Olimpiskās paģiras

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskās spēles finansiāli bijis neveiksmīgs projekts ar aptuveni 310 miljonu eiro budžeta deficītu, kuru, visticamāk, nāksies segt no nodokļu maksātāju naudas.

Februārī aizvadīto olimpisko un paraolimpisko spēļu finanšu bilance organizatoriem nav iepriecinoša. Pirmie aprēķini liecina par ievērojamu iztrūkumu – organizatori varētu saskarties ar līdz pat 310 miljonu eiro lielu deficītu. Saskaņā ar pieejamajiem datiem galvenais iemesls šādam mīnusam ir vienkāršs – izdevumi pārsnieguši plānoto, bet ieņēmumi nav sasnieguši cerēto līmeni. Aptuveni 230 miljonus eiro veido neparedzēti papildu tēriņi, savukārt vēl 80 miljoni eiro pietrūkuši ieņēmumu pusē. Tiesa, joprojām nav pilnībā apkopoti dati par ienākumiem no oficiālās spēļu atribūtikas tirdzniecības. Galīgie skaitļi būs zināmi tikai 2027. gada pavasarī.

Kopējais spēļu organizēšanas un infrastruktūras budžets sasniedza nepilnus sešus miljardus eiro. Daļu izmaksu pieauguma izraisīja kavēšanās būvniecības projektos, jo īpaši Milānas hokeja arēnas būvniecībā, kas tika pabeigta pēdējā brīdī. Lai nodrošinātu sacensību norisi, nācās veikt avansa maksājumus un meklēt papildu finansējumu. Organizatori apgalvo, ja nepiešķirtu papildu finansējumu, hokeja sacensības nebūtu notikušas.

Loģisks ir jautājums – kurš segs šo iztrūkumu? Tiek sagaidīts, ka finansiālā atbildība tiks sadalīta starp Itālijas valsti, reģioniem, pašvaldībām un, iespējams, arī Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK). 

Itāļi cer, ka olimpiskā komiteja varētu nomaksāt trešdaļu no deficīta, taču nav garantēti. 

Ja tā nenotiks, tad, piemēram, Veneto reģionam un Kortīnas pašvaldībai būs jāšķiras no aptuveni 26 līdz 39 miljoniem eiro, kas kļūs par būtisku slogu šo pašvaldību budžetiem un būs jūtams vēl vairākus gadus. Tikmēr Lombardijas reģionam no sava budžeta nāktos maksāt līdz 77 miljoniem eiro.

Lai gan pašvaldības norāda arī uz ieguvumiem, jo spēļu vajadzībām tika izbūvēta infrastruktūra aptuveni 900 miljonu eiro vērtībā, kritiķi argumentē, ka sabiedrībai svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē un sabiedriskajā transportā, finansējums joprojām ir nepietiekams un, apmaksājot olimpiskos rēķinus, tas noteikti nekļūs lielāks.