Naftas cenas pasaulē nobremzētas. Bet uz cik ilgu laiku?

Naftas cenas, kas pasaules biržās pirmdien pietuvojās rekordaugstajiem 120 ASV dolāriem par barelu un izsauca pamatīgu paniku, otrdien atkal nolaidās zem 90 dolāriem, kas gan vienalga ir augstāk par 65 dolāriem pirms Irānas bombardēšanas sākuma.

Pēc straujā kāpuma samazinājusies arī dabasgāzes cena. Tomēr novērotāji pauž, ka situācija joprojām ir nestabila un Eiropas potenciālās problēmas ar energonesējiem nekur nav pazudušas. Liela nozīme būs apstāklim, vai tuvākajā laikā izdosies atjaunot drošu kuģošanu Hormuza jūras šaurumā, kas ir stratēģiski svarīgs, lai naftas un sašķidrinātās gāzes kuģi no Saūda Arābijas, Bahreinas, Irākas, Kuveitas, Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) varētu no Persijas līča izbraukt Indijas okeānā. Pa šo ūdensceļu vēl nesen notika piektā daļa visu pasaules jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumu. Šaurākajā vietā Hormuzs ir vien 39 kilometrus plats. No ziemeļiem tam piekļaujas Irānas krasts. Kopš Izraēlas un ASV uzlidojumu sākuma Irānai un vairāku kuģu sašaušanas kuģošana šaurumā praktiski nenotiek. Tikai retais riskē doties ceļā caur vietu, ko ar raķetēm un droniem apšauda Irāna. Līdz ar to nav garantijas, vai energoresursu cenas tirgū drīzumā nekāps atkal.

Rindā pēc degvielas

Kaut ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevies nomierināt tirgu, pirmdien intervijā telekanālam CBS sakot, ka karš ar Irānu "lielā mērā ir beidzies", un piedraudot "pārņemt" Hormuza jūras šaurumu, ja Teherāna turpinās to bloķēt, realitātē lielas izmaiņas nav vērojamas. Kad 28. februārī sākās uzlidojumi Irānai, ASV prezidents un citas amatpersonas apgalvoja, ka karš varētu ilgt maksimums sešas nedēļas. Šobrīd rit otrā. Irānas režīms nav gāzts, bombardēšanas turpinās, irāņi atbild tostarp arī jūtamiem triecieniem arābu valstu naftas un gāzes pārstrādes objektiem. Saūda Arābija, Katara, AAE ir apturējušas vai ierobežojušas naftas sūknēšanu, jo rezervuāri ir pilni un produkciju nevar izvest. Apšaužu dēļ apturēta sašķidrinātās gāzes ražošana šīs jomas lielvalstī Katarā. 

Drūmākās prognozes paredz: ja līdz marta beigām normāla kuģošana Hormuza šaurumā neatjaunosies, nafta biržās maksās virs 150 dolāriem barelā. 

Tas, protams, novedīs pie domino efekta it visās ekonomikas jomās. Tiesa, Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ izteicās par Francijas gatavību kopā ar sabiedrotajiem atjaunot normālu kuģu kustību Hormuza šaurumā, bet runa ir par tankkuģu un konteinerkuģu eskortēšanu tikai pēc "konflikta karstākās fāzes" noslēguma.

Pasaules mediji ziņo par rindām pēc degvielas Vjetnamā, Bangladešā, Filipīnās un Mjanmā, par degvielas tirgus stabilizācijas pasākumiem un naftas rezervju izmantošanas apsvēršanu Dienvidkorejā un Japānā. Eiropas Savienības (ES) amatpersonas pagaidām uzsver, ka Eiropu krīzi ietekmējot vien ierobežoti. G7 valstu finanšu ministru un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ārkārtas videosanāksmē nedēļas sākumā nolemts pagaidām vēl nesākt cenu stabilizāciju ar stratēģisko naftas rezervju laišanu tirgū, kā to darīja 2022. gadā, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā. Britu "Financial Times" apgalvo, ka lēmums nav bijis galīgs un var tikt mainīts. Ekspertiem ir šaubas, vai bez lielākas skaidrības par Irānu un Hormuza šaurumu rezervju izmantošana palīdzēs.

Mierina eiropiešus

Eiropa no Tuvajiem Austrumiem saņem tikai 20% tai vajadzīgās naftas un gāzes, jo vairums plūst uz Āziju. Eiropiešiem galvenie avoti šobrīd ir Norvēģija, ASV, Lībija, taču nelaime tā, ka krīze globāli ceļ cenas biržās. Energonesējus saņem tas, kurš maksā augstāko cenu.

Vācijā benzīna cenas šonedēļ pārsniedza divus eiro un var sasniegt 2,5 eiro, bet Francijā tās ir ļoti tuvas divu eiro atzīmei un valdība solās kontrolēt uzpildes stacijas, lai izslēgtu nepamatotu cenu sadārdzināšanu. Polijas premjers Donalds Tusks mierinājis pilsoņus, ka uztraukumam par degvielas trūkumu šobrīd nav pamata. Polijas valsts uzņēmumā "Orlen" jēlnaftas piegādes notiek saskaņā ar agrāko grafiku, tomēr, lai amortizētu iespējamo cenu celšanu, peļņas procentu pārstrādātājs samazinājis "gandrīz līdz nullei". 

Polijas enerģētikas ministrs Milošs Motika izteicies, ka bažas ir ne tik daudz par degvielas trūkumu, cik ažiotāžu, kas var novest pie degvielas izpirkšanas. 

Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Likums un taisnīgums" politiķi uzstāj, lai valsts degvielai samazinātu pievienotās vērtības nodokli no 23 uz 8%, kā arī samazinātu akcīzes nodokli līdz 9–10%.

Horvātijā no otrdienas uz divām nedēļām noteikti benzīna un dīzeļdegvielas cenu griesti un tas ir viens no pirmajiem šāda veida soļiem Eiropas Savienībā. Benzīna maksimālā cena Horvātijā ir 1,5 eiro, dīzeļdegvielai – 1,55 eiro litrā. Līdzīgi rīkojusies Ungārija, kur cenu griesti benzīnam ir 1,75 eiro un dīzeļdegvielai – 1,81 eiro, bet tas attiecas tikai uz Ungārijā reģistrētiem auto. Budapešta, protams, kārtējo reizi aicinājusi ES atcelt ierobežojumus Krievijas naftai un gāzei. Analītiķi vēl pirms karadarbības sākuma Persijas līča reģionā aizrādīja, ka jebkādi satricinājumi reģionā būs izdevīgi Vladimira Putina Krievijai. Kremlis atkal varēs mēģināt šķelt Rietumus un pasauli ar savu energoresursu piedāvājumiem, ko jau dara, turklāt naftas un gāzes krīze palīdz Krievijai aizlāpīt sankciju radītos caurumus budžetā, līdz ar to finansēt karu.