Pieckāršojot Liepājā gūtās ambīcijas, Saruna ar "Latvijas koncertu" vadītāju Timuru Tomsonu

Atklātajā konkursā uz "Latvijas koncertu" valdes locekļa amatu 12 pretendentu vidū uzvarējis līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Kā norādīja Kultūras ministrijas (KM) organizētā konkursa komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone: Timura Tomsona līdzšinējā pieredze, gan vadot kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", gan Liepājas koncertzāli, "būs stabils pamats kvalitatīvai "Latvijas koncertu" darbības vadībai". Atlases procesā Timurs apliecinājis savu spēju īstenot lielu, kompleksu projektu vadību. Īpašā viņa priekšrocība – tiekšanās uz starptautisku sadarbības projektu veidošanu, viņa vadībā Liepājas koncertzāle, veidojot ilgtermiņa attiecības ar starptautiskajām mākslinieku aģentūrām, producentiem un koncertorganizācijām, attīstījusi stabilu un mērķtiecīgu starptautiskās sadarbības tīklu. 2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar "Gada liepājnieka 2020" titulu. Jauno "Latvijas koncertu" valdes locekli atceļā no mācībām uzrunāja arī "Kultūrzīmes".

Timurs Tomsons: "Sajūtu, ka šobrīd ir perfekts brīdis ar jaunu enerģiju pārcelties uz Rīgu, turklāt sarunās sapratu, ka rīdzinieki to gaida."

Foto: Valters Pelns/Publicitātes

Ko no Liepājas paņemsiet līdzi uz Rīgu?

T. Tomsons: Diemžēl nevaru paņemt līdzi koncertzāli, ko gan ļoti vēlētos. Taču noteikti uz Rīgu aizvedīšu Liepājā izveidoto uzņēmuma kultūru, kas balstās uz stratēģisko redzējumu, tā veidošanas procesu paņēmienus; veidu, kā pieņemam lēmumus, kā strādājam kopā ar kolēģiem un darba ētiku. Esmu gandarīts par tik izcilo līdzšinējo sadarbību ar "Lielā dzintara" kolēģiem. Liepājā izdevās izveidot un piepildīt diezgan ambiciozu sapni, ceru, ka Rīgā šis vēriens būs vēl lielāks. Turklāt – paķerot līdzi ambīcijas, kas mums bija Liepājā, Rīgā es gribētu tās vēl pieckāršot.

Kas jūs pamudināja startēt Rīgā? Kā nupat minējāt – par darbu "Lielajā dzintarā" esat gandarīts, turklāt arī komanda izcila…

Liepājā nostrādāti deviņi gadi, tas ir pietiekami ilgs laiks, turklāt nākamgad manam darbam beigtos jau otrais termiņš. Tas nozīmē, ka būtu rīkots konkurss, un vajadzētu lemt, vai startēt vēlreiz. No uzņēmumu pārvaldes skatpunkta rotācija ir laba lieta, un deviņi gadi ir pietiekami ilgi. Latvijā kultūras uzņēmumos līdzīgas iespējas neparādās bieži, šāda līmeņa brīvu vietu ir maz, tāpēc, visu kopā ņemot, likās, ka šis ir ļoti labs nākamais profesionālās attīstības solis. Turklāt mana ģimene, arī vecāki ir Rīgā, ir svarīgi būt viņiem tuvāk. Protams, ļoti žēl, ka nevadīšu "Lielo dzintaru" nākamgad – laikā, kad Liepājā norisināsies Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumi –, bet kopā ar Orestu Silabriedi izstrādātie "Lielā dzintara" plāni ir gatavi arī 2027. gadam. Līdz ar to koncertzāles augļus vēl kādu brīdi varēšu baudīt mentāli.

Vai jūs nemulsina "Latvijas koncertu" līdzšinējās vadības acīmredzamais nogurums?

