Pašvaldības arī kopj savus mežus. Saruna ar Pašvaldību savienības padomnieci Sniedzi Sproģi

Aptuveni pusei no Latvijas pašvaldībām īpašumā ir no pieciem simtiem līdz diviem tūkstošiem hektāru meža. Kā tos apsaimnieko? Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe uzsver, ka prasmīgi, taču vienlaikus arī vēl jāmācās kooperēties un sadarboties.

Vai pašvaldībām meži pieder jau sen?

S. Sproģe: Jā, tās ir meža mantinieces. Nav tā, ka tie iegūti tikai zemes reformas laikā. Mežs vienmēr ir bijis gan krātuve, gan vieta, no kuras prasmīgas apsaimniekošanas var iegūt līdzekļus, lai realizētu arī kādu vajadzīgu projektu. Turpretim kontrolējošās institūcijas pauž viedokli, ka tas ir bizness, kas nav domāts pašvaldībām. Taču likums nosaka, ka ekonomiskais pamats pašvaldībām ir īpašums, no kura tās apsaimniekojot gūst peļņu, ko izlieto savu funkciju veikšanai. Valsts taču arī dzīvo ne tikai no nodokļiem. Valsts budžetā svarīga peļņa, kas tiek maksāta kā dividendes no valsts meža apsaimniekošanas.

Šobrīd ar budžetiem pašvaldībās ir bēdīgi, jo no visiem nodokļiem saņemam tikai 16,8%. Normālos gados tas bija vairāk nekā 20%. Pašvaldībām jātiek galā ar visu, arī sociālo budžetu.

Cik hektāru meža pieder visām pašvaldībām?

Precīzi pateikt nevaru, jo ne visi pašvaldībām piederošie meži ir ierakstīti zemesgrāmatā. Tie nonāca pašvaldību valdījumā pēc zemes reformas kā zemes gabali, kas palikuši pāri, jo nevienam nebija vajadzīgi. Tur bija arī lauksaimniecības zeme, ko pašvaldība tagad var iznomāt.

Ja neskaitām Rīgu, tad no 42 pašvaldībām apmēram pusei pieder vairāk nekā 500 ha, bet daudzām vairāk nekā divi tūkstoši ha. Šie dati diemžēl nedaudz atšķiras. Zemes kadastra datubāzē ir vieni cipari, Valsts meža dienesta meža kadastrā ir citi skaitļi. Tāpēc precīzi pateikt, cik meža pieder katrai pašvaldībai, pašreiz nav iespējams. Visbagātākās šajā ziņā ir Madonas, Saldus un Valmieras pašvaldības. Jāsaka gan, ka meža platības arī ar mežiem bagātākajās pašvaldībās nav tik lielas, lai būtiski ietekmētu tirgu. Tāpēc ir jādomā par kooperēšanos.

Kā šie meži tiek apsaimniekoti?

Daudzās pašvaldībās darbā ir pieņemts mežsaimnieks, kas to visu saprot. Ir plāni, kuros salikti zemes gabali, kas rindas kārtībā iet uz ierakstīšanu zemesgrāmatā un inventarizāciju, tad steidzamāk veicamie darbi mežu apsaimniekošanā un izsoļu organizēšanā. Daļa no mežos nopelnītās naudas neatgriežas meža apsaimniekošanā, bet aiziet citām lietām – izglītībai, sportam, ceļiem.

Lielākā daļa pašvaldību rīko savām cirsmām izsoles un gūst labāko tā brīža piedāvājumu. No peļņas naudiņa tiek atlikta uzmērīšanai, inventarizācijai, atjaunošanas un kopšanas darbiem. 

Arī mežkunga algai, kas jānopelna pašiem.

