3.4 °C
Ukrainas Aizsardzības spēki novērsuši plaša mēroga Krievijas uzbrukumu, ko tā bija plānojusi turpināt šopavasar, intervijā telekanālam CNN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Krievija bija sagatavojusi vērienīgu uzbrukuma operāciju, ko tā vēlējās uzsākt pagājušā gada beigās un turpināt šopavasar. Atbildot uz to, mēs paši veicām pretuzbrukumus, lai nepieļautu vērienīgu Krievijas uzbrukumu," klāstīja Zelenskis.
Tas viss lielā mērā bija iespējams, pateicoties Ukrainas dronu tehnoloģijām. Krievija katru mēnesi tagad zaudē 30-35 tūkstošus karavīru FPV un cita veida dronu dēļ, norādīja prezidents.
Zelenskis arī sacīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nekad nav vēlējies pārtraukt karu pret Ukrainu.
"Viņš baidījās no [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa un ASV spiediena. Tāpēc viņš spēlēja šo spēli, izliekoties, ka vēlas sarunas," skaidroja Ukrainas prezidents.
"Es joprojām uzskatu, ka Amerikai ir jāpalielina spiediens uz Putinu. Pretējā gadījumā viņš nevedīs sarunas godprātīgi. Viņš vēlas tikai izvirzīt ultimātus Ukrainai, piemēram, pieprasīt, lai mēs izvedam karaspēku no savas teritorijas. Taču tas neapmierinās viņa apetīti," norādīja Zelenskis.
Irānas kara dēļ Krievija iegūst vairāk naudas, pauda prezidents.
"Mūsu izlūkdienesti ziņo, ka visu ASV un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju, kā arī mūsu tālo triecienu dēļ, kas tikai veikti Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, 2026. gadā vien Krievija saskārās vairāk nekā 100 miljardu dolāru deficītu," sacīja Zelenskis.
"Tagad mēs redzam, ka divās nedēļās Tuvo Austrumu kara laikā viņi ir nopelnījuši aptuveni desmit miljardus. Tas ir patiešām bīstami. Tas dod Putinam lielāku pārliecību, ka viņš var turpināt karu," brīdināja Ukrainas prezidents.
Krasnodaras novadā pēc drona trieciena deg naftas bāze
Krievijā Krasnodaras novadā drona triecienā cietusi Labinskas industriālās zonas naftas bāze, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krasnodaras novada operatīvais štābs.
Pirms štāba paziņojuma par triecienu naftas bāzei platformā "Telegram" ziņoja Ukrainas monitoringa kanāls "Exilenova+".
Trieciena vietā gaisā paceļas uguns stabs, redzams "Exilenova+" publicētajos kadros.
Saskaņā ar oficiālo informāciju cietušo nav.
Ukrainas Bruņotie spēki pagaidām nav apstiprinājuši trieciena veikšanu naftas bāzei.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 279 930
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 279 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 781 tanku, 24 215 bruņutransportierus, 38 457 lielgabalus un mīnmetējus, 1 687 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 181 153 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 624 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