Nebiju gan uz problēmām paskatījies šādi, taču man liekas tieši otrādi – ir ļoti iedvesmojoši, ja uzņēmumā ir ko darīt, Liepājas gadi ir veicinājuši manas vadītprasmes. Pēc nostrādātā laika "Lielajā dzintarā" darba procesus zinu un tie rit tik labi, ka savā ziņā iestājas rutīna, bet Rīgā uz lietām skatīšos no jauna. Turklāt šobrīd esmu guvis pilnīgi svaigu iedvesmu Stokholmas Ekonomikas augstskolas maģistra Biznesa vadības un līderības programmas mācībās, tur man ticis iedots ārkārtīgi labs stratēģisks redzējums. Sajūtu, ka šobrīd ir perfekts brīdis ar jaunu enerģiju pārcelties uz Rīgu, turklāt sarunās sapratu, ka rīdzinieki to gaida, vismaz pirmajā tikšanās reizē viņi bija samērā priecīgi. Izjūtu, ka šim vilnim un jaunajai attīstības stadijai gatavs ir arī uzņēmums "Latvijas koncerti".

Esmu iedvesmots sākt jauno darbu un redzu, ka uzņēmums gatavs kopīgi iet uz priekšu. Protams, nekas nenotiks vienā dienā, parasti pirmās pārmaiņas var sākt just pēc pusgada, tad jau redzēsim, kā sastrādāsimies. Tiesa, kā liels pluss uzskatāms faktors, ka labi pazīstu lielāko daļu kolēģu, esmu ar viņiem strādājis.

Vai uz "Latvijas koncertiem" nāksiet ar savu komandu?

Esmu pilnīgi pret ieradumu vadītājam nākt ar savu komandu. Iespējams, tas iederētos Austrumu kultūrā, bet skandināvu menedžmentā jebkurai pozīcijai pieņemts organizēt konkursus. Pirmajās darba nedēļās sākšu sarunas ar mūziķiem un administratīvo personālu – ar esošo komandu –, kā viņi jūtas un kādas ir lielās problēmas.

Vēl ir trešais aspekts – nav jau tā, ka es vienkārši aizveru durvis un aizeju no Liepājas, man ir ļoti svarīgi, lai "Lielajā dzintarā" turpinātos pārvaldības pārmantojamība. Piemēram, Oresta Silabrieža darba līgums ir uz pieciem gadiem (līdz 2027. gada beigām), un viņš turpina strādāt koncertzālē.

Rīgas festivāla un Jūrmalas festivāla publika reizēm manīja, ka programma dublējas. Vai esat plānojis arī kādas jaunas vēsmas festivālu, koncertu piedāvājumā?

Taisnība, Guntars Ķirsis strādāja abos festivālos un, iespējams, dažbrīd varēja just, ka tie viens otru papildina. Šobrīd simtprocentīgi atbildēt uz šo jautājumu ir grūti, tas saistīts ar budžeta griezumiem no Kultūras ministrijas puses. Iespējamo piedāvājumu ļoti limitē arī koncertzāles trūkums Rīgā, turklāt ir gada vidus, īsti pārmaiņas nav iespējams veikt. Skatīsimies uz nākamo gadu, pilnībā vēl nav notikusi saruna, līdz kuram nākamā gada datumam "Latvijas koncertiem" gatavi līdzšinējie plāni.

Tiesa, zināmi atsvaidzinājumi ir nepieciešami, tas kolektīviem iedos jaunu dvesmu. Par festivāliem runājot, uzskatu, ka nopietni jāpadomā, kā Rīgas festivālu padarīt par daudz spēcīgāku Rīgas zīmolu. Būtībā tas varētu kļūt par ļoti labu bāzi starptautiska līmeņa festivāla uzturēšanai, mazākā formātā spēcinot zīmolu līdz tam brīdim, kad parādīsies sava koncertzāle.

Savukārt Jūrmalas festivāls paliks kā atsevišķa vienība, par to rūpēties ir Jūrmalas koncertzāles darbs. Tiesa, droši vien neatteiksim, ja mūsu trīs kolektīvus (Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio bigbends) aicinās piedalīties.