Zinu novadu, kurā deputāti nolēmuši, ka 20% peļņas, kas ienāk no meža, tiek novirzīti pašvaldības budžetā, daļa teritorijas uzturēšanai, kurā bijusi cirsma, bet pārējā daļa – ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Apsaimniekojot 1000 un vairāk hektāru meža, visu var saplānot tā, ka ienākumi ir katru gadu. Protams, arī pašvaldībām ir jādomā par ilgtermiņa lietām un īpaši pilsētās – par koku vainaga apjoma nesamazināšanu. Par parkiem un kokiem ārpus meža.

Ir arī neizmantotas lauksaimniecības zemes gabaliņi, kas apmežojušies un tagad tiek kopti. Kļūst aizvien mitrāks, un pašvaldības ir secinājušas, ka labi aug bērza un melnalkšņa mistraudzes. Arī pašvaldības startē projektos, lai saņemtu atbalstu jaunaudžu kopšanai un nekvalitatīvo audžu nomaiņai. Mitrajās vietās jauno mežu stāda uz zemes paaugstinājumiem, pacilām. Dažreiz pašvaldības, izsolot cirsmas, tajā pašā paketē ieliek arī blakus esošo meža gabaliņu kopšanu. Tā sanāk izdevīga kombinācija. Ir arī pašvaldības, kurās par mežu atbildīgais cilvēks pats ir arī taksators.

Atrast prasmīgus meža kopējus ir liela problēma. Gadās tā, ka, kopjot egļu audzi, novico nost arī visas jau labi ieaugušās priedītes. Katram darbam līdzi neizsekosi, taču ne vienmēr var cerēt, ka darītājs zvanīs un pajautās, kā šādā gadījumā rīkoties labāk.

Vai rīkojat daudz semināru?

Latvijas Pašvaldību savienība jau ilgus gadus startē Meža attīstības fonda projektos par sabiedrības izglītošanu un darbiem parkos, alejās, zaļajās zonās un senos muižas parkos. Šogad sagatavosim ceļvedi par Latvijas parkiem – gan veciem, gan jaunveidotiem.

Katra pašvaldība organizē lekcijas par meža apsaimniekošanu, izglītojot cilvēkus par to, kas ir mežs un ko šī nozare dod tautsaimniecībai. Arī Pašvaldību savienība reģionos ik gadu rīko četrus vai piecus seminārus, kuros notiek pieredzes apmaiņa un diskusijas dabā. Ejot mežā cauri nogabalam, pašvaldības mežsaimnieks stāsta, kas te darīts, un kolēģi no citām pašvaldībām arī dalās savā pieredzē. Semināros piedalās Meža īpašnieku biedrības, Valsts meža dienesta un mežzinātnes institūta "Silava" pārstāvji.

Meža pētniecība un meža zinātne mums ir ļoti augstā līmenī. Esmu dzirdējusi to no daudziem ārzemju kolēģiem.

 Visa Latvija ir sadalīta kvadrātiņos, kuros tā notiek, un mēs to pat nemanām. Zinātnieki brauc, pēta, apraksta un dod rekomendācijas, zināšanas, kas uzkrātas gadu gadiem.

Šobrīd mēs strādājam pie modeļa, kā pašvaldības, kurām meža platības nav lielas, varētu sadarboties ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", kam ir labi speciālisti.

Ļoti daudz pieredzes es gūstu konkursa "Sakoptākais mežs" laikā. Viena no manām atziņām – katram meža īpašniekam ir sava filozofija un nevienam tā nav nepareiza. Es sekoju līdzi, kā ar šīm lietām sokas pašvaldību mežiem, tāpēc man svarīgi uzzināt ko jaunu. Tad varu tajā padalīties ar pašvaldību cilvēkiem. Tā ir ļoti pozitīvas enerģijas aprite.

Pašvaldību meža un meža zemju platības

Līdz 100 ha pieder divām divām pašvaldībām; 101–500 ha – divpadsmit; 501–1000 ha – desmit, 1001–2000 ha – piecpadsmit, 2001–3000 ha – vienai, vairāk nekā 3000 ha – divām pašvaldībām. Rīgas pašvaldībai pieder – 61 700 ha.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.