas novada Rudbāržu pamatskolu, kur turpinās objekta pielāgošana Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām un pašlaik muiža tiek izmantota Jaunsardzes centra vajadzībām. Viena ēka tiek nomāta: Gulbenes novada Stāmerienas pamatskola, kur atrodas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kājnieku bataljona profesionālā dienesta apakšvienība – kaujas atbalsta bataljons.
"Aizsardzības ministrija pašvaldībām un valsts iestādēm 2022. gada beigās nosūtīja vēstuli, kurā lūdza izvērtēt pieejamo skolu un tehnikumu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā valsts aizsardzības dienesta vajadzībām. Tika saņemti vismaz 50 skolu un tehnikumu piedāvājumi, kurus izvērtēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, klātienē apsekojot vairākas skolas un tehnikumus, kuras atbilda operacionālajām vajadzībām. Tika pieņemts lēmums valsts aizsardzības dienestu izvietot esošajās militārajās bāzēs, jo vairākumam ēku pielāgošanas izmaksas militārajām vajadzībām bija pārāk lielas. Ļoti daudzas ēkas vairākus gadus bija stāvējušas tukšas, tādējādi bija pasliktinājies ēku tehniskais stāvoklis, kas palielinātu ieguldāmo līdzekļu apjomu," informē Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