Izaicinājums ir mūsdienās iemīļots vārds, bet laikam gan nemaz citādi nav iespējams apzīmēt darbu "Latvijas koncertos" – bez savas koncertzāles.

Pirms gadiem, kad no Rīgas aizbraucu uz Liepāju, tās koncertzāle bija viens no iemesliem pieņemt lēmumu. Šobrīd notiek atgriešanās tajā pašā situācijā, bet vēl sliktākā, jo Rīgā slēgta ir arī Lielā ģilde. Tiesa, cik zinu, to plānots atvērt 2028. gada sākumā.

Šajā starpposmā, kamēr Rīgā nav savas zāles, ceru spēcināt pašreizējo programmu, un, protams, skatīties arī uz eksportu, jo kolektīviem jāturpina spēlēt, varbūt arī ārpus Latvijas.

Vai došanās koncertturnejās varētu arī palīdzēt rast lielāku finansējumu atalgojumam? Lai gan pēdējos gados tas nedaudz palielinājies, mūziķiem joprojām klājas grūti.

Diemžēl klasiskās mūzikas bizness nepalīdz apmaksāt algas; līdz ar to negribu sasolīt to, ko nevaru izpildīt. Mēs arī saprotam, kādā realitātē dzīvojam, notiek karš un finansējums tiek samazināts visā publiskajā sektorā. Tomēr tas nenozīmē, ka sarunu par atalgojumu neturpināsim, vienīgi, uzturot šo dialogu no īstermiņa, tas kļūst par ilgtermiņa projektu. Skatīsimies, kas notiks pēc vēlēšanām. Tiesa, jāsaprot, kur atrodamies, un šābrīža valsts prioritātes. Pirms dažām dienām Latvijas teritorijā nokrita drons, labi saprotam, ka pēc būtības esam karastāvoklī. Šādā brīdī runāt par algu pielikumiem liekas vienkārši nereāli.

Tas tiesa, bet vienlaikus sapņojam par jaunu koncertzāli, kam nepieciešams daudz lielāks valsts finansējums.

Tā ir, un, startējot uz šo amatu, viens no punktiem manā prezentācijā bija, ka "Latvijas koncerti" turpinās lobēt koncertzāli, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi. Liepājā uzturoties, esmu piedzīvojis, ko koncertzāle nozīmē pilsētas ekonomikai, tūrisma attīstībai, tēla attīstībai.

Šobrīd Rīga zaudē. Jā, mēs runājam par tūrisma attīstību, bet, ja koncertzāles nav, tad, protams, šis segments vienkārši izpaliek. Diemžēl Rīga ne tikai izkrīt no starptautisko mākslinieku tūrēm, bet arī traucē Tallinai un Viļņai attīstīt ārvalstu mākslinieku uzņemšanu, jo starptautiskā nozare uz reģionu skatās kopumā, nevis tikai uz atsevišķām pilsētām.

Grūtos laikos parasti kultūra ir teju pirmā, kam tiek samazināts finansējums.

Diemžēl ģeopolitiskā situācija ietekmē arī kultūras nozari, bet, protams, uzskatu, ka šī nav godīga situācija, turklāt ne vien pret pašu kultūras nozari, bet arī tāpēc, ka kultūra ir Latvijas pastāvēšanas stratēģiskais pamats. Nesen mācību braucienā biju Singapūrā un pieredzēju, kā tur iegulda savu iedzīvotāju izglītībā. Par valsts pārvaldes darbiniekiem un, protams, valsts vadītājiem var kļūt tikai tie, kuri pabeiguši visizcilākās skolas; tikāmies gan ar Stenfordas, gan Oksfordas absolventiem. Tur vienkārši valda cita veida domāšana, diemžēl mūsu lēmumi atspoguļo tādu kā nabagu domāšanu. Ceru, ka arī pie mums domāšana mainīsies. Protams, mēs aizstāvēsim patiesību, ka kultūra ir viena no valsts stratēģiskajām funkcijām. Bez kultūras mēs nekā neatšķiramies no citām valstīm un tādā gadījumā pazūd arī valsts pastāvēšanas jēga.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

• Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
• Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
• Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu