7.2 °C
Lielbritānijā ir vairāk ateistu nekā cilvēku, kas tic Dieva eksistencei, liecina jauns pētījums.
Belfāstas Karalienes Universitātes paspārnē izveidotā pētnieku komanda publiskojusi starpposma rezultātus globālajam projektam "Ateisma izskaidrošana", kurā skaidrots, kāpēc ateisms izplatījies gan Lielbritānijā, gan visā pasaulē.
Pētnieki atklāja, ka
izplatītais priekšstats par bezmērķīgu neticīgo, kuram trūkst dzīves jēgas, morāles un stingru vērtību izjūtas, nav precīzs, tādējādi apgāžot stereotipu, ka ateisti dzīvo bez jēgas, morāles un mērķa.
Pētnieki aptaujāja gandrīz 25 000 cilvēku no sešām pasaules valstīm - Brazīlijas, Ķīnas, Dānijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV -, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki kļūst par ateistiem un agnostiķiem.
Ņemot vērā arī aptaujas par Lielbritānijas sabiedrības attieksmi un pasaules vērtībām, pētnieki secināja, ka Apvienotajā Karalistē pašlaik ir relatīvs ateistu vairākums.
Komandā strādāja pētnieki no vairākām Lielbritānijas universitātēm, kā arī vairāki starptautiski zinātnieki. Pētījumu finansēja Džona Templtona fonds un tas ilga trīs gadus.
"Mūsu lielās starpkultūru aptaujas atklāj, ka, lai gan daudzi faktori var mazliet ietekmēt cilvēka uzskatus, galvenais faktors ir tas, cik lielā mērā cilvēks ir socializēts būt ateistam. Daudzas citas populāras teorijas, piemēram, inteliģence, emocionālais stoicisms, nepilnas ģimenes un dumpinieciskums, neiztur empīriskas pārbaudes," norādīja profesors Džonatans Lanmans no Belfāstas Karalienes Universitātes.
"Lielbritānija ieiet savā pirmajā ateisma posmā," sacīja doktore Loisa Lī no Kentas Universitātes, norādot, ka pirmo reizi Lielbritānijas vēsturē ateistu skaits pārsniedz ticīgo skaitu.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
