18.2 °C
Aktīvā darba sezonu maija pirmajā pusē jau devīto gadu pēc kārtas sācis mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks, kas darbojas Latvijas Dabas fonda paspārnē.
Šoreiz ganāmpulku pirmie pienākumi gaida dabas liegumā Randu pļavās, kur govis noganīs vērtīgo piejūras zālāju. Govis darba vietā ieradušās kopā ar visiem teliņiem.
"Piejūras zālāji atrodas starp jūras krastu un sauszemi, tāpēc tajos aug augi, kuri pielāgojušies ūdens sāļumam un mitrumam, veidojot unikālas augu sabiedrības. Piejūras zālāji ir viens no Latvijā daudzveidīgākajiem, bet arī retākajiem zālāju biotopiem, galvenais apdraudējums to pastāvēšanai – aizaugšana ar niedrēm," teikts Latvijas Dabas fonda izplatītajā informācijā. Savukārt govis labprāt mielojas ar jaunajām niedrēm, tā samazinot to ekspansiju, un kopumā veido piejūras zālāju sugām vistīkamākos apstākļus.
"Ja Randu pļavu aploks netiktu noganīts, vismaz reizi vai pat divas reizes sezonā tas būtu jānopļauj, nopļauto zāli sagrābjot un novācot no lauka. Taču, ņemot vērā vietas mitruma apstākļus, ne katru gadu tas ir iespējams, un daudzu niedrēm aizaugušo ieplaku dēļ to nav iespējams paveikt visa aploka platībā. Turklāt Randu pļavas ir putniem nozīmīga teritorija, tāpēc tās pļaušanu var sākt tikai jūlijā, kad pļavās ligzdojošie putni ir izligzdojuši. Šajā laikā niedres jau ir pāraugušas un iegūtajam sienam ir zema lopbarības vērtība, kas nozīmē, ka papildu izmaksas radītu novāktā siena utilizācija," stāsta Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa. Jautāta, cik daudz govis tomēr sniedz iespēju ietaupīt gada laikā uz zālāju kopšanas izmaksām, viņa skaidro: "Arī ganīšana nav lēts prieks, jo ganīšanas izmaksas ietver ne tikai ganību dzīvnieku atvešanas, aizvešanas un ikdienas uzraudzības izmaksas, bet arī konkrēto platību noganīšanā izmantoto dzīvnieku uzturēšanas izmaksas ziemas mēnešos, tajā skaitā to barošanai nepieciešamās lopbarības sagādes izmaksas un dzīvnieku uzraudzībā iesaistīto darbinieku atalgojumu. Ganīšanas kā apsaimniekošanas veida izvēles galvenais kritērijs tāpēc nebūs liels izmaksu ietaupījums, bet gan piemērotība tieši šīm platībām."
Randu pļavās ieradušās sešas mobilā ganāmpulka Galovejas šķirnes govis ar teliņiem. Pārējās ganāmpulka govju grupas šovasar dosies uz dažādām pļavām Vidzemes apkaimē, savukārt citos Latvijas reģionos darbosies reģionālie mobilie ganāmpulki.
Ziemas mēnešus Latvijas Dabas fonda ganāmpulks pavada Augšlīgatnē Latvijas Dabas fonda ganāmpulka ziemas novietnē "Gailīši", kur tām pieejama nojume, siens, dzeramais ūdens un regulāra uzraudzība.
Randu pļavās, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā esoša teritorija, mobilais ganāmpulks darbojas jau piekto gadu, un jau šobrīd ir vērojama ganīšanas pozitīvā ietekme uz augu sastāvu un zālāja struktūru – niedru īpatsvars samazinās, bet augu daudzveidība pieaug. Savukārt mobilā ganāmpulka melnās govis ar baltajām jostām jau kļuvušas par daļu no piekrastes ainavas un karstajā laikā labprāt dodas atvēsināties jūrā. Šosezon Randās mobilais ganāmpulks būs sastopams visu vasaru.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
