Partly Cloudy 18.2 °C
T. 27.08
Alens, Jorens, Žanis
SEKO MUMS
Reklāma
Krievijas naftas cauruļvadu sistēma uz Eiropu.
Krievijas naftas cauruļvadu sistēma uz Eiropu.
Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Ungāru putni" – tā savu floti dēvē 14. Ukrainas dronu vienība, ko vada ungāru izcelsmes komandieris Roberts "Maģārs" Brovdi. Šoreiz vienības kamikadzes bezpilota lidaparāti uzbruka naftas sūkņu stacijai Uņečā Brjanskas apgabalā Krievijā. Par uzbrukumu ziņoja pats Brovdi, kurš vada Ukrainas bezpilota sistēmu komandu.

Reklāma

"21. augusta beigās Uņečas naftas stacija tika pārvērsta drupās. 14. vienības putni satrieca tārpus," Brovdi rakstīja sociālajos tīklos, noslēdzot ar saukli: "Krievi, ejiet mājās!" Viņš piebilda, ka dronu ceļš Krievijas naftas ieguves objektu virzienā turpināsies.

Uņečas terminālis ir lielākais mezgls naftas cauruļvadā "Družba" ("Draudzība"), ko apsaimnieko uzņēmums "Transnefteprodukt" un kas apgādā gan civilās, gan militārās struktūras Krievijā. Tas ir galvenais artērijas posms 9000 kilometru garajā cauruļvadu tīklā.

Ukrainas droni jau 18. un 22. augustā uzbruka Uņečas stacijai, uz laiku pārtraucot piegādes pa "Družbu" uz Ungāriju un Slovākiju. Budapešta apstiprina piegādes pārtraukumus, uzsverot, ka "Družba" joprojām ir svarīga naftas piegādes līnija reģionā. Pēc aģentūras "Reuters" ziņām, Kijivas mērķis bijis vājināt Krievijas enerģētikas nozares ieņēmumus un eksporta jaudu. Šis cauruļvads ne tikai apgādā Krievijas klientus, bet arī piegādā naftu Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un degvielu tā sauktajai Maskavas "ēnu flotei" – tankkuģiem.

Ungārijas amatpersonas reaģēja ar sašutumu, šo triecienu dēvējot par draudiem Ungārijas enerģētiskajai drošībai un aicinot Eiropas Komisiju iejaukties. Tomēr Brisele norādīja, ka Ungārijai ir vairāk nekā 90 dienu rezerves, kas nozīmē, ka nav nekāda tūlītēja apgādes riska. Tomēr šis incidents no jauna uzjundīja senu jautājumu: kāpēc Ungārija joprojām ir tik atkarīga no Krievijas naftas, un cik ilgi šī atkarība turpināsies?

Padomju mantojums pēc 1990. gada

Tāpat kā citās Austrumu bloka valstīs, Ungārijas enerģētikas infrastruktūra tika izveidota, lai integrētos ar padomju sistēmām. "Družbas" cauruļvads piegādāja jēlnaftu, bet "Bratstvo" ("Brālība") cauruļvads piegādāja dabasgāzi. Jau toreiz bija skaidrs, ka cauruļvadi var kļūt par ģeopolitiskajiem ieročiem. Kad pirms 45 gadiem Polijā pieauga kustības "Solidaritāte" ietekme, Maskava atklāti draudēja pārtraukt piegādes. Toreiz tas nenotika, taču šī situācija liecināja, ka "draudzības" cauruļvads var tikt izmantots ļoti nedraudzīgā veidā.

Pēc komunisma sabrukuma piegādes turpinājās. Ungārijas valsts naftas un gāzes uzņēmums "MOL" izauga par reģionālu lielvaru, ietverot arī Slovākiju un Horvātiju ‒ lielas naftas pārstrādes rūpnīcas darbojās Sāzhalombatā ("Danube Refinery") un Bratislavā ("Slovnaft"). Abas rūpnīcas kopā pārstrādā gandrīz 290 000 barelu naftas dienā, tādējādi kļūstot par Ungārijas un Slovākijas naftas pārstrādes nozares pamatu.

Pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas nafta turpināja ieplūst par zemāku cenu nekā pasaules tirgū, jo Maskava centās atbrīvoties no sankcijām pakļautās naftas. 

Ungārijas valdība, kas bija apņēmusies īstenot savu galveno politiku – panākt mākslīgi zemas komunālo pakalpojumu cenas mājsaimniecībām, nebija ieinteresēta pāriet uz citu sistēmu. Jebkura strauja pāreja – vai tā būtu pārstrādes rūpnīcu modernizācija, vai jauni importa maršruti – izraisītu cenu pieaugumu, kas augstas inflācijas apstākļos būtu politiski sarežģīti.

Reklāma
Reklāma

Premjerministrs Viktors Orbāns jau ilgu laiku Ungāriju raksturo kā "tiltu" starp Austrumiem un Rietumiem, izmantojot šo naratīvu, lai attaisnotu īpašos nolīgumus ar Maskavu. Enerģētiskā atkarība kļuva par instrumentu: tā izskaidroja Ungārijas atkārtotos veto pret ES sankcijām, vienlaikus nodrošinot lētus darījumus ar Krieviju.

Šī sistēma ir izdevīga arī "MOL", kas varētu pārstrādāt lēto Urālu jēlnaftu un pārdot produktus par augstākām Eiropas līmeņa cenām. Arī valdībai lojālie uzņēmumu tīkli bija ieinteresēti saglabāt "status quo".

Nozares eksperti lēš, ka Krievijas jēlnafta Ungārijā un Slovākijā nonāca ar 20–30 ASV dolāru atlaidi par barelu salīdzinājumā ar "Brent". Šī starpība, sadalīta starp "MOL" un ārzonas starpnieku tīklu, sasniedza simtiem miljonu dolāru gadā. Daži no šiem darījumiem tika veikti caur uzņēmumiem Dubaijā, Šveicē vai Balkānos, ar komisijas maksu 2–5 ASV dolāri par barelu jeb līdz pat 800 miljoniem ASV dolāru gadā.

Praksē "MOL" pārstrādāja naftu, saņēma atlaidi un daļu peļņas nodeva valstij nodokļu un dividenžu veidā. Taču, kā norāda analītiķi, ievērojama daļa nonāca Orbāna valdībai pietuvināto lokā. No 2022. līdz 2025. gadam šādi privātie un korporatīvie negaidītie ienākumi varētu būt aptuveni 1,2–2 miljardi ASV dolāru – būtisks iemesls, kāpēc Budapešta nevēlas pārtraukt sadarbību ar Krieviju.

Naftas piegādes ceļi: "Družba" pret "Adriju"

Kad ES 2022. gada jūnijā noteica naftas embargo, Ungārijai, Slovākijai un Čehijai tika piešķirts izņēmums naftas piegādei pa cauruļvadu. 

Tādējādi Krievijas nafta turpina plūst pa "Družbas" dienvidu atzaru, neskatoties uz biežajiem pārtraukumiem, ko izraisa Ukrainas tranzīta strīdi un triecieni infrastruktūrai.

Alternatīva ir "Adrijas" cauruļvads (JANAF), kas stiepjas no Horvātijas Adrijas jūras ostas Omišaljā (Krka) līdz Sāzhalombatai un Bratislavai. Tas ir vitāli svarīgs rezerves cauruļvads, bet tā izmantošana ir politiski pretrunīga. 2025. gada februārī "MOL" un Horvātijas operators "JANAF" parakstīja līgumu uz gadu par 2,1 miljona tonnu (aptuveni 42 000 barelu dienā) piegādi, kas aptver teju 15% no Ungārijas un Slovākijas pieprasījuma.

Horvātija uzstāj, ka līnija varētu piegādāt 14,4 miljonus tonnu gadā, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai apmierinātu reģiona vajadzības, savukārt Budapešta norāda uz augstajām tranzīta maksām un kapacitātes ierobežojumiem. 2024. gadā strīdi kļuva publiski, un Eiropas Komisija ieņēma starpnieka lomu. Līdz 2025. gada pavasarim tika panākta vēl viena daļēja maršruta maiņas vienošanās.

Triecieni Uņečai labi parādīja risku: "Družba" ir ievainojama, un jebkādi traucējumi var ietekmēt reģiona naftas pārstrādes rūpnīcas. Pašlaik, kad "Družbas" darbība ir traucēta, Ungārija paļaujas uz "Adrijas" importu un krājumiem, taču tas rada lielākas finansiālās un loģistikas izmaksas.

