Par dižozola nozāģēšanu Mārupē vīrietim jāatlīdzina valstij 27 500 eiro

Rīgas pilsētas tiesa notiesājusi vienu no personām, kas bija iesaistīta Mārupes dižozola nozāģēšanā, piespriežot viņam probācijas uzraudzību uz diviem gadiem un uzliekot pienākumu atlīdzināt valstij 27 500 eiro, informēja prokuratūrā.

Prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Vīrietis darbojās personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar personām, pret kurām kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.

Nolūkā prettiesiski nozāģēt Mārupē augošo dižozolu vīrietis iegādājās motorzāģa sliedi, ķēdi un velkošo zvaigznīti un nodeva šos priekšmetus citiem grupas locekļiem.

2022. gada 26. oktobrī vīrietis kopā ar vienu no personām devās uz Mārupi, kur novietoja automašīnu stāvvietā ar skatu uz īpašumu, kur auga aizsargājamais koks.

Viens no vīriešiem devās pārliecināties, vai nav šķēršļu noziedzīgajai darbībai, bet notiesātais pie transportlīdzekļa novēroja apkārtni. Tikmēr otrs grupas loceklis ar motorzāģi nozāģēja ozolu.

Prettiesiski nozāģējot ozolu, iznīcināta īpaši aizsargājama dabas teritorija,

nodarot valstij zaudējumus 27 500 eiro apmērā. Tiesa lēma šo summu piedzīt no notiesātā par labu valstij.

Iepriekš Rīgas rajona tiesa bijušajai Mārupes novada būvvaldes vadītājai Aidai Skalbergai piespriedusi 7800 eiro naudas sodu un 11 088 eiro kaitējuma kompensāciju valsts labā saistībā ar būvatļauju rindu mājas būvniecībai Mārupē blakus dižozolam, kas pēc tam tika nozāģēts.

Skalbergu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemēroja 7800 eiro naudas sodu. Tāpat tiesa nolēma piedzīt no Skalbergas valsts labā kaitējuma kompensāciju par videi nodarītajiem zaudējumiem 11 088 eiro apmērā.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka būvvaldes amatpersonai apsūdzība celta par nolaidīgu pienākumu pildīšanu, izlemjot jautājumu par būvatļaujas izsniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā — Kantora ielā, pretī Mārupes valsts ģimnāzijai.

Saskaņā ar apsūdzību amatpersona, kurai bija pienākums kontrolēt būvprojektu akceptēšanas likumību un būvnormatīvu ievērošanu, kā arī kontrolēt būvniecības procesu un tā atbilstību Būvniecības likumam un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, nepārbaudīja SIA iesniegtās būvniecības ieceres atbilstību teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem.

Amatpersona, apzinoties, ka būvdarbu teritorijā augošais parastais ozols "Quercus robur" ir dabas piemineklis un aizsargājamais koks jeb dižkoks, akceptēja būvprojektu rindu mājas būvniecības sākšanai. Būvatļauja tika izdota 2021. gada 27. jūlijā un pēc tam blakus dižozolam tika sākti rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvniecība, radot dižkoka saknēm bojājumus un daļēji iznīcinot to. Tādējādi

videi tika nodarīts zaudējums 11 008 eiro apmērā.

2022. gada oktobrī policija saņēma informāciju, ka koks nozāģēts. Projekta "Dižozolu nami" attīstītājs un būvuzņēmējs ir SIA "Zeninvest".

"Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš pēc dižozola nozāģēšanas aģentūrai LETA noliedza saistību ar šo noziegumu un apgalvoja, ka rindu māju būvlaukumā būvnieki neesot bijuši kopš 2022. gada aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja.

Kalniņam un Jegoram Gulbim pieder katram pa 50% "Zeninvest" kapitāldaļu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pērnā gada nogalē prokurors iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 12. novembra spriedumu ar kuru nolemts, ka rindu māja Mārupē pie nozāģētā dižozola nav nojaucama, un uzlikts Mārupes novada būvvaldei pieņemt lēmumu par jaunu projektēšanas nosacījumu iekļaušanu.