18.2 °C
"Ungāru putni" – tā savu floti dēvē 14. Ukrainas dronu vienība, ko vada ungāru izcelsmes komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi. Šoreiz vienības kamikadzes bezpilota lidaparāti uzbruka naftas sūkņu stacijai Uņečā Brjanskas apgabalā Krievijā. Par uzbrukumu ziņoja pats Brovdi, kurš vada Ukrainas bezpilota sistēmu komandu.
"21. augusta beigās Uņečas naftas stacija tika pārvērsta drupās. 14. vienības putni satrieca tārpus," Brovdi rakstīja sociālajos tīklos, noslēdzot ar saukli: "Krievi, ejiet mājās!" Viņš piebilda, ka dronu ceļš Krievijas naftas ieguves objektu virzienā turpināsies.
Uņečas terminālis ir lielākais mezgls naftas cauruļvadā "Družba" ("Draudzība"), ko apsaimnieko uzņēmums "Transnefteprodukt" un kas apgādā gan civilās, gan militārās struktūras Krievijā. Tas ir galvenais artērijas posms 9000 kilometru garajā cauruļvadu tīklā.
Ukrainas droni jau 18. un 22. augustā uzbruka Uņečas stacijai, uz laiku pārtraucot piegādes pa "Družbu" uz Ungāriju un Slovākiju. Budapešta apstiprina piegādes pārtraukumus, uzsverot, ka "Družba" joprojām ir svarīga naftas piegādes līnija reģionā. Pēc aģentūras "Reuters" ziņām, Kijivas mērķis bijis vājināt Krievijas enerģētikas nozares ieņēmumus un eksporta jaudu. Šis cauruļvads ne tikai apgādā Krievijas klientus, bet arī piegādā naftu Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un degvielu tā sauktajai Maskavas "ēnu flotei" – tankkuģiem.
Ungārijas amatpersonas reaģēja ar sašutumu, šo triecienu dēvējot par draudiem Ungārijas enerģētiskajai drošībai un aicinot Eiropas Komisiju iejaukties. Tomēr Brisele norādīja, ka Ungārijai ir vairāk nekā 90 dienu rezerves, kas nozīmē, ka nav nekāda tūlītēja apgādes riska. Tomēr šis incidents no jauna uzjundīja senu jautājumu: kāpēc Ungārija joprojām ir tik atkarīga no Krievijas naftas, un cik ilgi šī atkarība turpināsies?
Padomju mantojums pēc 1990. gada
Tāpat kā citās Austrumu bloka valstīs, Ungārijas enerģētikas infrastruktūra tika izveidota, lai integrētos ar padomju sistēmām. "Družbas" cauruļvads piegādāja jēlnaftu, bet "Bratstvo" ("Brālība") cauruļvads piegādāja dabasgāzi. Jau toreiz bija skaidrs, ka cauruļvadi var kļūt par ģeopolitiskajiem ieročiem. Kad pirms 45 gadiem Polijā pieauga kustības "Solidaritāte" ietekme, Maskava atklāti draudēja pārtraukt piegādes. Toreiz tas nenotika, taču šī situācija liecināja, ka "draudzības" cauruļvads var tikt izmantots ļoti nedraudzīgā veidā.
Pēc komunisma sabrukuma piegādes turpinājās. Ungārijas valsts naftas un gāzes uzņēmums "MOL" izauga par reģionālu lielvaru, ietverot arī Slovākiju un Horvātiju ‒ lielas naftas pārstrādes rūpnīcas darbojās Sāzhalombatā ("Danube Refinery") un Bratislavā ("Slovnaft"). Abas rūpnīcas kopā pārstrādā gandrīz 290 000 barelu naftas dienā, tādējādi kļūstot par Ungārijas un Slovākijas naftas pārstrādes nozares pamatu.
Pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas nafta turpināja ieplūst par zemāku cenu nekā pasaules tirgū, jo Maskava centās atbrīvoties no sankcijām pakļautās naftas.
Ungārijas valdība, kas bija apņēmusies īstenot savu galveno politiku – panākt mākslīgi zemas komunālo pakalpojumu cenas mājsaimniecībām, nebija ieinteresēta pāriet uz citu sistēmu. Jebkura strauja pāreja – vai tā būtu pārstrādes rūpnīcu modernizācija, vai jauni importa maršruti – izraisītu cenu pieaugumu, kas augstas inflācijas apstākļos būtu politiski sarežģīti.