Reklāma

Gāzes "mezgla loma"

2021. gadā Ungārija parakstīja gāzes piegādes līgumu uz 15 gadiem ar "Gazprom", kas paredz piegādāt 4,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Lielākā daļa no tā – 3,5 miljardi kubikmetru – tiek piegādāta caur Serbiju pa "TurkStream/Balkan Stream" maršrutu, bet viens miljards kubikmetru – caur Austriju. Kopš 2022. gada ir piegādāts vairāk nekā līgumā noteikts.

Vienlaikus Budapešta rezervēja resursus Horvātijas Krkas LNG terminālī un parakstīja līgumus ar "Shell"; tas liecina par nelielu diversifikāciju. 

Tomēr Krievijas gāze joprojām ir pamatu pamats. 

Ungārijas lielās uzglabāšanas iekārtas apgādā arī Serbiju, kopuzņēmumi un kopīgās rezerves padara Budapeštu par reģionālu gāzes tirgus dalībnieku.

Finanšu saites ar Krieviju

Kodolenerģētika ir vēl viena joma, kurā Krievija ir ļoti iesaistīta. Paksas atomelektrostacija, kas būvēta no 1982. līdz 1987. gadam, ar padomju VVER-440 reaktoriem joprojām nodrošina gandrīz pusi no Ungārijas elektroenerģijas. Tās blokiem ir piešķirts darbības termiņa pagarinājums līdz 2032.–2037. gadam, un tiek gatavots arī nākamais pagarinājums.

2014. gadā Ungārija un Krievija parakstīja līgumu par divu jaunu reaktoru ("Paks II") būvniecību, ko īstenos "Rosatom" un kas tiks finansēta ar 10 miljardu eiro lielu Krievijas valsts aizdevumu. Būvniecība tika atlikta, taču 2025. gadā atsākta, pabeidzot galvenos sagatavošanās darbus un saņemot regulatīvos apstiprinājumus.

Tikmēr degvielas piegāde ir sākusi dažādoties. 

Kopš kara "TVEL" degvielas elementi tiek piegādāti ar lidmašīnām vai kuģiem pa Melno jūru un Balkāniem. 2024. gadā Ungārija parakstīja ilgtermiņa līgumu ar Francijas uzņēmumu "Framatome" par alternatīvo VVER-440 degvielu – simbolisku atkarības no Krievijas samazināšanu, lai gan pilnīga neatkarība prasīs laiku.

Ar skatu nākotnē Budapešta ir uzsākusi arī sagatavošanās darbus, lai ieviestu amerikāņu mazo modulāro reaktoru (SMR) tehnoloģiju, ko piedāvā ASV uzņēmumi "GE Vernova". Centrāleiropā licencēšanas tiesības pieder Polijas uzņēmuma

Kas gaidāms nākotnē?

Pašlaik Ungārijas oficiālā nostāja ir skaidra: "Družba" arī turpmāk būs galvenais risinājums, bet "Adrija" – rezerves variants. 2025. gadā parakstītie līgumi atspoguļo šo hibrīdo modeli. Vai jaunā valdība mainīs kursu un cik ilgi Krievijas nafta varēs plūst bez pārtraukumiem, atbilžu joprojām nav.

Gāzes jomā "Gazprom" darījums liek Ungārijai uzņemties ilgtermiņa atkarību, lai gan sašķidrinātā dabasgāze no Krkas un iespējamais imports no Azerbaidžānas varētu to pakāpeniski mazināt.

Kodolenerģētikas jomā notiek daļēja diversifikācija, bet "Paks II" projekts uz gadu desmitiem saistīs Ungāriju ar Krieviju gan tehnoloģiski, gan finansiāli. Mazie modulārie reaktori (SMR) varētu kļūt par alternatīvu nākotnē, bet tikai ilgtermiņā.

Triecieni Uņečai izgaismo vienkāršu patiesību: Ungārijas enerģētiskā drošība balstās uz trausliem pamatiem. Ukrainai vēršoties pret Krievijas naftas infrastruktūru un Eiropai pārveidojot savu enerģētikas politiku, Budapeštas uzstājība kalpot par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem izskatās ne tik daudz kā stratēģija, bet drīzāk avantūra.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma