17.1 °C
Eiropas Komisija (EK) otrdien rosināja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, kas īpaši tiktu vērstas pret agresorvalsts enerģētikas nozari.
Eiropas Savienības (ES) jau 18. sankciju kārtas pieņemšana gan ir atkarīga no visu bloka dalībvalstu piekrišanas, un jau ierasti sankciju nepieciešamību apšauba Ungārijas un Slovākijas valdības. Jauno sankciju sekmīga funkcionēšana būs atkarīga arī no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politikas.
Situācija mainījusies
EK nozīmīgākais piedāvājums paredz no 60 dolāriem līdz 45 dolāriem par barelu pazemināt naftas cenu griestus tai Krievijas naftai, kas tiek pārvadāta ar kuģiem. Sankcijas paredzēts vērst arī pret gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" Baltijas jūrā, kā arī pret Krievijas bankām un tā dēvēto ēnu floti, ar kuru tiek pārvadāta ierobežojumiem pakļautā Krievijas nafta. "Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, tāpēc ka spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," reportieriem Briselē uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Jāpiebilst, ka cenu griesti Krievijas naftai 60 dolāru par barelu apmērā tika noteikti G7 valstu vienošanās ietvaros 2022. gada decembrī. Šo sankciju rezultātā ar kuģiem transportēto Krievijas naftu dārgāk par 60 dolāriem par barelu iegādāties nedrīkst. Kopš tā laika "naftas cenas ir kritušās", kas rada nepieciešamību pārskatīt cenu griestus, skaidroja EK vadītāja. Jau šā gada sākumā Baltijas valstis un ziemeļvalstis aicināja EK pazemināt cenu griestus Krievijas naftai, lai tie labāk atspoguļotu izmaiņas globālajā tirgū. Tā kā šie griesti ir ieviesti G7 līmenī, ES būs jāgūst Trampa administrācijas piekrišana nepieciešamo izmaiņu veikšanai. Apspriedē maijā G7 valstu finanšu ministri vienprātību šajā jautājumā nespēja gūt tieši Vašingtonas iebildumu dēļ, vēsta tīmekļa vietne "Euractiv". ES amatpersonas cer, ka par jaunajiem cenu griestiem izdosies vienoties G7 samitā Kanādā, kas notiks no 15. līdz 17. jūnijam. Uz šo samitu aicināta Indija, kas ir ļoti nozīmīga Krievijas naftas importētāja, kā arī citas lielas valstis, tostarp Brazīlija un Meksika.
Fon der Leiena preses konferencē lika saprast, ka ES mēģinās vienoties ar Vašingtonu un viena pati jaunus cenu griestus Krievijai nenoteiks.
EK rosinājumu pozitīvi novērtējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš tomēr aicināja Krievijas naftu neļaut iepirkt dārgāk kā par 30 dolāriem par barelu. "Krievijas spēja turpināt karu ir līdzvērtīga ar tās spēju pārdot naftu un apiet finanšu barjeras," norādīja Ukrainas prezidents. ES ietvaros tomēr nāksies pārliecināt Slovākijas premjeru Robertu Fico un Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu. Fico jau draudējis bloķēt jaunās sankcijas, ja EK "nespēs piedāvāt reālu risinājumu krīzei", kurā Slovākija nonākšot pēc Krievijas energoresursu importa izbeigšanas. Līdz šim pārējo dalībvalstu līderiem Orbānu un Fico tomēr ir izdevies pārliecināt par sankciju nepieciešamību.
Apkaro "ēnu floti"
ES nākamajā sankciju pakotnē ir paredzēts vērsties arī pret Krievijas "ēnu floti", ar kuras palīdzību agresorvalsts apiet tai piemērotos ierobežojumus. Vērienīgas sankcijas šiem kuģiem, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī un rada ekoloģiskās katastrofas draudus, ES noteica jau 17. sankciju pakotnē, kas spēkā stājās 20. maijā. Līdz šim ES ir vērsusies pret 350 šādiem "ēnu flotes" kuģiem, vēsta telekanāls "Euronews". Jaunajā sankciju sarakstā ir ierakstīti vēl 77 šādi kuģi. Sankcijām pakļautajiem kuģiem tiek liegta apdrošināšana, iebraukšana ES ostās un citi pakalpojumi.
"Kad sankcijām pakļautie Krievijas "ēnu flotes" kuģi nevar iebraukt ostās, Krievijai ir jāatrod citi kuģi, kas tai izmaksā vairāk un samazina peļņu,"
reportieriem sankciju būtību skaidroja Kallasa.
Jaunajā sankciju pakotnē EK rosinājusi noteikt sankcijas arī gāzesvadiem "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2", kas Baltijas jūrā savieno Krieviju un Vāciju. Sankcijas pret iespējamiem darījumiem ar šiem gāzesvadiem domātas, lai nepieļautu, ka tiktu atsākta to izmantošana. Jāpiebilst, ka pašlaik šie gāzesvadi izmantoti netiek. "Atgriešanās pagātnē nenotiks," solīja fon der Leiena. Jaunajā paketē paredzētas arī sankcijas vēl 22 Krievijas bankām un vairākiem uzņēmumiem, tai skaitā kompānijām Ķīnā, kas atbalsta Krievijas armiju.
Par sankcijām tiek spriests arī Vašingtonā, tomēr tur izplānotie ierobežojumi var izraisīt pamatīgus satricinājumus starptautiskajā tirdzniecībā. Fon der Leiena pagājušajā nedēļā tikās ar ASV republikāņu senatoru Lindsiju Greiemu, kurš rosinājis ieviest 500% tarifus valstīm, kuras pērk Krievijas energoresursus. Senators tomēr runājis arī par iespējamiem izņēmumiem attiecībā uz valstīm, kuras sniedz palīdzību Ukrainai, norāda izdevums "Politico". Tādā gadījumā šādi tarifi neskartu Eiropas valstis, toties Ķīnai un Indijai, kas iepērk daudz Krievijas naftas, tiktu noteikti ārkārtīgi augsti tarifi, un ASV tirdzniecība ar šīm valstīm praktiski apstātos. Tramps jaunas sankcijas pret Krieviju pagaidām ir atturējies ieviest, lai arī Maskavas un Kijivas sarunās Stambulā nav bijusi vērojama Krievijas vēlme atteikties no maksimālajām prasībām, kas pēc būtības paredz Ukrainas kapitulāciju.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
