11.1 °C
Nav pārsteigums, ka tagad visas mūsu bruņoto spēku mācības norisinās ar nozīmīgu akcentu uz darbībām ar droniem, vairāk ar lidojošajiem, taču jau tuvākajā laikā arī sauszemes droni ieņems pienācīgu vietu armijas bruņojumā.
Tas saprotami mainījis iepriekš gadu desmitiem kara skolās mācīto, ko jāsteidz papildināt ar svaigām atziņām no karalauka Ukrainā. Labi, ka vēlamies mācīties no ukraiņiem, kam ir šāda pieredze, un tikpat būtiski, ka viņi labprāt palīdz saviem sabiedrotajiem. Nonākot pie mūsu karavīriem jaunajā, vēl attīstības un iekārtošanas stadijā esošajā Sēlijas poligonā, var apskatīt, kā mācību komandcentrā viss karalauks tiek pārskatīts uz ekrāna ar izlūkdrona sniegto translāciju tiešraidē, vēlāk apskatīt dažādus dronus, aprunāties ar ukraiņu militārajiem speciālistiem un uzzināt, ka sauszemes mehanizētās brigādes karavīri iznīcinājuši pretinieka bruņutransportieri.
Meža brikšņi – brigādes izaicinājums
Par to mācību "Kristāla bulta" norises vietā Sēlijas poligonā labprāt pastāsta sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandiera pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Andris Rozītis, norādīdams uz vēlēšanos pārbaudīt savu vadīto vienību gatavību darboties šādos apstākļos. Pagājušajā gadā brigāde "karojusi" Vidzemē pašvaldībām un civiliedzīvotājiem piederošajās teritorijās, tādēļ nav bijis iespējams veidot vajadzīgos nocietinājumus. Tas zināmā mērā noteicis šā gada izvēli par labu Sēlijas poligonam, kur varēs izvērtēt, cik ātri brigāde spēj izveidot pozīcijas šādā vidē. "Jāmin attīstības stadijā esošā poligona izaicinājums: pārāk biezs mežs un brikšņains apvidus ar augstiem gruntsūdeņiem, tāpēc visa pozīciju sagatavošana un manevru iespējas ekskavatoriem ir diezgan apgrūtinošas, bet jau pirms mācībām esam atraduši specifiskas teritorijas, kur mēs šo vingrinājumu pamēģināsim. Nākotnē skatoties, šis poligons būs unikāls. Tiklīdz to atmežos un sagatavos visas šautuves, tas būs lielākais poligons Baltijā. Jau šobrīd ir zona, kur iespējams veikt artilērijas šaušanu, gaisa uguns atbalstu bumbu novadīšanai, tāpēc tas būs pievilcīgs, kaut arī apkārt karavīriem īsti apdzīvotu vietu nav, brīvā laika pavadīšanas iespēju nav," stāstīja pulkvežleitnants.
Vaicāju mācību vadītājam pulkvežleitnantam, vai mežs ir laba vai arī nepateicīga vieta modernā kara vešanai. "Nav vienas pareizas atbildes. Es varu pastāstīt, ko mēs paši šeit mācāmies, – sagatavojam pozīcijas, kādas līdz šim vienmēr esam gatavojuši, tad ceļam augšā savas pretdronu sistēmas un vērojam, analizējam, kas ir redzams, kas nav, kādā leņķī redzams, kura meža biezums to neļauj izdarīt. Par negatīvo – liels izaicinājums ir sakaru komunikācijas, jo jāspēj atrast vietas, kur ir antenu masti kā releju stacijas, lai mēs to signālu novadītu. Tādā ziņā mežs nav pateicīgs. Mēs kopā ar ukraiņu karavīriem analizējam, paši nekad varbūt nebijām tā iedziļinājušies – mēs visu laiku domājam par sevi, bet mežs taču uzliek tādu pašu izaicinājumu arī pretējai pusei. Kas prasmīgāk pielāgosies, tas arī uzvarēs."
