10.4 °C
Tikko aizvadītajā ziemā elektroenerģijas cena patērētājus nav lutinājusi, tā piedzīvojusi milzīgu lēcienu un bijusi par aptuveni 83% augstāka nekā iepriekšējā ziemā.
"Cenas pieaugums ir saistīts ar dažādiem faktoriem, tas ir jāvērtē kontekstā ar iepriekšējo ziemu, kad Latvijā bija mitrāki laikapstākļi – 2025. gada janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 56% virs mēneša normas, tam kļūstot par trešo mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Turklāt pagājušajā ziemā janvāris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, bet šī gada ziema ir bijusi viena no aukstākajām novērojumu vēsturē," skaidro AS "Latvenergo" Vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Ingus Štulbergs, norādot, ka elektroenerģijas cenu veidojuši objektīvi apstākļi: "2025. gadā siltajā ziemā bija lielāka ūdens pietece, attiecīgi vairāk bija pieejama hidroelektrostacijās (HES) saražotā elektroenerģija. Savukārt 2026. gada janvārī sakrita būtiski apstākļi, proti, aukstumā bija zema vēja enerģijas izstrāde, un arī ūdens pietece HES bija krietni vien zem vidējā. Turklāt aukstākā ziema pēdējos 15 gados radījusi arī vēsturiski augstāko elektrības patēriņu jaudu ziņā, kādēļ tika darbināts viss, kas pieejams, – termoelektrocentrāles strādāja divus mēnešus gandrīz vai pilnā režīmā, kā rezultātā elektroenerģijas cenu reģionā noteica fosilie resursi, ieskaitot arī Igaunijas un Lietuvas fosilos resursus. Taču, tā kā lielākā daļa elektroenerģijas patērētāju ir noslēguši fiksētas cenas līgumus, šie notikumi tiešā veidā viņus neietekmēja."
Vērtējot elektroenerģijas cenu ziemas sezonā vairāku pēdējo gadu griezumā, I. Štulbergs atzīst, ka to ir ietekmējusi gan globālā ģeopolitiskā situācija, gan notikumi reģionā. "2022. gada februārī Krievijas iebrukums jeb pilna mēroga karadarbība Ukrainā satricināja visu pasauli, kam sekoja visstraujākā reakcija finanšu un energoproduktu tirgos – cenu eskalācija visplašākajā spektrā un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību, kas radīja lielāku nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā. Tam sekoja dažādu piegāžu ķēžu transformācija, lai Eiropā nodrošinātu drošu un neatkarīgu energoresursu piegādi. Jāņem vērā, ka arī lokāli notikumi ietekmē elektroenerģijas tirgus situāciju Baltijā. Piemēram, tas, ka 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos nebija pieejams starpsavienojums "Estlink-2". 2025. gadā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs veidoja izteiktu ciklisku dinamiku, ko noteica hidroloģiskie apstākļi, atjaunīgās enerģijas izstrāde, pārvades jaudu ierobežojumi un energoresursu cenu dinamika," secina I. Štulbergs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
