Nigēra sākusi zaudēt starptautisko palīdzību

Aizvadītajā nedēļā Rietumāfrikas valstī Nigērā, kurā dzīvo apmēram 26 miljoni cilvēku, notika valsts apvērsums, kas vairojis bažas par Krievijas ietekmes pieaugumu Āfrikā un drošības situācijas pasliktināšanos jau tā nestabilajā Sāhelas reģionā, kuru apdraud islāmistu kaujinieki.

Piektais apvērsums

Prezidenta gvardes karavīri pagājušajā nedēļā aizturēja demokrātiski ievēlēto Nigēras prezidentu Mohamedu Bazumu, kā arī apturēja konstitūcijas darbību. Sākotnēji pret puča rīkotājiem notika nelieli protesti, tomēr tie tika apspiesti. Vēlāk jau notikuši mītiņi pučistu atbalstam. Nigēras bruņotie spēki ir izteikuši atbalstu apvērsumu sarīkojušajai prezidenta gvardei, kuras priekšnieks ģenerālis Abdurahmans Tčiani, kurš zināms arī kā Omars Tčiani, pasludinājis sevi par jauno valsts vadītāju. Viņš uzsvēris, ka varu pārņemt spieduši drošības apsvērumi. "Mēs vairs nevaram turpināt to pašu pieeju, riskējot noskatīties uz mūsu valsts pakāpenisku un nenovēršamu bojāeju," valsts televīzijā paziņoja ģenerālis.

"Tādēļ mēs nolēmām iejaukties un uzņemties atbildību," piebilda Tčiani, aicinot starptautiskās palīdzības sniedzējus saprast situāciju valstī un sniegt tai visu nepieciešamo palīdzību. 

Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā bijušajā Francijas kolonijā notikuši jau pieci valsts apvērsumi. Prezidents Bazums pie varas nāca pēc brīvām vēlēšanām 2021. gadā, kas bija pirmā reize Nigēras vēsturē, kad valstī notiek demokrātiska varas maiņa.

Pučistus nosoda

Apvērsuma rīkotāji tomēr ir saņēmuši spēcīgu starptautisku nosodījumu. Puču nosodījušas ASV, Eiropas Savienība (ES), ANO, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS). ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka ES neatzīst puča rezultātā pie varas nākušās varasiestādes un bloks ar Nigēru "aptur visu sadarbību drošības jomā" un pārtrauc finansiālo palīdzību. Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir brīdinājis, ka Savienoto Valstu finansiālā un drošības palīdzība simtiem miljonu dolāru apmērā ir apdraudēta, ja Nigērā netiks atjaunota demokrātiski ievēlētā valdība. Ja Vašingtona oficiāli atzīs Nigērā notikušo par valsts apvērsumu, šī nabadzīgā Rietumāfrikas valsts var zaudēt visu Savienoto Valstu palīdzību. 

Nigēra ik gadu saņem starptautisko palīdzību apmēram 1,8 miljardu dolāru apmērā, un gandrīz visu šo summu nodrošina demokrātiskās valstis.

Apvērsumi vairo Krievijas ietekmi

Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins ir apsveicis pučistus, tomēr Krievijas iesaiste šajos notikumos ir neskaidra. Nav pazīmju, ka "Vagner" būtu iesaistīts apvērsumā, norādījusi Vašingtona. Nigēra tomēr aizvadītajos gados ir bijusi pakļauta Krievijas dezinformācijas kampaņām. Līdzīgas promaskaviskas kampaņas notika arī pirms apvērsumiem Mali un Burkinafaso. Pēc apvērsumiem šo valstu valdības ir tuvinājušās Maskavai un sašaurinājušas sadarbību ar rietumvalstīm. Mali darboties sākuši "Vagner" algotņi. Pēc apvērsumiem Mali un Burkinafaso Nigēra tikusi uzskatīta par prorietumnieciskāko valsti Sāhelas reģionā un nozīmīgu partneri cīņā pret islāmistu kaujiniekiem. Nigērā arī pieaudzis rietumvalstu karavīru skaits, un šobrīd tur atrodas apmēram 1500 Francijas karavīru un vairāk nekā 1000 amerikāņu karavīru, kā arī spēki no citām valstīm. Nigērā atrodas lielas urāna atradnes, kas vairo citu valstu interesi par šo valsti.