Poligons patiesi ir plašs – no tā ziemeļu līdz dienvidu robežai veseli piecdesmit kilometri. Šajā distancē mācībās arī pamatā norisinās visi notikumi, un, kas būtiski – visu šo teritoriju, pēc pulkvežleitnanta teiktā, mūsu karavīri spēj novērot un nosegt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. "Tiek izmantoti visu veidu droni – gan izlūkošanas, gan FPV droni, gan tā saucamie "bomber" droni. Šīs platformas ir abu pušu rīcībā, ir noteikts, kuros brīžos gaisa telpā varam tos izmantot. No ukraiņiem gūta atziņa, ka visām darbībām jānotiek dronu draudu ēnā. Tāpēc, gatavojot aizsardzības pozīcijas, turam gaisā savus dronus, kas ļauj secināt – te esam tik atklāti, ka vispār nav jēgas rakties. Droni mācībās ienāk aizvien vairāk, un mūsu pluss kā mehanizētajai vienībai ir tas, ka esam ciešos kontaktos ar ukraiņu vienībām, viņi mums palīdz atvērt acis un aizdomāties par lietām, kādas ikdienā varbūt nemaz nepamanām."
Droni un ukraiņu speciālisti
Līdz nākamajai vietai, kur žurnālistiem apsolīta tikšanās ar gaisa un sauszemes dronu operatoriem, ceļā jāpavada veselas četrdesmit minūtes. Iespējams gūt priekštatu par paveikto un arī visiem darbiem, kas poligonā vēl jāpaveic. Ir darbadiena, tādēļ redzam vienu, otru, trešo kravas auto, kas iesaistīti ceļa būvē. Sasniegta Zalve, kur jau pa gabalu redzami karavīri, dažas personas ģērbušās sportiskā civilā apģērbā, dažiem uz sejas maskas. Uzzinām, ka tie ir ukraiņi – sauszemes dronu speciālisti. Pieeju pie ukraiņiem, draudzīgi rokasspiedieni, pasaku nedaudz vārdu ukrainiski. Viņi labprāt pastāsta par to, cik patiesībā efektīvi ir šie droni. Te varu apskatīt divus igauņu un ukraiņu sauszemes dronus – lielo, kas saucas "Simba" un spēj pārvietot 300 kilogramus kravas, un salīdzinājumā ar to izmēros pavisam nelielo ARK-1 – dronu kamikadzi, kas var izpildīt uzdevumu 15 līdz 20 kilometru attālumā, nesot līdzi veselus piecpadsmit kilogramus sprāgstvielas.
Divi latviešu karavīri, abi maskās, ar atzinību man pastāsta par igauņu ražoto izlūkdronu "THREOD", kura spārnu garums sasniedz piecus metrus. Tas strādājot kilometra augstumā, esot kluss, apgādāts ar ļoti labu kameru. Viens no kareivjiem, kas nosauc savu vārdu Tom, ļauj noprast, ka viņi ir izlūki. Ierasts, ka parasti daudzi no viņiem nelabprāt rāda savas sejas publiski. Ar bezpilota lidparātiem viņu nodaļa strādājot jau divus gadus un tādēļ šajā laikā jau daudz apgūts, bet no ukraiņiem allaž nākas uzzināt kaut ko jaunu.
Netālu pie cita sauszemes drona stāv slaids kareivis, uzzinu, ka Ainis ir vecākais zemessargs. Viņa rīcībā šajās mācībās ir Latvijā ražotais "Natrix", kādi tiek vesti Ukrainas armijai. Līdz šim strādājis ar bezpilota lidaparātu, un viņam neesot bijis sarežģīti apgūt "Natrix" vadīšanu. To frontē paredzēts izmantot munīcijas un pārtikas transportēšanai. Drona ātrums ir apmēram 12 kilometri stundā. Ja tas brauc ātrāk, to esot visai sarežģīti novadīt, skaidroja Ainis.
Pēc veiksmīga uzbrukuma bruņutransportierim
Jau citā kaujas iecirknī uzzinu, ka ar sauszemes dronu izdevies "iznīcināt" pretinieka bruņutransportieri. To uz neliela meža ceļa novietojuši divi mehanizētās brigādes karavīri rēzeknietis Mārtiņš un stiglovietis Marks. Vēl pirms neilga laika abi uzmanīgi vērojuši apkārtni, taču pēc mana uzaicinājuma labprāt aprunājas. Mārtiņš, kas pirms desmit mēnešiem iesaukts valsts aizsardzības dienestā, izskatās apņēmīgs un nekas neliecina, ka būtu noguris. Kā pagājuši dienesta mēneši? "Tas pagājis superīgi! Bija labi, ka varēju doties dienestā uzreiz pēc vidusskolas. Es negribu slēpt, bija arī grūti brīži. Ziema bija auksta, likās, ka laiks velkas tik lēni. Es iepriekš ar sportu nebiju nodarbojies, apmeklēju mūzikas skolu. Bija grūti, bet pēc tam, kad grūtības uzveicu, bija lepnums," stāstīja Mārtiņš. Kas, viņaprāt, ir īsts karavīrs? "Domāju, ka karavīrs ir spējīgs pieņemt lēmumus arī stresa situācijā, viņš ir gatavs ciest tēvzemes labā, spējīgs iet cauri grūtībām."
Atšķirībā no Mārtiņa Marks ir kaprālis ar desmit gadu dienesta stāžu, nodaļas komandieris. Viņš ar pārliecību dienē, jo šī nozare viņam patīk. Arī viņam jau ir visai liela pieredze darbā ar droniem. Marks ar tiem strādā jau divus gadus, tādēļ labi zina to izmantošanas plusus – tie ļauj mazāk izmantot konfrontācijās savu dzīvo spēku un dod milzu iespējas izlūkošanai. Pateicos par sarunu, novēlu abiem priecīgus Jāņus, līdz kuriem, tiesa, vēl vairāk par mēnesi. Mārtiņam īsi pirms tam beigsies vienpadsmit dienesta mēneši, esot nolēmis stāties augstskolā Dānijā, bet Marks gaida atvaļinājumu, ko pavadīs dzimtajās mājās Stiglovā Balvu novadā, kur dzīvo viņa māte.
"Kristāla bulta 2026"
- Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības "Kristāla bulta 2026" norisinājās no 5. līdz 15. maijam.
- Tajās piedalījās aptuveni 2500 Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto karavīru ar 500 tehnikas vienībām.
- Sēlijas poligonā tika testētas dažādu aizsardzības industrijas uzņēmumu radītās bezpilota sauszemes sistēmas un to spēja darboties kopā ar NATO daudznacionālo divīziju "Ziemeļi" un tās sastāvā esošo daudznacionālo brigādi Latvijā, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Vaicā lasītāji. Latvija, Lietuva vai Igaunija?
- Esmu pensionāre, 67 gadi, vai varu būt Zemessardzes atbalstītāja?
Atis Klimovičs: Noteikti jā, pat ja šobrīd nevarat saskatīt sevi kādā no aizsardzības sektora nosauktajiem atbalsta veidiem. Kā var noprast, aizsardzības resors paredzējis noteikt potenciālajiem atbalstītājiem drošības un reputācijas prasības. Tikšot noteikta šo cilvēku iesaistīšanas kārtība vienību mācībās. Gribētos vērst uzmanību uz ukraiņu pieredzi, karojot vairāk nekā desmit gadus. Tur gūta galvenā atziņa, ka bez individuālajiem atbalstītājiem jeb voluntieriem Ukrainas valsts nespētu tik sekmīgi pretoties iebrucējiem. To vajadzētu ņemt vērā arī Latvijā, jo kara situācijā bruņotajiem spēkiem vajadzību ir tik daudz, ka miera situācijā to diezin vai apzinās mūsu armijas apgādes speciālisti. Turklāt privātā iniciatīva vienmēr strādājusi daudz ātrāk un efektīvāk. Kā redzams Ukrainas karā, pat lielu daļu no dronu sastāvdaļām sagādājuši tieši voluntieri.
- Kurai no Baltijas valstīm ir spēcīgākie bruņotie spēki?
Atis Klimovičs: Visas pazīmes liecina, ka tā ir Lietuva, kas pārdomāti virzās uz divīzijas izveidošanu trīs brigāžu sastāvā. Lietuvā bez šīs valsts zemessargiem pastāv arī Strēlnieku savienība, kas beidzamajos gados ievērojami palielinājusi savas spējas. Salīdzinājumam – Latvijā ir tikai viena Sauszemes spēku mehanizētā kājnieku brigāde. Arī igauņi šobrīd ir ceļā uz otras brigādes izveidošanu, turklāt viņiem ir daudz lielāks mobilizācijas resurss, jo Igaunijā kopš neatkarības atjaunošanas pastāvējis obligātais dienests. Lai kādas būtu jaunās vēsmas kara vešanā, bez kājniekiem neiztikt. Iespējams, savas robežas stiprināšanā priekšā ir igauņi, viņu pluss – ievērojami īsāka sauszemes robeža ar Krieviju. Šķiet, dronu pielietojumā trīs valstis daudz neatšķiras. Visdrīzāk situācija ir vienlīdz sarežģīta visās trīs valstīs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
