Opozīcija kritizē valdības lēmumu maksāt Francijai "bez nosacījumiem"

Apvienotā Karaliste un Francija ceturtdien noslēdza jaunu vienošanos, kas regulēs cīņu pret nelegālo migrāciju Lamanšā, kuru pēdējos gados nelielās laivās šķērso aizvien lielāks skaits cilvēku.

Šāda veida migrācijas plūsmas par nopietnu problēmu kļuva 2018. gadā, kad Parīze un Londona tās risināšanai noslēdza tā dēvēto Sandhērstas vienošanos, kas tika pagarināta 2023. gadā. Šogad šī abu valstu līguma darbības termiņš beidzas un bija jāvienojas par jaunu. Pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām tas ir izdevies.

Maksās vairāk

Jaunā vienošanās, kuru ceturtdien parakstīja Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess un britu iekšlietu ministre Šabana Mahmuda, nākamos trīs gadus regulēs abu valstu cīņu pret nelegālo migrāciju pāri Lamanšam. Vienošanās ietvaros Apvienotā Karaliste maksās Francijai 766 miljonus eiro par tās centieniem nelegālās migrācijas plūsmu apkarošanā. No šī finansējuma tikai 580 miljoni eiro ir garantēti, bet pārējo naudu Francija saņems tikai tad, ja tai izdosies sekmīgi mazināt nelegālo migrāciju. Britu valdība tomēr nav paskaidrojusi, pēc kādiem kritērijiem tiks noteikts, vai Francijas varasiestāžu rīcība ir bijusi pietiekami iedarbīga, norāda raidorganizācija BBC. Tomēr arī atlikušie 580 miljoni eiro ir par 40 miljoniem vairāk, nekā bija paredzēti iepriekšējās vienošanās ietvaros, vēsta telekanāls "Euronews". Jaunās vienošanās ietvaros Francija ir apņēmusies līdz 2029. gadam divkāršot Lamanšu uzraugošo policistu skaitu. Tas nozīmē, ka šo likumsargu skaits pieaugs līdz 1400. To vidū būs arī 50 policisti, kas būs īpaši apmācīti nemieru apspiešanā un "pūļa kontroles taktikā". Viņi tiks piesaistīti, lai tiktu galā ar "naidīgu pūli". 

Francija situācijas uzraudzīšanai apņēmusies nosūtīt arī dronus, helikopterus, kā arī novērošanas kameras, lai laikus pamanītu un aizturētu cilvēku kontrabandistus un nelegālos imigrantus. 

Ministre Mahmuda līguma parakstīšanas ceremonijā, kas notika Denkerkā Francijas ziemeļos, kur tiek celta nometne izraidīšanai paredzēto migrantu izmitināšanai, uzsvēra, ka jaunā vienošanās "ļaus mūs apbruņot, lai vērstos pret cilvēku kontrabandistiem". Francijas iekšlietu ministrs Nunjess tikmēr norādīja, ka jaunā vienošanās ļaus Francijas varasiestādēm turpināt darbu pie nelegālās migrācijas apturēšanas, kā arī "stiprinās piekrastes iedzīvotāju drošību".

Izskan kritika

No Apvienotās Karalistes, kur nelegālā migrācija pāri Lamanšam tiek uztverta ļoti saasināti, ilgstoši Parīzes virzienā ir raidīti pārmetumi par nepietiekamu darbu šīs problēmas risināšanā, tostarp laivu apturēšanā, kad tās jau ir atstājušas Francijas krastus. Šādas migrācijas plūsmas aizsākās 2018. gadā, bet pagājušajā gadā Lielbritāniju šādā veidā sasniedza vairāk nekā 41 000 cilvēku, kas ir otrs augstākais rādītājs kopš 2018. gada. 29 cilvēki pērn bīstamajā ceļā zaudēja dzīvību. Francijas varasiestādes norādījušas, ka šā gada pirmajos mēnešos izdevies nelegālās migrācijas plūsmas pāri Lamanšam samazināt uz pusi. Savukārt pērn Francijā esot aizturēti 480 cilvēku kontrabandisti. Britu premjers Kīrs Stārmers paudis, ka jau esošā sadarbība ar Franciju ļāvusi ievērojami samazināt nelegālās migrācijas plūsmas pāri Lamanšam, bet tagad būs iespējams izdarīt vēl vairāk. Leiboristu valdības argumenti gan nav pārliecinājuši labējo opozīciju, kas vēlas krasāku imigrācijas mazināšanu. Konservatīvo ēnu kabineta pārstāvis Kriss Filpss, kurš uzrauga iekšlietu jomu, paudis, ka Stārmera valdība ir piekritusi maksāt Francijai lielu naudas summu "bez nosacījumiem". Francija pagājušajā gadā novērsusi tikai trešo daļu Lamanša šķērsošanas gadījumu un pat ļāvusi "nelegālajiem migrantiem mēģināt vēlreiz", valdības sadarbību ar Parīzi kritizēja konservatīvo politiķis. 

Savukārt Naidžela Farāža partija "Reformēt Apvienoto Karalisti", kas aptaujās pašlaik ieņem pirmo vietu, pārmeta valdībai par atbalstu "sistēmai, kas jau ir cietusi neveiksmi". 

Gan Farāža vadītā partija, gan arī konservatīvie pēdējā laikā ir argumentējuši, ka nelegālo imigrāciju apkarot palīdzētu izstāšanās no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Stārmera valdība šo aicinājumu nav atbalstījusi. Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību aizstāvji tikmēr pauduši, ka jaunā vienošanās vien neapturēs cilvēkus no došanās bīstamajā ceļā. "Bez drošiem ceļiem uz Apvienoto Karalisti šie vīrieši, sievietes un bērni būs spiesti doties bīstamā un iespējami nāvējošā" ceļā ar mazām laivām, paziņoja Londonā bāzētās organizācijas "The Refugee Council" ("Bēgļu padome") pārstāvis Imrans Husains. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Londona un Parīze noslēdza vienošanos, kuras ietvaros Apvienotā Karaliste uz Franciju drīkst sūtīt atpakaļ daļu no turienes ieradušos nelegālo imigrantu apmaiņā pret cilvēkiem, kuri Lamanšu nav mēģinājuši šķērsot. Pēc šādas vienošanās, kas nodēvēta par "viens iekšā, viens ārā", ietvaros Francijā nogādāti 305 migranti, bet Apvienotajā Karalistē ieradušies 367, vēsta BBC. Vērtējot tikko kā noslēgto vienošanos, apskatnieki vērš uzmanību arī uz Francijas varasiestāžu lielo piesardzību migrantu laivu apturēšanā. Lai arī franču likumsargi, kuri sākotnēji tikai noraudzījās laivu aizbraukšanā, tagad ir piesardzīgi sākuši tās arī apturēt, viņi ar savu rīcību tomēr nevēlas izraisīt situāciju, kurā pārpildītās laivas apgāžas. "Nav skaidrs, vai lielāka nauda un stingrāki mērķrādītāji pārvarēs Francijas varasiestāžu bažas par drošību un vēlmi izvairīties no riska," intervijā BBC norādīja Migrācijas politikas institūta globālo programmu direktore Megana Bentone.