Sunny 15.8 °C
C. 21.05
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
SEKO MUMS
Reklāma
Socioloģisko pētījumu firmas SKDS šā gada martā veiktajā aptaujā Latvijas iedzīvotājiem vaicāts viedoklis, kā pēdējā gada laikā mainījies administratīvais slogs. No aptaujātajiem 38,8% uzskata, ka nav mainījies, 34,4% – pieaudzis, 8,9% – samazinājies. 17,9% aptaujātajiem nav viedokļa.
Socioloģisko pētījumu firmas SKDS šā gada martā veiktajā aptaujā Latvijas iedzīvotājiem vaicāts viedoklis, kā pēdējā gada laikā mainījies administratīvais slogs. No aptaujātajiem 38,8% uzskata, ka nav mainījies, 34,4% – pieaudzis, 8,9% – samazinājies. 17,9% aptaujātajiem nav viedokļa.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Līdzās valsts drošībai, ģimeņu atbalstam un ekonomikas izaugsmei demisionējusī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdība bija augsti pacēlusi arī karogu cīņai pret uzblīdušo birokrātiju.

Reklāma

Apņemšanās to mazināt bija iekļauta arī viņas valdības deklarācijā. "Latvijas Avīze" skaidro, kādi ir pirmie rezultāti birokrātijas apkarošanā kopumā. Īsais secinājums – pārregulāciju nedaudz izdevies mazināt atsevišķās jomās, piemēram, būvniecības sektorā, tomēr kardinālākas izmaiņas atstātas nākamo valdību ziņā, ja vien tās saglabās uzsākto kursu.

"Visas uzņēmēju aptaujas gan nacionālā, gan Eiropas līmenī rāda, ka tieši administratīvais slogs ir viena no lietām, kas būtiski bremzē uzņēmējdarbību, izrietoši arī iedzīvotāju labklājību," uzsver profesore, Biznesa augstskolas "Turība" rektore Zane Driņķe. Domnīcas "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts" (LaSER) 2024. gada pētījumā eksperti situāciju mūsu valstī apraksta šādi: "Birokrātiskās procedūras bieži vien ir sarežģītas un laikietilpīgas, un tiesiskā regulējuma ietekmes novērtēšana bieži tiek veikta formāli, bez būtiskas ietekmes uz administratīvā sloga mazināšanu. Turklāt valsts pārvaldes iekšējās birokrātiskās prasības bieži pievieno papildu šķēršļus, padarot procesus neefektīvus."

Ja salīdzināmies starptautiski, piemēram, Pasaules Bankas uzņēmējdarbības īstenošanas reitingā Latvijas rādītāji ir zem vidējā līmeņa, tādējādi apliecinot administratīvo slogu uzņēmējiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par iedzīvotāju apmierinātību ar administratīvajiem pakalpojumiem Latvija ierindojas zemā pozīcijā, turklāt vērojams neliels ar valsts pārvaldes pakalpojumiem apmierināto personu kritums. Tas liecina par nepieciešamību pēc aktīvas reformu īstenošanas, – pirms diviem gadiem mudināja eksperti.

Vai pēdējā laikā šajā jomā ir izmaiņas uz labu? Situāciju vienā no valsts kapitālsabiedrībām – VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" – publikācijā šā gada 2. aprīlī emocionāli ilustrē bijušais LTV Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis (publicēts portālā "Delfi"): "Es pamazām tiku padarīts par birokrātisku saskaņojumu mašīnu, par administratoru, kam jānodrošina, lai redakcijas cilvēki ievērotu visas instrukcijas, nolikumus un regulas, kuru skaits pieauga aritmētiskā progresijā. Galu tam neredz." Bet bijušais politiķis, ekonomists Uldis Osis, vērtējot Siliņas valdības atstāto mantojumu, platformā "X" rezumē: "Visdrūmākā šīs valdības bilance ir ekonomikas jomā. Kamēr kaimiņi meklēja izaugsmes dzinējus, Latvijā tika tiražēta retorika par konkurētspēju, inovācijām un birokrātijas mazināšanu, bet reālajā dzīvē uzņēmēji turpināja brist cauri tai pašai smagnējai, dārgai un neefektīvai pārvaldei."

Zane Driņķe spriež: "Siliņas valdība, šķiet, ir pirmā valdība, kas uzsāka mērķtiecīgi risināt nevajadzīga administratīvā sloga problemātiku. Droši vien ir daudz lietu, ko sabiedrība jutīs tikai pēc noteikta laika, jo ir publiskie pakalpojumi, kas netiek izmantoti katru dienu, bet rūgtums par to saņemšanas sarežģītību saglabājas." Viņasprāt, lielākais izaicinājums ir mainīt publiskās pārvaldes paradumus.

Institūcija, kurai sākotnēji tika noteikts uzdevums koordinēt darbu izmaiņu rosināšanā pret lieko administratīvo slogu, bija Valsts kanceleja. Tās līdzšinējais vadītājs Raivis Kronbergs (pagājušajā nedēļā atstādināts, jo pret viņu uzsākts kriminālprocess tā dēvētajā kokrūpnieku lietā) sprieda, ka beidzot izveidots mehānisms, ar kuru birokrātisko slogu varot sākt mazināt sistemātiski: "Katrā Ministru kabineta sēdē pēdējo divu gadu laikā ir izskatīts kāds projekts, kas ir vērsts uz administratīvā sloga mazināšanu. Ir vienošanās ar Saeimu paātrinātā kārtībā virzīt likumprojektus, kas vērsti uz sloga mazināšanu."

Birokrātijas mazināšana politiskajā darbakārtībā periodiski bijusi arī pirms Siliņas valdības. 

Piemēram, 2019. gadā Krišjāņa Kariņa ("JV") valdība pieteica "nulles birokrātijas" principu. Taču trijos gados tā arī netika apstiprināts neviens tiesību akta projekts, kurā šīs prasības būtu izpildītas. 

Šāds zīmīgs secinājums atrodams Valsts pārvaldes modernizācijas plānā.

Valdības restarta prioritāte

Apņemšanās mazināt birokrātiskos žņaugus tika pausta Siliņas valdības deklarācijā, kas pieņemta 2023. gada rudenī: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs." Vēlāk – līdz ar valdības restartu pērnajā pavasarī – šis mērķis kļuva par vienu no četrām galvenajām prioritātēm. Tika piesaukts pat konkrēts skaitlis – mazināt birokrātiju par 25% –, lai gan nav īsti skaidrs, kas īsti ir atskaites līmenis un kā tieši šāds rezultāts varētu tikt izrēķināts. Un galu galā no demisionējušas valdības nākotnes rezultātu diez vai kāds vēl prasīs.

Reklāma
Reklāma

Pērnajā pavasarī ar premjeres rīkojumu tika izveidota īpaša Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa jeb Birokrātijas atmešanas grupa (BAG). Sākumā to vadīja Kronbergs. Tomēr jau pēc vairākiem mēnešiem BAG darbs tika restartēts – tās vadības groži pērn decembrī tika nodoti ilggadējam Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājam Jānim Endziņam. Viņš nāca ar savu stratēģiju, kas paredz trīs gadu laikā panākt, lai Latvijai ir zemākais birokrātiskais slogs Baltijā. Tas esot sasniedzams, sistemātiski mazinot esošo un nepieļaujot jauna sloga rašanos, kā arī veidojot ilgtermiņa ietvaru, kur iestādes pašas spēj atbrīvot sabiedrību no liekām prasībām. Debirokratizācijas grupas darbā ir iesaistīti uzņēmēji, domnīcas, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji.

Plašāk izskanējuši BAG centieni novērst esošo pārregulāciju, rosinot konkrētas izmaiņas dažādās jomās. Savas darbības laikā grupa rosinājusi kopumā 45 birokrātijas mazināšanas priekšlikumus, ietverot gan iestāžu pakalpojumu uzlabošanas idejas, gan izmaiņas likumos un Ministru kabineta noteikumos. No tiem 20 ir pieņemti vai jau ieviesti, to vidū, piemēram, par atteikšanos no papīra formas sertifikāta jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšana, vienkāršota un digitalizēta uzņēmuma reģistrēšanas forma.

