Valdības izveidošana Nīderlandē var prasīt mēnešus

Pēc trešdien Nīderlandē notikušajām pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, kurās negaidīti pārliecinoši uzvarēja Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), sācies jaunās valdības veidošanas process.

Ņemot vērā tradicionāli sadrumstaloto Nīderlandes parlamentu, līdz jaunās valdības izveidošanai var paiet mēneši, vērtē apskatnieki.

Negaidīts pārsvars

PVV vēlēšanās izcīnījusi 37 no 150 deputātu vietām Nīderlandes parlamenta apakšpalātā. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2021. gadā PVV ieguva 17 mandātus. Tik labus panākumus šajās vēlēšanās sabiedriskās domas aptaujas Vildersa vadītajai partijai nesolīja. Tuvākie Vildersa konkurenti ievērojami atpaliek. Vēlēšanās otrajā vietā ar 25 mandātiem ierindojās Darba partijas un "zaļo kreiso" apvienība, kuras vadīšanu uzņēmies bijušais Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā premjerministra Marka Rites centriski labējā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) izcīnījusi 24 vietas. 

Rite, kurš premjera amatā ir 13 gadus un vada jau ceturto valdību, uz jaunu amata termiņu vēlēšanās nekandidēja. 

Viņa vārds tiek piesaukts, domājot par nākamo NATO ģenerālsekretāru. Ar 20 vietām parlamentā būs pārstāvēta partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), kuru pirms pāris mēnešiem izveidoja bijušais kristīgo demokrātu politiķis Pīters Omtzigts. Rites centriski labēja valdība jūlijā krita, koalīcijas partneriem nespējot rast vienošanos imigrācijas jautājumā.

Vēlēšanu kampaņās dominē imigrācija

Pirms vēlēšanām apspriestāko jautājumu galvgalī nonāca imigrācija, kas, kā norāda apskatnieki, nāca par labu Vildersam, kurš solīja apturēt "patvēruma cunami". Pirms vēlēšanām tika runāts arī par dzīves dārdzību un mājokļu pieejamību. Vildersa partijas programmā solīts atjaunot kontroli uz Nīderlandes robežām, izraidīt nelegālos imigrantus, pārtraukt patvēruma piešķiršanu un ieviest darba atļaujas migrantiem no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. 

PVV programmā arī pausta nepatika pret Korānu, mošejām un islāma skolām, kā arī rosināts aizliegt iekļūšanu valdības ēkās musulmaņiem raksturīgajās galvassegās. 

Ārpolitikā solīts likt Nīderlandi "pirmajā vietā", stiprināt attiecības ar Izraēlu, pārcelt Nīderlandes vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi un slēgt pārstāvniecību Rāmallā, kur atrodas Palestīniešu pašpārvaldes sēdeklis. Partijas programmā arī solīts rīkot referendumu par izstāšanos no ES.

Sešdesmit gadu vecais Vilderss, kurš tiek dēvēts par holandiešu Donaldu Trampu, parlamentā pirmo reizi tika ievēlēts 1998. gadā no pašlaik valdošās VVD, no kuras viņš vēlāk izstājās, bet 2006. gadā nodibināja PVV. Vilderss, kura mātei ir arī indonēziešu izcelsme, ir asi vērsies pret imigrantiem un islāmu, norāda telekanāls "France 24". Viņš gandrīz 20 gadus atrodas policijas aizsardzībā, ņemot vērā saņemtos nāves draudus. Vilderss ir salīdzinājis Korānu ar Ādolfa Hitlera sarakstīto grāmatu "Mana cīņa", bet 2016. gadā tika notiesāts par marokāņu aizskaršanu, kad solīja saviem atbalstītājiem "mazāk marokāņu" Nīderlandē. 

Viņš arī saucis marokāņus par padibenēm un rīkojis pravieša Muhameda karikatūru konkursus. 

Lai arī Vilderss bieži tiek salīdzināts ar citiem labējiem populistiem Eiropā, ne visos jautājumos viņa uzskati ar tiem pilnībā saskan. Vilderss ir aizstāvējis sieviešu tiesības veikt abortus, kā arī vērsies pret homofobiju, uzsver "France 24". Vildersu ar uzvaru vēlēšanās apsveikuši vairāki ievērojami labējie politiķi, tostarp Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš piesauca "pārmaiņu vējus". Vildersa kļūšana par Nīderlandes premjeru radītu papildu problēmas ES, tostarp domājot par palīdzību Ukrainai un sankcijām pret Krieviju. Lai arī Vilderss ir teicis, ka "politiski atbalsta Ukrainu" un Krieviju nosaucis par agresoru, viņš ir iestājies pret militāro palīdzību Ukrainai, kā arī pret Krievijai noteiktajām sankcijām. Nīderlande Rites vadībā savukārt ir stingri atbalstījusi Ukrainu, tostarp vadot starptautiskos centienus piegādāt Nīderlandei iznīcinātājus F-16.

Mēģina pārliecināt iespējamos partnerus

Apskatnieki norāda, ka pirms šīm vēlēšanām Vildersa retorika pret islāmu bijusi mērenāka. Savā uzvaras runā viņš solīja īstenot politiku, kas "atbildīs likumam un konstitūcijai", tā mēģinot mazināt iespējamo koalīcijas partneru bažas. "Mēs nerunāsim par mošejām, Korānu un islāma skolām," uzvaras runā uzsvēra Vilderss. Apskatnieki par reālākajiem PVV sadarbības partneriem nosaukuši VVD un NSC un lauksaimnieku partiju BBB. Tomēr drīz pēc vēlēšanām jaunā VVD līdere Dilana Ješilgeza paziņoja, ka viņas vadītā partija jaunajā valdībā nebūs pārstāvēta, lai arī varētu tai nodrošināt atbalstu parlamentā. "Lielākie uzvarētāji ir PVV un NSC. Pēc 13 gadiem mums ir piemērota cita loma," piektdien reportieriem paziņoja Ješilgeza, kura atzina, ka vēlētāji devuši "nepārprotamu signālu". 

"Tomēr mēs radīsim iespēju centriski labējam kabinetam. Mēs atbalstīsim konstruktīvus priekšlikumus," piebilda VVD vadītāja. 

Vilderss vietnē "X" pauda "vilšanos" par konkurentu lēmumu, izsakot arī cerību, ka šobrīd valdošā partija mainīs nostāju. No 2010. līdz 2012. gadam PVV atbalstīja Rites pirmo kabinetu, bet ministra amatus tajā neieņēma. Tagad abas partijas nonākušas mainītās lomās.

Pēc parlamenta vēlēšanām 2021. gadā valdības izveidošanai bija nepieciešamas 299 dienas, atgādina izdevums "Politico". Arī šoreiz sarunu process nebūs viegls. Parasti Nīderlandes valdību vada vēlēšanās lielāko balsu skaitu saņēmušās partijas līderis, tomēr Vildersa kļūšana par nākamo premjeru nav garantēta. Partijas šobrīd ir izraudzījušās PVV senatoru Gomu van Strīnu par vidutāju, kurš sarunu gaitā noskaidros, kuras partijas ir gatavas piedalīties jaunās valdības veidošanā.