Ieguldījums izaugsmei. Pielikt punktu diskriminācijai

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) 2022. gadā veiktais pētījums atklāja, ka daudzi iedzīvotāji nevēlētos strādāt kopā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, romiem vai personām ar citu seksuālo orientāciju.

Šīs grupas joprojām ir starp visbiežāk diskriminētajām sabiedrībā. Tāpēc SIF ar ES Kohēzijas fonda atbalstu turpināja projektu "Dažādības veicināšana", īpašu uzmanību veltot sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautām personām.

"Iekļaujoša sabiedrība neveidojas pati no sevis – tai ir vajadzīgas mērķtiecīgas darbības un atbalsts mainīt ierastos priekšstatus. Tāpēc šādi projekti palīdz cilvēkiem atgūt cieņu, atrast vietu sabiedrībā un pierāda, ka dažādība ir ieguvums," uzsver SIF Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča.

Mācības par dažādības vadību, mentora atbalsts patvēruma meklētājiem un programma, kas veicina iekļaušanos izglītībā un nodarbinātībā, – tie ir tikai daži no piemēriem, kā SIF no 2016. līdz 2023. gadam projekta "Dažādības veicināšana" ietvaros sekmēja pozitīvas pārmaiņas. Šie pasākumi ne vien stiprina iekļaujošu praksi darba tirgū, bet arī palīdz cilvēkiem atrast savu vietu sabiedrībā. Tomēr diskriminācija un sociālā atstumtība neaprobežojas tikai ar darba vidi vai attieksmi – tās skar arī tik svarīgas sociālās garantijas kā tiesības uz mājokli.

Dzīve sākas ar mājām

Latvijā ik gadu patversmēs uzturas aptuveni seši tūkstoši cilvēku. 2022. gadā SIF uzsāka projektu, kura ietvaros 72 bezpajumtniekus iesaistīja aktivitātēs, savukārt 49 personām nodrošināja mājokli ar "Mājoklis vispirms" pieeju. Sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību (LSA), kā arī Rīgas, Valmieras un Liepājas pašvaldībām projekta otrajā pusgadā 95% dalībniekiem izdevās saglabāt savas jauniegūtās mājas.

Tradicionāli atbalsts cilvēkiem bez pajumtes sākas ar atkarību ārstēšanu, sociālo prasmju attīstīšanu un visbeidzot – mājokļa nodrošināšanu. Visbiežāk mājokli uztver par galamērķi, ko iespējams sasniegt vien pēc ilga un sarežģīta procesa. Savukārt pieeja "Mājoklis vispirms" būtiski maina šo ierasto kārtību – cilvēkam vispirms nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu, vienlaikus piedāvājot mentora un citu speciālistu atbalstu. Šī drošības sajūta, ko cilvēks izjūt jau no pirmās dienas, palīdz veidoties atbildības sajūtai un motivācijai saglabāt jauniegūto dzīvi.

"Vienlaikus tiek nodrošināts intensīvs atbalsts ikdienā un sadzīvē, sākot ar mājokļa uzkopšanu un uzturēšanu,un beidzot ar sadzīves prasmju atjaunošanu. 

Diemžēl daudziem šīs prasmes, piemēram, veļas mazgāšana, telpu uzkopšana, higiēnas un pašaprūpes ieradumi, ilgstošas sociālās atstumtības dēļ ir zudušas," norāda Rīgas pašvaldības Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājas vietnieks Aldis Strapcāns.

LSA vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka tieši šī pieeja ir sevi pierādījusi kā efektīvu un ilgtspējīgu, un tai ir stabila vieta Latvijas sociālās palīdzības sistēmā. Projekta noslēgumā vairāk nekā puse spēja atgriezties patstāvīgā dzīvē bez nepieciešamības pēc turpmāka atbalsta. "Viņi turpina īrēt dzīvokļus, strādā un ir pilnvērtīgi integrējušies sabiedrībā. Šie cilvēki ir veiksmīgi sākuši jaunu dzīvi, un viņus, kā saka, "palaidām brīvībā"," piebilst A. Bērziņš.

Pēc projekta noslēguma šī pieeja ir pārtapusi par pastāvīgu pakalpojumu Rīgas pašvaldībā. Lai gan samariešiem ir naktspatversmes arī Valmierā un Ventspilī, apvienības vadītājs norāda, ka galvenās problēmas koncentrējas tieši galvaspilsētā. Pagājušajā gadā pakalpojumu kopā saņēma 32 rīdzinieki – 22 sievietes un desmit vīrieši.

Pieprasījums pēc atbalsta esot lielāks, nekā samarieši spēj nodrošināt, tāpēc tiek meklētas iespējas paplašināt pakalpojumu. Pašvaldībai ir pieejami gan sociālie, gan īres dzīvokļi, uz kuriem klienti gaida rindā. Taču līdz šim nav bijis veiksmīgu piemēru, kur kāds no dalībniekiem būtu pārcēlies uz pašvaldības sociālo dzīvokli. "Šī situācija ietekmē arī programmas apriti kopumā, jo nevaram uzņemt jaunus cilvēkus, kamēr nav atrisināts mājokļa jautājums tiem, kas jau ir sistēmā. Dzīvokļu vietu skaits projektā ir ierobežots – tie ir 25 mājokļi, un kustība notiek tikai tad, kad kāds atbrīvo savu vietu," norāda A. Bērziņš.

LSA mājokļus meklē brīvajā tirgū, un to pieejamība ir atkarīga no piedāvājuma attiecīgajā brīdī Rīgā. Turklāt ne vienmēr viss izdodas uzreiz – ir gadījumi, kad cilvēki atgriežas pie vecajiem ieradumiem vai to nomaiņa nav tik strauja, un progresam ir vajadzīgs ilgāks laiks. No 25 pašreizējiem dalībniekiem astoņi ir pensijas vecumā – A. Bērziņš skaidro, ka šie cilvēki vairs neatgriezīsies darba tirgū. Viņu ienākumi nav pietiekami, lai segtu dzīvokļu īres izmaksas, taču pašaprūpes spējas viņiem ir pietiekamas, lai nedotos uz pansionātu. LSA domā par iespēju veidot grupu dzīvokļus vai pansijas, kur cilvēki varētu dzīvot patstāvīgi ar daļēju atbalstu un iespējamu līdzfinansējumu no valsts vai pašvaldības.

Palīdzēt citiem ir sirdsdarbs

Līdzās darbam ar sabiedrībā diskriminētām grupām, pirms trim gadiem būtisks kļuva arī atbalsts cilvēkiem, kuri Latvijā nonāca kara dēļ. 2022. gada 24. februāra Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā izraisīja masveida bēgļu pieplūdumu visā Eiropā. Saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēti 43 430 Ukrainas civiliedzīvotāji. Lai atbalstītu šos cilvēkus un palīdzētu viņiem veiksmīgi integrēties Latvijas sabiedrībā, SIF 2022. gada aprīlī uzsāka mentora atbalsta programmu. Līdz 2023. gada beigām mentora atbalstu saņēma 1957 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Programmā iesaistījās 23 pašvaldības, viena no aktīvākajām bija Jēkabpils. Ar 11 gadu rūdījumu sociālajā darbā Vidusdaugavas NVO centra piesaistītā mentore un jēkabpiliete Kristīne Jaudzema jutās gatava šim uzdevumam: "Daudzi bija pārsteigti, ka tiek piedāvāts šāds atbalsts. Atsaucība bija liela, bieži varēja just izmisumu – viņi nesaprata, kā šeit viss notiek, kur, piemēram, pieteikties bērnudārzā, kā reģistrēties kā bezdarbniekam."

Būtisks bija arī psiholoģiskais atbalsts. "Uzmundrinājums deva cilvēkiem ticību, ka viss sakārtosies. Stāstīju par iespējām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, piedalīties pasākumos un satikt citus kopienas pārstāvjus," 

stāsta K. Jaudzema. Īpašu uzmanību viņa veltīja bērniem, jo viņi šo situāciju pārdzīvoja visgrūtāk. "Palīdzēju viņiem iestāties pulciņos, nodevu ģimenēm informāciju par to, ko darīt, lai arī bērni justos atbalstīti." Mentore joprojām uztur kontaktus ar ukraiņiem: "Viņi zvana un gaida mūsu tikšanās. Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad palīdzība bija nepieciešama, esmu darījusi visu, ko spēju. Daru šo darbu, jo palīdzēt citiem ir mans sirdsdarbs."

Kas veido iekļaujošu darba vidi?

Darbs ir ne tikai kā iztikas avots, bet arī vide, kur cilvēkam justies piederīgam un cienītam. Tādēļ SIF uzsāka kustību "Dažādība ir spēks", kurā uzņēmumiem nodrošina bezmaksas konsultācijas, nodarbības un darba plānu dažādības ieviešanai.

"Latvijas Avīze" uzrunāja divus no šiem darba devējiem. 2022. gadā kategorijā "Mūsu darbinieki" atzinību saņēma "Rimi Latvia" par ieguldījumu darbinieku labbūtībā, īpaši veicinot iekļaujošu vidi cilvēkiem ar invaliditāti. "Rimi Latvia" personāla vadītāja Gundega Kirilka uzsver, ka uzņēmumā ir skaidri definēts darbinieku atbalsta grozs – pieejamas stipendijas studijām, emocionālā atbalsta tālrunis un kolēģu atbalsta fonds. Darbiniekiem, kas nolemj aiziet, ir iespēja atgriezties pusgada laikā, saglabājot stāžu un visus bonusus.

2022. gada kustības "Dažādībā ir spēks" apbalvošanas ceremonijā tika godināti pieci darba devēji, tostarp "Rimi Latvia" un "Reitan Convenience Latvia".

Foto: Publicitātes

Lai veidotu iekļaujošu darba vidi, "Rimi" nodrošina apmācības, konsultācijas un vides pielāgojumus. "Mūsu darbinieki nāk no dažādām sabiedrības grupām, un mums ir svarīgi, lai viņi justos piederīgi," stāsta G. Kirilka. Viņa uzsver, ka lielākais ieguvums no SIF balvas ir pašvērtējuma anketas aizpildīšana, kas palīdz izvērtēt uzņēmuma praksi un meklēt uzlabojumus, piemēram, pieejamības jautājumos. "Rimi" arī aktīvi iesaistās jaunos projektos. Kopā ar SIF un "Sustento" no 16. līdz 17. jūnijam norisināsies sociālais hakatons, lai radītu risinājumus cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai.

Kā apliecinājums iekļaujošas un saprotošas komunikācijas veicināšanai darba vidē uzņēmumam "Reitan Convenience Latvia" ("Narvesen" un "Caffeine") 2022. gadā bija apbalvojums kategorijā "Mūsu saziņa". Savukārt jau nākamajā gadā uzņēmums saņēma novērtējumu "Dažādībā ir spēks" ar sudraba statusu, kas apliecina veiksmīgu dažādības politikas īstenošanu. "Viss, ko darām, ir vērsts uz to, lai padarītu ikdienu ērtāku un pasauli labāku. Esam izvirzījuši skaidrus ilgtspējas stratēģijas mērķus: rūpes par dzimumu līdztiesību, cienīgu darbu, atbildīgu patēriņu un ražošanu, un atbalstu vietējām kopienām un to līdzdalību," norāda "Reitan Convenience Latvia".

Viena no uzņēmuma īpaši lolotajām iniciatīvām ir programma "Vietējais varonis", kas Latvijā darbojas jau trešo gadu. Tā dod iespēju "Narvesen" un "Caffeine" darbiniekiem palīdzēt risināt savai pilsētai vai novadam nozīmīgas problēmas, stiprinot vietējo sabiedrību. Darbinieki un franšīzes ņēmēji var ierosināt dažādus projektus, piemēram, palīdzību senioriem vai bērniem, atbalstu dzīvnieku labbūtībai, sporta aktivitāšu veicināšanu vai citas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. Naudas balvu par sociālo projektu īstenošanu saņem tie franšīzes ņēmēji, kuri sasniedz lielāko veselīgo produktu pārdošanas pieaugumu. Piemēram, Ķekavas franšīzes ņēmēja ziedoja biedrībai "Kopā savā novadā", palīdzot cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt Starptautiskās lidostas "Rīga" franšīzes ņēmēja, kas 2023. gadā uzvarēja "Vietējo varoņu" programmā, ziedoja biedrībai "Tavi draugi" atbalstam Ukrainai.

"Projekta ietvaros esam ielikuši stabilu pamatu, lai mazinātu diskrimināciju pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kā arī personām to etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma un invaliditātes dēļ. 

Ir īstenotas dažādas aktivitātes, kas kalpojušas kā atspēriena punkts citām līdzīgām iniciatīvām," uzsver SIF. Ir dubultojusies darba devēju iesaiste kustībā "Dažādībā ir spēks". Kopš 2024. gada marta darbojas jauna interneta platforma – "www.dazadiba.lv", kurā apkopoti darba devēju pieredzes stāsti, labās prakses piemēri, resursi, normatīvie akti un cita būtiska informācija, kas sniedz praktisku atbalstu darba devējiem daudzveidības veicināšanā.

Kāds man no tā labums?

Ukrainiete Olena.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Ukrainiete Olena ar ģimeni Latvijā dzīvo jau gandrīz trīs gadus. Viņas vīrs Oleksijs strādā, bērni brīvi runā latviski un mācās latviešu skolā – vecākais dēls Vadims pabeidza 9. klasi, vidējā meita Darja – 6. klasi, bet jaunākais dēls Jurijs apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Pati Olena šobrīd aktīvi meklē darbu. Sākotnēji ģimene izaicinājumus saskatīja it visā: bērnu iekārtošana skolā, darba trūkums, dzīvesvietas meklējumi, komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem un dažādu procesu izprašana.

"Būt svešā zemē ar mazu bērnu bija ļoti grūti – sākumā jutāmies pilnīgi vieni un apjukuši. Mentore Kristīne mums palīdzēja uzsākt normālu dzīvi Latvijā. Viņa informēja par to, kur jāvēršas, lai nokārtotu vajadzīgos dokumentus un saņemtu nepieciešamo palīdzību. Tāpat viņa palīdzēja saprast, kur iesniegt dokumentus, lai noformētu invaliditāti atbilstoši Latvijas prasībām. Kristīne ļoti iesaistījās, lai atrastu man kvalificētu traumatologu, kurš specializējas pēdas velves ārstēšanā. Pēc ārsta apskates kļuva skaidrs, ka nepieciešama plānveida operācija, lai mazinātu sāpes un es varētu normāli pārvietoties. Tā bija dārga operācija, un Kristīne palīdzēja uzrakstīt pieteikumu "Ziedot.lv". Viņa ne tikai uzrakstīja pieteikumu, bet arī zvanīja un personīgi lūdza izskatīt mūsu iesniegumu. Pateicoties viņas neatlaidībai un rūpēm, saņēmām pozitīvu atbildi un finansiālu atbalstu operācijai. Pēc tās jūtos daudz labāk. Agrāk man bija nepieciešams spieķis, lai pārvietotos, bet tagad varu staigāt bez tā un jūtos brīva un stipra. Varu vairāk laika pavadīt ar ģimeni, un tas man ļoti daudz nozīmē.

No sirds pateicos viņai par visu, ko viņa ir darījusi manas ģimenes labā. Ir ļoti svarīgi, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kuri padara citu dzīvi vieglāku un labāku. Kristīne bija pirmais labais cilvēks, kas mums palīdzēja un turpina palīdzēt."

"Rimi" pārdevēja Aigija.

Foto: Foto no privātā arhīva.

"Rimi" pārdevēja Aigija jau trešo gadu strādā "Rimi" par pārdevēju vitrīnas zonā. Meklējot darbu, Aigija nolēma izmēģināt veiksmi veikalā un pieteicās darbam "Rimi". Viņa jau sākumā atklāti pastāstīja par redzes traucējumiem. Sākotnēji darba devēji bija nedaudz piesardzīgi, jo nezināja, kā tas būs, bet nolēma viņai dot iespēju. Pirms tam Aigija mēģināja pieteikties darbā arī citā mazumtirdzniecības uzņēmumā, bet tur viņu nepieņēma. Viņa nezina, vai tas bija redzes dēļ vai tāpēc, ka vakance jau bija aizpildīta.

Viņai visvairāk patīk darbs ar klientiem. "Pārsvarā visi ir jauki, arī kolēģi ir atsaucīgi un draudzīgi," stāsta Aigija. Viens no viņiem pat kļuvis par labu draugu. Darba ir daudz, bet viņa jau ir pieradusi: "No rītiem ir liela skriešana, jo jāstrādā gan aiz vitrīnas, gan pie plauktiem. Visgrūtāk ir vasarā, kad veikalā ir vairāk pircēju." Dažreiz grūtības sagādā saskatīt preču nosaukumus vai derīguma termiņus. Tad viņa izmanto lupu, kas dažreiz palēnina darbu. Tomēr viņa cenšas, un arī darba devēji to zina.

"Iejušanās periods bija mazliet bailīgs. Pirmajās dienās strādāju piena nodaļā, bet pēc tam mani nosūtīja aiz vitrīnas. Bija bail, sev jautāju: kā tikšu galā? Bet tomēr viss izdevās, un dienas beigās vēl nodomāju: ir vieglāk, nekā likās." Ja Aigija kaut ko nezināja vai nesaprata, viņa varēja jautāt kolēģiem – komanda vienmēr bija atsaucīga un palīdzēja.

Programmas "Mājoklis vispirms" dalībniece Lauma (vārds mainīts): "Agrāk man nebija savas mājas. Vecāki mani izdzina, nācās dzīvot šķūnīšos vai pie citiem cilvēkiem. Tur dzīvoju arī ziemā – lija lietus, bija auksti. Ēdienu gatavoju mazā katliņā, ēdu ar zariņiem, jo nekā cita nebija. Gulēju uz vecām drēbēm, ko atradu turpat šķūnītī. Drēbes visu laiku bija netīras un smilšainas. No rīta pamodos nosalusi – visa puse stinga, kājas sāpēja no gulēšanas uz aukstās zemes. Nedzīvoju kā cilvēks.

Skatījos, ka citiem ir savas mājas, un sapņoju, lai arī man kādreiz būtu sava vietiņa. Kur varētu pati gatavot, rūpēties par kārtību, iekārtot istabu ar mēbelēm, kas man patīk. Vēlējos otru gultu, lai mans dēls varētu nākt dzīvot pie manis. Nopirku aizkarus, lai mājās ienestu ko jaunu. Man ļoti patīk turēt mājās mīkstās mantiņas – bērnībā man tādu nebija, neviens tās man nepirka, tāpēc tagad tās man ir īpašas."

Mājās Lauma nevar nosēdēt dīkā. "Visu laiku rosos, mazgāju un uzturu kārtību, jo man ļoti patīk tīrība. Brīvajos brīžos paskatos televizoru, īpaši pārraides par dzīvniekiem. Esmu sakopusi arī pagalmu, te jāpļauj zāle, jāgrābj lapas, gribētu sastādīt puķes. Priecājos, kad kaimiņi pamana un novērtē, cik viss ir tīrs un sakopts.

Par atbalsta programmu man pastāstīja paziņa, teica, ka šādi dzīvot vairs nevaru. Pieteicos programmai, un pēc kāda laika man piedāvāja dzīvokli. Kad atveda mēbeles un malku, jutos kā svētkos – iekurināju istabu, bija tik silti un mājīgi. Visur stāstīju ar lielu prieku: "Man beidzot ir savs dzīvoklītis! Vairs nav jāguļ ārā!" Esmu no sirds pateicīga visām darbiniecēm, kas man palīdzēja. Es viņas gribētu samīļot! Šī iespēja man pavisam izmainīja dzīvi. Esmu patiesi laimīga, un man vairāk neko citu nevajag."

Projekta rezultāti

• Projekts "Dažādības veicināšana" 2018.–2023. gadā
• Motivācijas programmā nodarbinātībai un izglītībai 2018.–2022. gadā kopumā atbalstīti 3239 cilvēki, 1795 (vairāk nekā 60%) veiksmīgi integrējās darba tirgū vai izglītības vidē.
• Izglītojošos pasākumos par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu piedalījušies 1160 dalībnieku, to skaitā 705 darba devēji.
• Sniegts atbalsts 2193 patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
• Izmēģinājumprojektā bezpajumtniekiem "Mājoklis vispirms" Rīgā, Liepājā un Valmierā 45 mājvietās dzīvi uzsāka 49 dalībnieki.
• Sociālā mentora atbalsts sniegts 1957 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
• Kustībā "Dažādībā ir spēks" iesaistījušies 125 darba devēji.

Avots: SIF.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē