12.1 °C
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicinājis Eiropas Savienības (ES) līderus apspriest jaunu dalības statusu Ukrainai, pirms tā tiek uzņemta blokā kā pilntiesīga dalībvalsts.
Vēstulē, kas adresēta Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, Mercs mudināja Ukrainai piešķirt ES asociētās dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, kāds šobrīd 27 valstu blokā nav paredzēts. Vācijas kanclers atgādināja, ka nevajadzētu aizmirst arī par citām bloka kandidātvalstīm.
Jāgaida ilgi
Ukraina dalībai ES pieteicās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, un kopš 2022. gada jūnija Ukrainai ir oficiāls kandidātvalsts statuss. Iestāšanās sarunu process gan vēl atrodas pašā sākumā. Pēdējā gada laikā Ukrainas virzību uz priekšu bremzēja Viktora Orbāna vadītā Ungārija, lai gan iebildumi bijuši arī citām valstīm, atgādina laikraksts "The Kyiv Independent". Orbānu Ungārijas premjera amatā nomainījušais Pēters Maģars ir paudis gatavību ciešākam dialogam ar Ukrainu. Viņš gan ir uzsvēris, ka, lai iestātos ES, Ukrainai būs jāizpilda visi kritēriji, tādā veidā noraidot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pausto domu par drīzu iestāšanos ES. Šajā jautājumā gan Maģara teiktais lielā mērā atbilst ES valdošajam viedoklim, ka drīza Ukrainas uzņemšana nav gaidāma, vēsta telekanāls "Euronews". Apskatnieki atgādina, ka vairākas ES kandidātvalstis dalībai ES gaida daudz ilgāku laiku nekā Ukraina. Piemēram, Ziemeļmaķedonijai kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2005. gadā. Ilgu laiku šīs valsts virzību uz priekšu bloķēja Grieķija, tostarp liekot tai mainīt nosaukumu no Maķedonijas uz Ziemeļmaķedoniju, bet pēdējā laikā tās ceļu apgrūtinājusi Bulgārija saistībā ar bulgāru minoritātes tiesību jautājumu. Vācijas plāna ietvaros Moldova un Rietumbalkānu valstis par asociētajām dalībvalstīm nekļūtu, bet iegūtu novērotāja statusu ES institūcijās. Pašlaik no kandidātvalstīm vistuvāk dalībai ES ir Melnkalne un Albānija, norāda apskatnieki.
Jāpiebilst, ka Mercs neoficiāli ar rosinājumu Ukrainai piešķirt šādu asociētās dalībvalsts statusu klajā nāca jau aprīlī Kiprā notikušajā ES samitā. Zelenskis pēc tam noraidījis šādu "simbolisku" dalību blokā. Viņš arī uzstājis uz ātru Ukrainas uzņemšanu par pilntiesīgu dalībvalsti, kā arī uz šādas uzņemšanas datuma nosaukšanu. ES aprindās šādai pieejai tomēr atbalsts nav rasts, amatpersonām runājot par iestāšanās procesa balstīšanu kandidātvalsts "nopelnos". Jāpiebilst, ka ES satraukumu radīja arī Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunās izskanējušais punkts par Ukrainas uzņemšanu ES 2027. gadā, uz ko uzstājis arī prezidents Zelenskis. Šādos apstākļos Merca piedāvājumu var uzskatīt par vidusceļu starp Ukrainas ātru uzņemšanu par pilntiesīgu ES dalībvalsti no vienas puses, un bloka kandidātvalsti pašā sarunu procesa sākumā, no otras, vērtē aģentūra "Reuters".
"Mēs visi apzināmies, ka uzņemšana nenotiks vairākus gadus, noteikti ne šajā desmitgadē,"
intervijā tīmekļa vietnei "Euractiv" par Ukrainas izredzēm kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti izteicās kāda Vācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Inovatīvi risinājumi
Mercs vēstulē, kuras saturs nonācis vairāku mediju rīcībā, uzsver, ka paplašināšanās process aizņem daudz laika un tas "rada neapmierinātību". "Ir acīmredzami, ka mēs nespēsim īsā laikā pabeigt uzņemšanas procesu, ņemot vērā nebeidzamos šķēršļus, kā arī ratifikācijas procesa politiskās problēmas dažādās dalībvalstīs," viņš skaidroja vēstulē ES līderiem. "Ir pienācis laiks drosmīgi virzīties uz priekšu ar Ukrainas ES integrāciju, izmantojot inovatīvus risinājumus," uzsvēra Mercs. "Esmu pārliecināts, ka mums vajag jaunu dinamismu Ukrainai, kā arī Rietumbalkāniem un Moldovai," piebilda Vācijas kanclers. Viņš pauda pārliecību, ka sarunās ar Ukrainu ir pienācis laiks atvērt pirmās iestāšanās sarunu sadaļas. Kamēr sarunas ar Ukrainu turpinātos, tai tiktu piešķirts asociētās dalībvalsts statuss, kas Kijivai dotu tiesības piedalīties ES samitos, bet bez balsstiesībām. Ukrainai būtu savs pārstāvis bez portfeļa EK, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti. Tomēr arī viņiem nebūtu iespēju balsot. Merca iecerētais statuss Ukrainai arī sniegtu ES savstarpējās palīdzības klauzulā noteiktās drošības garantijas. Tas ļautu Ukrainai lūgt bloka dalībvalstu palīdzību Krievijas atkārtota uzbrukuma gadījumā. Noteiktos gadījumos Ukraina arī varētu saņemt līdzekļus no ES budžeta, skaidroja Mercs. Asociēto dalību varētu iesaldēt, ja Ukrainā pasliktinātos situācija saistībā ar pamattiesību un likuma varas ievērošanu, kā arī netiktu veiktas nepieciešamās reformas. Mercs atzina, ka vēl būs jārisina ar Berlīnes ieceri saistītie politiskie un juridiskie jautājumi, tomēr tas ir izdarāms. Šis plāns gan var saskarties ar pretestību gan Kijivā, gan arī vairākās ES valstu galvaspilsētās, norāda apskatnieki. "Tas ir radošs veids, lai pārvarētu dažas no Francijas un Polijas paustajām bažām, bet paplašināšanās atbalstītāju nometne bažīsies, ka tas novērsīs uzmanību no pilntiesīgas dalības," intervijā "The Kyiv Independent" norādīja konsultāciju firmas "Forefront Advisors" rīkotājdirektors Kristofers Gliks.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
