Kristīnes Želves radošajā kontā jau ir vairākas filmas par vēsturiskām personībām dažādos starpžanros – "Fedja" (par somu režisoru Teuvo Tulio), "Mērijas ceļojums" (par Mēriju Grīnbergu), tagad tām pievienojusies dokumentārā spēlfilma "Mildas istaba".
Filozofes Mildas Palēvičas vārds atgriezās plašākā apritē tikai 2021. gadā, kad "Neputns" izdeva viņas dienasgrāmatas (1911–1972) un darbu "Estētiskās domas attīstība Latvijā XIX gs. un XX gs. 1. pusē". Ar ideju veidot filmu par vienīgo sievieti Latvijā ar doktora grādu Sorbonnā pie režisores nākusi viņas mazmazmeita Marta Bite. 4. maija svētku kinomaratonā "Splendid Palace" svinējām filmas "Mildas istaba" pirmizrādi. Tagad tā skatāma kinoteātros.
Kā vienā filmā iespējams ietilpināt gandrīz 700 dienasgrāmatu lappuses? Kādu paņēmienu, veidu, stilu izvēlēties, lai atsegtu tik komplicētu, neparastu, gudru un arī traģisku personību?
Kristīne Želve uzticējusi izstāstīt Palēvičas dzīvi divām aktrisēm – Agnesei Budovskai un Indrai Rogai –, un tas notiek divās istabās – gaišā, baltā, un tumšā, melnā. Runātais dienasgrāmatas ieraksts "atdzīvojas" – reizēm tikai caur balss intonāciju, reizēm – tādām kā bildēm šajā istabā, kurās pat bez darbības "runā" aktrišu apģērbs, baltie "krādziņi", matu sakārtojums, pāris interjera elementu – patiesībā jau scenogrāfija (māksliniece Ieva Stūre).
Dienasgrāmatas sadaļa "Manas dziļākās attīstības gadi" ievada mūs Palēvičas pasaulē. Izplatītais, mietpilsoniskais uzskats "sievietes liktenis mīlēt un ciest" filmā, kurā sajūtam arī daudz sāpju un ciešanu, izvēršas cīņā par savu telpu, gara brīvību, atļauju būt pašai, strādāt, lasīt, pētīt, rakstīt. Šīs alkas skan tikpat spēcīgi kā mīlas jūtas un zaudējuma sāpes. Sirdssāpes un vainas apziņa par bērnu pamešanu novārtā, rūgtās mieles pēc dzejnieka Fallija nodevības, šķiršanās, atdzimšana – vēlme būt mīlētai, gaišais prieks par iemīlēšanos skaistajā pulkvedī Jānī Bitē, ak, pat apņemšanās viņu pārveidot. Bērnu slimība, divu Fallija bērnu nāve un spēja nesabrukt pilnīgi. Filmā nav ievērota hronoloģija un ģeogrāfija (neaptverami plaša), tajā tiek strādāts ar attēliem, intonāciju, mūziku (komponisti Platons Buravickis un Edgars Mākens, skan arī Jēkaba Mediņa motīvs). Pārsteidz jūtu un prāta apvienojums vienā personā – alkas pēc mīlestības un nespēja tikt galā ar tās augļiem – bērniem. Sabiedrības uzstādījuma, kas nosaka, ka sievietes misija ir radīt bērnus, bet vīrieša – kultūras vērtības – apšaubīšana, pat – vēlme to sagraut, neviļus kļūst par tādu kā filmas galveno motīvu. No dienasgrāmatas izvēlētie ieraksti liecina ne tik daudz par Mildas Palēvičas dzīves un apkārtējās pasaules notikumiem, cik par viņas dvēseles stāvokli. Viņai pašai tā varētu būt kā psihoanalīze, pat – terapija, mums, skatītājiem, – tāds kā psiholoģisks seismogrāfs, caur kuru iepazīt talantīgu, jūtu un prāta bangās maltu sievietes personību. Tēmas un laikmeta garu iezīmē kinohronikas iespraudumi: priekšzīmīgi saimniekojošas sievietes (kaucmindietes varbūt?), medmāsas, mātes ar maziem bērniem – segments, pēc kā Mildai vajadzētu tiekties, reizēm viņas centieni tiek arī ilustrēti ar Mildu jaunībā (Agnesi Budovsku) – virtuvē, marinējot kaut ko burkās, kuras pat veido jau plašas rindas.
Izmisums, trūkums, sāpes filmā izpaužas nosacītāk: rokas, kuras nevar dabūt tīras, jo nav ziepju, dienasgrāmata melnos vākos (tās bija atsevišķas plānas burtnīcas, saglabājušās septiņas, franču valodā, tās tulkojusi Vineta Berga, fragmentus no citām valodām – Irēna Auziņa un Igors Šuvajevs), šausmas Krievijā, kas iznīcināja visu skaisto – kadri ar trauksmainu ledus iešanu "à la" Eizenšteina filmās.