Birokrātija atkāpjas negribīgi

Tomēr, par spīti politiskajam atbalstam, birokrātijas mazināšanas ieceres ne vienmēr virzās uz priekšu, kā plānots. Tā noteiktā termiņā nav izdevies apvienot Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījumu statistikas un nodokļu administrēšanas vajadzībām. Līdzīgi ir ar priekšlikumu nodrošināt iespēju autovadītāja apliecību noformēt un saņemt attālināti. Ministriju gaiteņos iestrēguši arī pieci likumu grozījumi, tai skaitā par automātisku e-adresi juridiskajām personām, kā arī par automātisku pabalstu izmaksāšanu bez iesnieguma, ieviešot e-kontu. Valdībā apstiprināšanas procesā pašlaik ir četri priekšlikumi, bet iestrēgusi ir ideja par atteikšanos no papīra pavadzīmes izmēģinājuma braucienam ar tirdzniecībā esošiem transportlīdzekļiem.

Kā pārregulācijas novēršanas paraugs tiek slavēta būvniecības nozare, kuras debirokratizāciju Ekonomikas ministrija uzsāka vēl pirms BAG izveides. Procesu vienkāršošana šajā jomā turpinās. Saeimā nonākuši grozījumi likumā par tā sauktā "0" cikla ieviešanu būvniecībā. Tas paredz pārņemt Lietuvas pieredzi, ļaujot uzsākt būvdarbus paralēli projektēšanai, piemēram, brīdī, kad objekta risinājums ir gatavs un saskaņots. Šobrīd būvdarbus Latvijā var uzsākt tikai tad, kad izstrādāts detalizēts tehniskais projekts un visi risinājumi, ieskaitot pieslēgumus inženiersistēmām un publiskai infrastruktūrai.

Birokrātijas žņaugi atkāpjas negribīgi, pat ja tie attiecas uz sabiedrības mazaizsargātākajām grupām.

Piemēram, pēc invalīdu stāvvietu izmantošanas kartēm vēl kādu laiku joprojām būs jādodas vispirms uz ārstu komisiju un pēc tam uz CSDD, lai gan politiķi martā lēma par iespēju šo dokumentu saņemt vienuviet – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā. Atbildīgās iestādes – Labklājības un Satiksmes ministrija – risinājuma meklējumu aizbīdījušas līdz nākamajai vasarai, lai gan bija iecerēts, ka jaunā kārtība ir spēkā jau no nākamā gada janvāra.

"Tā saskaņošana mums ir par daudz traka. Tas ir ļoti laikietilpīgs process, kurā ir iesaistīti daudzi ierēdņi. Valsts pārvaldē vairāk nodarbojamies ar saskaņošanu nekā ar politikas analīzi, proti, problēmu risinājumu meklēšanu. Un mēs skaņojam tā ļoti formāli, bet neesam īpaši radoši. Arī birokrātijas apkarošanas procesā mēs izjūtam un redzam, ka šis process var būt salīdzinoši smagnējs," vērtē Latvijas Universitātes profesors, "LaSER" valdes priekšsēdētājs un BAG loceklis Daunis Auers, piebilstot, ka nepieciešama politiskā griba un drosme, lai šo pieeju lauztu. "Jāsaprot, ka lēmumus atkarībā no jautājuma pieņem Ministru kabinetā vai Saeimā.

Ar vienu roku cērt, ar otru – vairo

Interneta vietnē "atmetambirokratiju.lv" iespējams sekot birokrātijas mazināšanas "olimpiādei", kurā sacenšas visas ministrijas. Katras iestādes apcirptais vai no jauna audzētais slogs pēc vienotas formulas tiek pārrēķināts eiro izteiksmē. Saskaņā ar šiem aprēķiniem laikā kopš pērnā decembra līdz šā gada 22. aprīlim visas ministrijas kopā samazinājušas birokrātisko slogu 137 miljonu eiro vērtībā. Čempione ir Ekonomikas ministrija, kuras bilancē ir vairāk nekā 136 miljoni eiro. Kamēr Satiksmes un Veselības ministrijas katra izspiedusi nedaudz virs 60 tūkstošiem eiro, bet Finanšu ministrija – tikai 11 438 eiro. Tikmēr piecas ministrijas "saražojušas" jaunu administratīvo slogu nepilnu piecu miljonu eiro apmērā. Antirekords pieder Zemkopības ministrijai (jauns birokrātiskais slogs 2,8 milj. eiro apmērā) un Klimata un enerģētikas ministrijai (1,3 milj. eiro). Turklāt piecas ministrijas vēl nav pilnvērtīgi iesaistījušās šajās sacīkstēs.

Reklāma

"Tas process mums ir knapi sācies," komentē Auers. "Ir pirmie mēneši, kad veidojam sistēmu, un cerams, ka veidosies spiediens uz visām ministrijām gan mērīt birokrātisko slogu, gan arī piestrādāt pie tā mazināšanas. Birokrātija atkal sāk augt, un slodze mēdz palielināties brīžos, kad fokuss tiek novirzīts uz ko citu."

Kronbergs komentē: "Ministrijās vēl nav vienādi iesakņojusies izpratne par to, kas vispār ir birokrātiskais slogs. 

Dažkārt iestāde uzskata, ka ir ieviesusi "labāku kontroli" vai "skaidrāku kārtību", bet lietotāja skatījumā tas nozīmē vēl vienu izziņu, vēl vienu termiņu vai vēl vienu starpposmu. 

Tātad problēma ir ne tikai saturā, bet arī perspektīvā – vai mēs vērtējam sistēmu no iestādes vai no lietotāja skatpunkta. Iespējams, daļa institūciju joprojām reaģē uz risku ar papildu procedūrām, nevis ar gudrākiem risinājumiem. Tas ir tipisks pārvaldes reflekss: ja ir bažas par kļūdām, kontroli, reputāciju vai revīzijām, tad vienkāršākais ceļš ir pievienot vēl vienu prasību."

SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē: "Uzņēmēji šobrīd bieži vien neizjūt reālu atslodzi, jo realitātē veidojas situācija, kur viena iestāde birokrātiju tiešām samazina, bet tajā pašā laikā citas ministrijas turpina pieprasīt tās pašas izziņas un atskaites. Lai varētu runāt par jūtamu efektu un būtisku priekšrocību radīšanu ekonomikai, ir jāsasniedz zināma kritiskā masa visā valsts pārvaldē, citādi viens pozitīvs piemērs nesniedz gaidīto rezultātu, ja pārējās iestādes turpina darboties pa vecam. Acīmredzot joprojām pietrūkst vienota fokusa un spējas panākt, lai birokrātijas mazināšana būtu visaptveroša sistēmas maiņa, nevis tikai atsevišķu iestāžu izolēta iniciatīva."

Piezemētas cerības uz rezultātu

Auers atzīmē, ka birokrātijas mazināšanas process pašlaik uzņem jaudu, pateicoties jaunas metodoloģijas ieviešanai un mērķtiecīgam darbam pie konkrētu rekomendāciju īstenošanas: "Noteikti ir virzība, un fundamentāli jautājumi ir tikuši risināti – tagad mums ir skaidrība par to, kā mērīt birokrātijas mazināšanu naudas izteiksmē. Valsts pārvaldē notiek izglītības process, lai iemācītu ierēdņiem, kā veikt šos aprēķinus, un ir arī pieejams kalkulators. Sistēma uzņem tempu, un tas būtu jāturpina."

Gašpuitis ir piesardzīgāks: "Lai arī kopumā ir vērojams neliels progress, tomēr pateikt, ka esam nonākuši pie kāda būtiska rezultāta, vēl ir pāragri. Raugoties nākotnē, es nesakāpinātu gaidas par "priekšzīmīgu modeli" tuvāko gadu laikā. Rezultāti būs piezemēti – atsevišķu jomu optimizācija un absurdu prasību izskaušana. Nopietnākām pārmaiņām nepieciešama ļoti spēcīga politiskā apņemšanās un koalīcija, kas nenoslīkst interešu sfēru dalīšanā."

Lai novērstu efektivitātes trūkumu, optimizētu procesus un uzlabotu valsts pārvaldes pakalpojumus, eksperti aicina veikt visaptverošu valsts funkciju auditu. Kā atzīst Auers, lai arī pašreizējie birokrātijas mazināšanas soļi ir vērtīgi, fundamentāls lēciens valsts konkurētspējā ir iespējams tikai ar visaptverošu revīziju par to, kādus uzdevumus valsts vispār veic: "Ceru, ka varētu būt tāda politiskā griba pēc nākamajām vēlēšanām. Jo tiešām, tad mēs varētu izveidot viedāku un vieglāku valsts pārvaldi. 

Bet vajadzīga politiskā griba un drosme risināt šos jautājumus, saprotot, ka procesā būs gan vinnētāji, gan zaudētāji – tās valsts pārvaldes nozares, kas veic darbus, kuri nav absolūti fundamentāli un kurus valstij nevajadzētu veikt."

Auers: "Faktiski visās Eiropas valstīs šobrīd notiek līdzīgi procesi. Arī ASV, kā mēs pirms kāda laika redzējām ar Īlonu Masku, bet tie procesi arī turpinājās pēc tam. Tendence ir skaidra, un vinnētāji būs tie pirmie, kas pārveido, modernizē, vienkāršo savu valsts pārvaldi. Un cerams, ka arī mēs iesim šajā virzienā un tiešām arī reāli pārskatīsim valsts veiktās funkcijas. Jo mums būs vieglāka un viedāka valsts pārvalde, jo būs labāka mūsu konkurētspēja."

Reklāma
Reklāma

Arī Gašpuitis piekrīt, ka visaptverošs funkciju audits valsts pārvaldē "teorētiski" būtu ļoti pareizs solis: "Tomēr šobrīd man nešķiet reāli, ka mēs līdz kam tādam varētu nonākt. Un lielā mērā jautājums ir par to, vai mums tas šobrīd ir primāri nepieciešams. Mums problēma nav pētījumu vai nacionālo plānu trūkumā – mums jau šobrīd ir Valsts kontroles ieteikumi un iekšējie auditi ar nozīmīgu potenciālu, ko varētu īstenot, taču lielākās šaubas ir par to, kurš šos secinājumus ņem vērā un vai ir gatavība pieņemt reālus lēmumus to iedzīvināšanai."

Kā mūslaiku cīņa ar raganām

Mūsdienās vārds "birokrātija" nereti ir sinonīms visam lēnajam, liekajam un kaitinošajam. Arī politiķi mēdz to lamāt un sola vēlētājiem birokrātijas apkarošanu, kamēr realitātē papīru kalni un nejēdzīgas procedūras bieži vien nekur neizgaist. Kā atzīmē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, birokrātija nav tikai "slikto ierēdņu" izdomājums, bet gan modernās pasaules pamats, kas mūs sargā no patvaļas. Vienlaikus pārregulācija dažādās sfērās atspoguļo savstarpējo neuzticēšanos sabiedrībā.

Labi organizētas, labklājīgas sabiedrības vienmēr ir birokrātiski organizētas, – atzīmē pētnieks. Birokrātija tās klasiskajā izpratnē ir apzināts modernisma izgudrojums, kura mērķis ir maksimāla racionalitāte. Tās saknes meklējamas nevis ministriju gaiteņos, bet gan uz sliedēm, – atsaucoties uz vienu no pirmajiem birokrātijas pētniekiem Maksu Vēberu, skaidro Sedlenieks. "Tāpēc, ka dzelzceļam bija ļoti svarīga precizitāte, gluži vienkārši, lai nodrošinātu, ka divi vilcieni nebrauc viens otram pretī pa vienām sliedēm. Un tāpēc tika izgudroti algoritmi jeb procedūra, kādā secībā, kam un kur ir jāziņo, kādā formātā, un kurā mirklī tiek padota zaļā gaisma vai pārliktas pārmijas. Tam visam bija jāstrādā nevainojami, jo citādi tas novestu pie drastiskām sekām."

Šie paši principi vēlāk tika pārnesti uz valsts pārvaldi ar mērķi padarīt to efektīvu un iespējami godīgu. "Birokrātija attiecas pret visiem gadījumiem saskaņā ar noteikumiem, nevis pēc ierēdņa iegribām. Tā ir viena no galvenajām lietām, kāpēc mēs gribam, lai tā birokrātija būtu. Mēs negribam, lai būtu kāds viens atbildīgais, kurš izlems kādu jautājumu vienkārši, kā viņam gribēsies vai patiks, pēc personiskajām simpātijām. Ja runājam par valsts pārvaldi, birokrātija ir izveidota, lai pasargātu pilsoņus no patvaļas un nevienlīdzīgas attieksmes."

Birokrātijai kā sistēmai ir arī savas vājās vietas. "Makss Vēbers savulaik brīdināja par birokrātijas "dzelzs būri". Tas ir stāvoklis, kad birokrāts rīkojas tikai un vienīgi saskaņā ar priekšrakstiem, pilnībā ignorējot specifiskus, cilvēciskus apstākļus," skaidro Sedlenieks. 

"Mēs no šī "dzelzs būra" ļoti gribam izvairīties, jo tas nozīmē, ka birokrāts rīkojas tikai pēc paragrāfa – ne pa labi, ne pa kreisi, un tavam personiskajam gadījumam un apstākļiem nav nekādas nozīmes."

Salīdzinot birokrātisko slogu Latvijā ar citām valstīm, Sedlenieks kā piemēru min naudas darījumus, kur Eiropas valstīs bieži vien birokrātisko prasību ir mazāk. Kādi tam ir cēloņi? "Mums ir šī 90. gadu ļoti negodprātīgās biznesa un pārvaldības pieredze, kuras dēļ esam pieņēmuši, ka cilvēkiem saknē nevar uzticēties. Un, tikko kā viņiem sāks uzticēties, tā viņi izgudros, kā šo uzticību negodprātīgi izmantot," spriež sociālantropologs.

Runājot par politiskajām kampaņām, kas vērstas uz birokrātijas apkarošanu, Sedlenieks teic: "Skatos uz tām nevis kā uz tiešām racionāli pamatotu darbību, bet drīzāk kā uz simbolisku, pat rituālu darbību, kur birokrātija ir kaut kas mītisks. Līdzīgi kā vainas novelšana uz burvestībām vai raganām. Viduslaikos teica, ka dzīvojam slikti, jo savairojušās raganas. Lūk, viņas mums te visu ir noskaudušas. Mūsdienās, protams, neviens vairs nerunā par raganām vai ļaunajiem gariem, bet kā atbildi uz nedienām piedāvā birokrātijas apkarošanu, sak, mēs tagad tiksim vaļā no birokrātijas." Kā uzskata eksperts, šīs kampaņas bieži beidzas bez rezultātiem, jo, kad birokrātija "jānoķer aiz astes", liekas normas nemaz nebirst kā no pārpilnības raga, jo pēkšņi izrādās, ka noteikumiem tomēr ir bijis kāds pamatojums.

Interneta vietnē "atmetambirokratiju.lv" var sekot līdzi tam, kādi ir ministriju rezultāti birokrātijas sloga mazināšanā.

 

 

 

 

 

 

Birokrātiskais slogs jeb administratīvās izmaksas ir naudas izteiksmē novērtētas izmaksas, ko uzņēmumiem, iedzīvotājiem vai organizācijām rada obligātas prasības izpildīt normatīvos aktus (piemēram, veidot pārskatus, iesniegt deklarācijas, saņemt atļaujas, glabāt dokumentus). Tas ietver laiku, resursus un naudu, ko cilvēki vai uzņēmumi tērē "birokrātijai".

Eiropas valstīs, arī Latvijā birokrātiskā sloga aprēķināšanai plaši izmanto Standarta izmaksu modeli ("Standard Cost Model" – angļu val.)

Aprēķinā izmanto šādus lielumus:

  • prasības izpildei nepieciešamais laiks (h)
  • stundas likme (eiro/h)
  • skarto uzņēmumu/iedzīvotāju skaits
  • regularitāte (cik reižu gadā darbība jāveic)

Piemērs: atskaites sagatavošana un iesniegšana prasa četrarpus stundas; speciālista likme ir 32,5 eiro/h; attiecas uz 10 000 uzņēmumiem; atskaite jāiesniedz četras reizes gadā.

 

 

 

 

 

Temata turpinājumā "Latvijas Avīzes" nākamajos numuros lasiet interviju ar Birokrātijas atmešanas grupas vadītāju Jāni Endziņu, kā arī pašvaldības vadītāju un sabiedrības vērtējumus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma