Mist 8.9 °C
T. 20.05
Salvis, Selva, Venta
SEKO MUMS
Reklāma
Bezpilota lidaparātu Igaunijas teritorijā neitralizēja Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16, kas izvietoti Lietuvā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros. Attēlā: Rumānijas F-16 nofotografēts mediju pasākumā 2023. gadā.
Bezpilota lidaparātu Igaunijas teritorijā neitralizēja Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16, kas izvietoti Lietuvā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros. Attēlā: Rumānijas F-16 nofotografēts mediju pasākumā 2023. gadā.
Foto: Reuters/Scanpix

Otrdien dienas vidū uz laiku tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Madonas, Cēsu, Smiltenes, Gulbenes un Valmieras novadā, un iedzīvotāji saņēma šūnapraides ziņas.

Reklāma

Apdraudējuma laikā, kad Latvijas gaisa telpā novērots no ārzemēm ielidojis drons, tika aktivizēti NATO gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātāji. Tas līdz šim bija plašākais novadu skaits, kuru iedzīvotāji brīdināti par gaisa telpas apdraudējumu. Vairākos novados otrdien tika pārtraukta 9. klašu latviešu valodas centralizētā eksāmena norise. Līdzīgus šūnu apraides paziņojumus Latgales iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā saņēmuši arī iepriekš, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas–Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) informē, ka ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības. Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama, norāda NBS.

Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle informēja, ka otrdien, saņemot informāciju par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, gaisā paceltas NATO lidmašīnas, kuras patrulēja gar gaisa telpas austrumu robežu. Otrdien NBS arī izsludināja šūnu apraides brīdinājumus dziļāk Latvijas teritorijā, ne tikai Latgales novados. "Vienkārši radās aizdomas, ka var būt apdraudējums un tikt ietekmēti arī citi novadi, nevis tikai pierobežas," uzsvēra Zīle. Vispirms ap plkst. 12 par apdraudējumu gaisa telpā tika ziņots Krāslavas un Ludzas novadā, bet vēlāk šīs teritorijas pakāpeniski papildināja ar Rēzeknes, Preiļu, Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novadi, līdz neilgi pēc plkst. 14 tika paziņots, ka apdraudējums ir noslēdzies.

Vakar preses konferencē A. Zīle aicināja iedzīvotājus ļoti nopietni izturēties par atbildīgo institūciju paziņojumiem, jo "viens tāds drons var nest 5–100 kilogramus sprāgstvielu".

NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins preses konferencē teica, ka vakar vēl nebija gūtu pierādījumi, ka kāds bezpilotu lidaparāts tiešām atradies Latvijas gaisa telpā, bet sensoru dati liecinājuši par iespējamu risku, tāpēc izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums. NBS pārstāvji izsaka pieļāvumu, ka virs Latvijas teritorijas varēja atrasties arī kāds cits objekts. NBS pārstāvji uzsver, ka otrdien pirmajā incidentā drons (kas tika notriekts), Igaunijas gaisa telpā ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā. Arī otrajā gadījumā neesot pierādījumu, ka drons būtu šķērsojis Latvijas gaisa telpu.

Igaunijā dronu notriec

Otrdien NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu bezpilota lidaparātu notriecis virs Igaunijas. Latvijas NBS informē, ka Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību nodrošināja, kā arī Igaunijā notikušo bezpilota gaisa sistēmas neitralizēšanas operāciju kontrolēja un koordinēja Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs. "Incidenta laikā bezpilota gaisa sistēma no Krievijas gaisa telpas iekļuva Igaunijas gaisa telpā valsts dienvidaustrumu daļā, virzoties ziemeļaustrumu virzienā. Bezpilota gaisa sistēma, visticamāk, bija Ukrainas izcelsmes. Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16, kas izvietoti Lietuvā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, pārtvēra un neitralizēja dronu uz dienvidiem no Peltsamā pilsētas. 

Pirms iesaistes mērķis tika vizuāli identificēts, īpašu uzmanību pievēršot civiliedzīvotāju drošībai. Operācija norisinājās elektroniskās karadarbības apstākļos, tostarp GPS signālu traucēšanas un viltošanas ietekmē. Objekts pirms neitralizēšanas atradās pastāvīgā gaisa telpas novērošanas vienību uzraudzībā," 

paziņojumā raksta NBS. Pēc Igaunijas bruņoto spēku sniegtās informācijas, drons notriekts plkst. 12.14, izšaujot vienu raķeti. Dienvidigaunijā plkst. 12 izsludināts dronu apdraudējums, bet plkst. 12.45 tas atcelts.

Reklāma
Reklāma

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs Igaunijas portālam "Delfi" teica, ka tas, visticamāk, bija Ukrainas drons, kas bija palaists uz mērķi Krievijā. Krievijas ziemeļrietumu reģionam otrdien uzbruka Ukrainas droni, tādēļ tika pārtraukta satiksme Pleskavas un Sanktpēterburgas Pulkovas lidostās.

Drona atlūzas tika atrastas Jegevas apriņķa Kablakilas ciemā. Kāds aculiecinieks Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pastāstījis, ka atlūzas nokritušas mežā lauka malā aptuveni 30 metru attālumā no tuvākās dzīvojamās ēkas.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna teica, ka drona notriekšana liecina, ka NATO gaisa telpas patrulēšanas misija darbojas un pilda savu mērķi – nodrošināt kolektīvo drošību. "Esmu pateicīgs mūsu NATO sabiedrotajiem, tostarp Rumānijas gaisa telpas patrulēšanas misijas vienībai, par operatīvo reakciju." Igaunijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Ukrainai ir visas tiesības uzbrukt Krievijas militārajiem mērķiem, lai mazinātu Krievijas iespējas turpināt agresiju. "Igaunija nav atļāvusi izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai. Šādi incidenti ir saistīti ar Krievijas īstenotajiem traucējumiem," piebilda Igaunijas ārlietu ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins preses konferencē.

Ietekmē eksāmenus

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka iespējama gaisa telpas apdraudējuma dēļ Rēzeknē, Rēzeknes novadā, kā arī Preiļu, Krāslavas, Madonas, Ludzas, Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Cēsu novados otrdien pārtraukts latviešu valodas centralizētais eksāmens 9. klašu skolēniem. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīcībā esošā informācija liecina, ka šajos novados eksāmenam bija pieteikti kopumā 2180 skolēni no 104 skolām. Atsevišķās skolās brīdinājumu saņēma vēlāk, līdz ar to daļa skolēnu paspēja pabeigt arī eksāmena otro jeb pārsprieduma daļu. Rakstveida daļu pilnībā pabeiguši vairāki skolēni Cēsu, Smiltenes, Valmieras un citos novados.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde norāda, ka skolēni paguvuši izpildīt eksāmena pirmo daļu, savukārt otro daļu plānots kārtot papildtermiņā 9. jūnijā atbilstoši valdībā apstiprinātajam eksāmenu grafikam. Tikmēr eksāmena mutvārdu daļa notiks šonedēļ līdz 22. maijam. Skolas nepieciešamības gadījumā drīkst pielāgot norises laikus, izvērtējot skolēnu emocionālo stāvokli.

Melbārde norāda, ka rīcības algoritmi ar izglītības pārvaldēm pārrunāti jau iepriekš, bet 21. maijā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānots seminārs izglītības iestāžu vadītājiem par rīcību apdraudējuma situācijās. Melbārde arī atgādina, ka lokāla apdraudējuma gadījumā lēmumus par mācību vai eksāmenu pārtraukšanu pieņem vietējā Civilās aizsardzības komisija, balstoties uz atbildīgo dienestu sniegto informāciju.

Iespējamā gaisa apdraudējuma laikā otrdien tika ietekmēta arī vilcienu kustība, atsevišķi AS "Pasažieru vilciens" reisi noritēja ar kavējumu. Ietekmēti bija vilcienu reisi no Rīgas uz Valgu, Zilupi.

Elektroapgādes traucējumi

Otrdien plkst. 12.15 reģistrēts tehnoloģisks traucējums augstsprieguma 110 kilovoltu (kV) elektrotīklā, ietekmējot elektroapgādi apmēram 61 000 klientu Alūksnes, Preiļu, Daugavpils, Jēkabpils, Smiltenes, Siguldas, Ķekavas novadā, daļā Rīgas, informē "Sadales tīkls". "Šobrīd nav pazīmju, ka traucējumi būtu radušies trešo personu ietekmē," otrdien pauda pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji. Tehnoloģiskais traucējuma iemels tiek noskaidrots. Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle teica, ka centra rīcībā nav informācijas par to, ka elektroapgādes traucējumi būtu saistīti ar dronu incidentu.

Krievijas dezinformācijas kampaņa

Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle otrdien žurnālistiem teica, ka patlaban tiek novērota intensīva Krievijas informatīvā kampaņa pret Latviju, proti, tiek izplatīti apzināti meli, ka Latvija it kā esot atļāvusi izmantot savu gaisa telpu Ukrainai un no valsts teritorijas uzbrukt Krievijai. Šos melus var uzskatīt par turpinājumu jau martā sāktajai dezinformācijas kampaņai, atzīmēja amatpersona. "Es domāju, ka Krievijas puse cenšas novērst uzmanību no tā, ka Ukraina pagaidām veic sekmīgus uzbrukumus pa mērķiem Krievijas dziļumā," uzsvēra Zīle.

Otrdien komentārus par to izteica arī Latvijas politiķi. 

"Krievija melo par to, ka Latvija ļauj jebkurai valstij izmantot Latvijas gaisa telpu un teritoriju, lai veiktu uzbrukumus Krievijai vai jebkurai citai valstij," tā ierakstā savā tviterkontā angļu valodā paudis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Krievija izvērš kārtējo dezinformācijas kampaņu pret Latviju, izplatot melus, ka Ukraina plāno izmantot Latviju kā vietu uzbrukumiem Krievijas teritorijai. Latvija nekad nav devusi Ukrainai atļauju izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu pašaizsardzības triecieniem pret Krieviju vai jebkuru citu valsti. To esam daudzkārt starptautiski skaidrojuši. Krievija ir agresors, un Ukrainai ir visas tiesības sevi aizstāvēt," raksta demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa.

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvojis ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs otrdien platformā "X" apliecināja, ka Krievijas SVR apgalvojumi ir nepatiesi. SVR apgalvojumi ir turpinājums "plašākai propagandas kampaņai", kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un Baltijas valstīs, rezumēja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā

Atbildīgie dienesti atgādina, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā un atrodoties apdraudētajā teritorijā:

  • ja esat iekštelpās, slēpieties vietās, kur starp jums un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas;
  • ja atrodaties automašīnā – izvērtējiet situāciju, turpiniet pārvietoties līdz drošai vietai vai nekavējoties izkāpiet, attālinieties no ceļa un meklējiet tuvāko patvērumu;
  • dzirdot sprādziena troksni, palieciet iekštelpās un netuvojieties logiem un durvīm;
  • ja noticis sprādziens, telpas atstājiet tikai pēc atbildīgo dienestu paziņojuma saņemšanas vai ne ātrāk kā 10 minūtes no pēdējā sprādziena brīža;
  • atsākot pārvietošanos, dariet to lēnām, izvērtējot pārvietošanās maršruta drošību;
  • uzņemtos foto un video materiālus nepublicējiet sociālajos tīklos, lai neveicinātu dezinformāciju un neatklātu aizsardzības pozīcijas;
  • uz tuvāko patvēruma vietu (piemēram, pagrabu vai patvertni) dodieties tikai tad, ja izmantotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā ir norādīts, ka nepieciešams turp doties.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma