Neatkarīgi no tā, vai runa ir par valsts vai Eiropas budžetu, vienmēr izskan pārmetumi par līdzekļu šķērdēšanu un iedzīvotāju vajadzību ignorēšanu. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) no 16. līdz 18. maijam aicināja iedzīvotājus no visām ES dalībvalstīm sniegt priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē.
Jaunais ES budžeta periods sāksies 2028. gadā un ilgs līdz 2034. gadam. Tomēr jau pašlaik norit darbs pie budžeta plānošanas. Plānots, ka tā kopapjoms pārsniegs vienu triljonu eiro, aptuveni 1% no ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. Protams, jau pašlaik aktuāli ir jautājumi: vai jaunajā budžetā būs ņemtas vērā Latvijas vajadzības? Vai prioritāte būs drošības stiprināšana? Un kur visam atradīs naudu?
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir vairākkārt uzsvērusi, ka pilsoņu paneļdiskusijas ir veids, kā dot cilvēkiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā. Konferencē par Eiropas nākotni 2022. gadā viņa atzina, ka šim formātam ir jākļūst par daļu no Eiropas politikas veidošanas procesa. Maija vidū Briselē uz kopīgu tikšanos bija ieradušies 149 iedzīvotāji no dažādām Eiropas valstīm, lai dalītos savā redzējumā par to, kam vajadzētu piešķirt finansējumu nākamajā ES ilgtermiņa budžetā.
Cilvēkus uzrunāja uz ielas
Krista ir vienīgā latviete, kas piedalījās paneļdiskusijās. "Kad devos šurp, nezināju, ko sagaidīt vai kādas tēmas apspriedīsim. Vienīgais, ko zināju, bija tas, ka būs par budžetu. Man bija skaidrs tikai tas: noteikti jāuzsver, cik svarīgi ir ieguldīt izglītībā. Interesanti, ka tieši šī tēma kļuva par vienu no centrālajām mūsu grupas diskusijās."
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku viedokļu daudzveidību, iedzīvotājus dalībai paneļdiskusijās EK izvēlējās pēc nejaušības principa. Kristu uzrunāja uz ielas: "Skrējām ar bērnu uz treniņu un bijām jau pagalmā, kad pēkšņi dzirdēju, ka kāds aiz muguras mani sauc un lūdz, lai pasaku durvju kodu. Šī sieviete jautāja, vai man tiešām nebūtu viena minūtīte viņu uzklausīt. Ja es būtu redzējusi jau iemestu lapiņu pastkastītē, noteikti nebūtu atsaukusies. Bet mani uzrunāja pie mājas – man nebija, kur aizmukt," ar smaidu stāsta Krista.
"Šī sieviete man teica, lai nebaidos, tas nav joks, viss ir apmaksāts. Tas gan šķita aizdomīgi, tāpēc izpētīju šo kampaņu internetā un tad arī pieteicos. Nevienam neko neteicu, jo nezināju, vai izdosies. Iedzīvotājus dalībai pēc tam izlozē. Nākamais e-pasts arī lika uzraut uzacis, jo tas bija automātiski tulkots un pilns ar gramatikas kļūdām, likās, ka kaut kas nav kārtībā. Vīrs vēl pajokoja: "Ko darīsim, ja tevi nolaupīs?" Bet vēlāk jau sapratu, ka viss ir pa īstam un nav ko baidīties."
Lietuvietis Dominiks ir students Viļņas Universitātē. Kad viņš saņēmis vēstuli par iespēju piedalīties Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, sākotnēji tam pat nav pievērsis uzmanību. "Sākumā pat īpaši neaizdomājos par šo," viņš saka. Taču Dominika draudzene jau bija dzirdējusi par šīm diskusijām un ieteica pieteikties. "Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Pieteicos aiz ziņkārības un pēc vairākām nedēļām saņēmu ziņu, ka jādodas uz Briseli."
Pilsoņu paneļdiskusijas pirmā sesija notika martā. Tās laikā dalībnieki tikās nelielās darba grupās, kur brīvā gaisotnē varēja paust sev svarīgākos jautājumus.
Diskusiju gaitā šīs tēmas tika konkretizētas un sakārtotas pa kategorijām. Starp tām kā būtiskākās izkristalizējās tādas jomas kā aizsardzība un gatavība krīzes situācijām, lauksaimniecības politika, izglītība un klimata jautājumi. Krista stāsta, ka bija jāvērtē arī citu darba grupu iesniegtie priekšlikumi, piemēram, par migrācijas problēmu risinājumu. "Šī tēma ir aktuālāka Vidusjūras reģiona valstīm un mani personīgi tik ļoti neskar. Es biju vienīgā no Ziemeļeiropas, pārējie dalībnieki bija no Itālijas, Spānijas un Grieķijas. Bet patiesībā mūsu domas par Eiropas nākotni un plānojamo budžetu bija ļoti līdzīgas," viņa uzsver.