Izvēlētās vietas no dienasgrāmatām aktrišu lasījumā pauž gan sevis noliegšanu (laimes nekad nav bijis un nebūs!), gan spēcīgu spītu (būt pieejamai ne tikai citiem, bet sev!), spēku šķirt laulību un audzināt bērnus vienai (lai mans prāts mani baro!), gan iestāšanos Sorbonnā doktorantūrā, doktora grāda iegūšanu, vēlāk Latvijā – neatlaidīgu cīņu par savu vietu starp zinātniekiem vīriešiem (Ādlera komplekss kā virzītājspēks) par savas grāmatas "Estētiskās domas attīstība Latvijā" publicēšanu. Padomju laika ideoloģiskie šķēršli jau pazīstami arī laikabiedriem – izdot kaut ko bez stingra "partejiska skatījuma", par "kaut kādu" Anrī Bergsonu utt.
"Man priekšā tik daudz gaismas" – Milda tomēr spēj ierakstīt šos vārdus!
Nebūdama ne filozofijas, ne estētikas speciāliste, saskatu zināmu līdzību vai sakritību, ka filmā par Mildu Palēviču, šāda pētījuma autori, tās veidotāji ļoti svaigi, novatoriski un oriģināli strādājuši tieši ar estētiskiem līdzekļiem. Jau pieminētās gaišā un tumšā istaba, aktrišu apģērbs, kurā līdzās vēsturiskām un universālām sievišķīgām kleitām tīri labi iekļaujas mūsdienu hūdijs ar uzdrukātu vārdu "mamma" (šādu džemperīša nosaukumu un izbijušu modi uzzināju tikai no citām recenzijām un intervijām ar autori), attēla tīrība un smalkums (operators Andrejs Rudzāts). Redzam daudz dažādu ziedu, kas tik labi raksturo noskaņojumu, notikumu, personību. Maijpuķītes, kas disonē ar dēla likteni, uz melna fona. Pēc meitas slimības, kad cerības uz brīnumu nepiepildījās, lakonisks ieraksts: "Bēres bija skaistas." Krāšni ceriņi – škiet, mēs arī varam iebāzt tajos galvu un sajust smaržu. Uzmundrinošo "Drosmi, Milda! Courage!" filmā dzirdam bieži, to viena otrai saka abas Mildas. Dienasgrāmatās tas esot rakstīts piecdesmit trīs reizes.
Aktrišu personību starojums, izpratne par atveidoto filozofi, sievu, māti Mildu Palēviču (ne zināšanas, bet sava veida tuvība ar viņu) piešķir autentiskumu gan balss intonācijai, gan sejas izteiksmei, gan savstarpējai komunikācijai, kad "istabā" ir abas Mildas. Esam jau spēlfilmas pusē.
Ja par dokumentārs vai dokumentāls vēl ilgi diskutēs, "Mildas istabai" tiešām vislabāk piederētos apzīmējums "eksperimentāla" filma, tad no savas puses uzdrīkstos piedāvāt kādu arī vēl īsti neaprobētu apzīmējumu darba saturam, vēstījumam, režisores stājai. Negribas atsaukties ne uz emancipāciju, ne feminismu, varētu Kristīnes Želves filmas par Mēriju Grīnbergu un Mildu Palēviču nosaukt par tādu kā māsību ar viņas varonēm. Pēc parauga ar labāko Eiropas 2023. gada dokumentālo filmu – igauņu režisores Annas Hintas "Melno pirts māsību". Ne jau tās kopīgās pirts pēršanās, buršanās u.c., bet garīgās, dvēseliskās solidaritātes dēļ.
Šķiet jau lieki piebilst, cik šodien aktuāla, tuva ne tikai sapratnes ziņā, bet līdz sāpēm mums, sievietēm, ir dilemma – pilnvērtīgi nodoties bērnu mīlēšanai, lološanai, audzināšanai vai savām radošajām iecerēm, darbam, aicinājumam. Mēgināt to veiksmīgi – bez upuriem – savienot, mīlēt, strādāt, radīt un būt laimīgām.
Filmas pirmizrādes skatītāji devās mājās apņēmības pilni lasīt "Estētiskās domas attīstību", Rīgas bibliotēkās uz to kopā ar Palēvičas dienasgrāmatām jau izveidojusies gara rinda. Varēs pieaugt apbrīna par to, kā no tik plašiem sešdesmit gadu garumā veiktiem ierakstiem septiņsimt lappušu apjomā izdevies izveidot tik dziļu – apjomā, skaistumā, pretrunīgumā, traģikā un mīlestībā – kinodarbu.
Vēlēsim veiksmi Kristīnei Želvei iecerētajos pētījumos un iespējamajā filmā par vēl vienu personību ar lielo M – Maiju Silmali.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
10.9 °C

























































































































































































































































