Putins vēlēšanās "uzzīmē" sev 87,2% atbalstu. Pirmo reizi runā par Navaļniju

Krievijā tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās pēc 80% vēlēšanu biļetenu "apstrādes" uzvar Vladimirs Putins ar 87,2% balsu, paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija.

Nikolajam Haritonovam no komunistu partijas ir 4,2% balsu, Vladislavam Davankovam no partijas "Jaunie cilvēki" - 4%, bet Leonīdam Sluckim no liberāldemokrātiem - aptuveni 3,2% balsu.

Provizoriskā vēlētāju aktivitāte bija 74,22%.

Krievijas diktators Vladimirs Putins (augšā pa labi) ir parūpējies, lai prezidenta vēlēšanās viņam nebūtu nopietnas konkurences. Vēlēšanām pielaisti trīs kandidāti no Putinam lojālām partijām, kuri nekādā veidā neapdraud Kremļa saimnieka pozīcijas. Tie ir Vladislavs Davankovs no partijas “Jaunie ļaudis” (augšā pa kreisi), Žirinovska pēctecis Leonīds Sluckis (apakšā pa kreisi) un Krievijas komunistu pārstāvis Nikolajs Haritonovs (apakšā pa labi).

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

2018. gada vēlēšanās Putins tika atkārtoti ievēlēts ar 77% balsu. Toreiz tas bija viņa maksimālais rezultāts.

Preses konferencē Maskavā svētdienas vakarā pēc tam, kad kļuva zināmi provizoriskie vēlēšanu rezultāti, Putins kā savas jaunās (piektās) sešu gadu pilnvaru laikā galvenās prioritātes nosauca uzvaru karā ar Ukrainu. Runājot par karu, Putins, no vienas puses, sacīja, ka viņš nav pret miera sarunām, bet, no otras puses, neizslēdza, ka Krievijas armijai nākotnē tiks uzdots okupēt jaunas Ukrainas teritorijas.

Putins arī pavēstīja, ka nevar izslēgt pilna mēroga karu ar NATO, kā arī apgalvoja, ka Ukrainā jau karo karavīri no alianses valstīm.

Putina inaugurācija viņa piektajam pilnvaru termiņam notiks 7. maijā.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17. martam.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, jau iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030. gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, atrodas cietumā, vai arī tikuši noslepkavoti.

Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām Kremlis amatpersonām bija izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Putins apgalvo, ka piekritis Navaļnija apmaiņai

Vladimirs Putins paziņojis, ka dažas dienas pirms opozicionāra Alekseja Navaļnija nāves cietumā viņš no kādas personas saņēmis piedāvājumu apmainīt Navaļniju pret Rietumos ieslodzītiem cilvēkiem un nekavējoties piekritis šai idejai.

To, ka Putinam tika piedāvāts šāds darījums, iepriekš atklāja opozicionāra līdzgaitnieki.

Putins Navaļnija nāvi komentēja preses konferencē pēc balsošanas Krievijas prezidenta "vēlēšanās".

Putins pirmo reizi publiski runāja par politiķa nāvi cietumā un pirmo reizi publiski skaļi pateica Navaļnija uzvārdu.

"Evans Gerškovičs šīs vēlēšanas pavadīja cietumā, Borisam Nadeždinam, kurš ir pret jūsu karu Ukrainā, neļāva konkurēt ar jums, un Aleksejs Navaļnijs nomira vienā no jūsu cietumiem jūsu kampaņas laikā. Prezidenta kungs, vai to jūs saucat par demokrātiju?" Putinam vaicāja telekanāla NBC žurnālists Kīrs Simonss.

"Tā ir dzīve," atbildēja Putins. Viņš Nadeždina nepielaišanu vēlēšanām saistīja ar politiķa štāba slikto darbību. Putins neko neteica par Volstrītas laikraksta "Wall Street Journal" žurnālista Evana Gerškoviča lietu, kurš kopš 2023. gada marta beigām atrodas cietumā un apsūdzēts spiegošanā.

"Kas attiecas uz Navaļnija kungu. Jā, viņš ir miris. Tas vienmēr ir skumjš notikums. Mums ir bijuši arī citi gadījumi, kad cilvēki aiziet mūžībā. Vai ASV tas nav noticis? Tas ir noticis daudzas reizes," 

atbildēja Putins.

Pēc tam viņš apstiprināja, ka dažas dienas pirms politiķa nāves bija piekritis idejai par Navaļnija apmaiņu uz Rietumiem.