Sandra Vensko: Tā ir īstā tautas vara, kad dzied un gavilē jauns un seniors

Svētdien, 1. jūnijā, norisinājās Latgales Dziesmu svētku lielkoncerts "Dod man spēku!". Šogad aprit 85 gadi, kopš Daugavpilī izskanēja pirmās Latvijas brīvvalsts pēdējie Dziesmu svētki, un 35 gadi, kad atjaunotajā Latvijas Republikā kori no visas valsts ieradās uz Latgales Dziesmu svētkiem.

Sandra Vensko, dzejniece, publiciste

Foto: No personiskā arhīva

1940. gadā Daugavpils Stropu estrādē notika pēdējie Dziesmu svētki starpkaru Latvijas pastāvēšanas laikā, tie bija vērienīgākie novadu Dziesmu svētki, 8000 dziedātāju virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā ar latviskām dziesmām pieskandināja Stropu mežu. Kalna nogāzē skanot "Tev mūžam dzīvot, Latvija!", "Gaismas pilij", "Ģaismeņa ausa", virs galvām pārlidoja kara aviācijas lidmašīnas.

Lai šī atsauce uz mūsu kultūrtelpas lokācijas vietām pirmskara periodā ir atgādinājums par Latgales koru nozīmīgo pienesumu Latvijas tapšanas vēsturē.

Vēlāko jau lasītājs zina – svešas varas ierašanās ar asiņainiem zābakiem, svešas kultūras ieviešana. Taču tā jau bija cita Latvija, lemta kultūras bojāejai, ļaužu un mākslas darbu iznīcināšanai. 1941. gada 14. jūnijs. Nevainīgi cilvēki no 5000 ģimenēm kļuva par padomju režīma upuriem un, vienā acumirklī viņu dzīve tika saplosīta gabalu gabalos. Bada, smagā darba un neciešamo dzīves apstākļu dēļ liela daļa ieslodzīto nomira, nesagaidījuši spriedumu. Pavisam ieslodzījuma vietās nomira 3441 cilvēks. Aptuveni 700 cilvēkiem izpildīja nāvessodu. Padomju režīms brutāli vērsās ne vien pret pieaugušajiem, bet arī bērniem. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz 10 gadiem. Izklausās baisi, jo Latgales Dziesmu svētkos skanēja dziesmas, kas simbolizēja ne tikai komponistu pienesumu, bet arī latvisko, latgalisko vienotības garu.

Ir vērts aizdomāties, kā cilvēki vienā mirklī palika bez mājām, bez iekrātās, sataupītās naudas, bez cilvēka cienīgas dzīves tikai tādēļ, ka tā darbojās vara un likumi. Tā tas notiek šobrīd Ukrainā. Ar nicinājumu pret nāciju, kura aizstāv savas tiesības būt.

Katru dienu ir jāpārbauda sava empātiskā sistēma, vai spēj nogalināt idejas vārdā, vai melotu naudas pēc, vai kultūrā netrūkst kaut kas no tā, ko iespējams vērtēt kā izturību. Reizēm neizdarību jauc ar vēlmi apzināti kaitēt, taču salīdzināt un meklēt ienaidnieku visur arī nav labais tonis. Ienaidnieki ir kā mūžīgie karavīri, kuru mentālos ķermeņus piesauc vietā un nevietā, nepieļaujot domu, ka cilvēki ir būtnes, kas domā un rada, nevis tie, ar kuriem manipulē, kad viņu reāli vairs nav dzīvo rindās. Tāpēc allaž jāpatur prātā dziesma "Gaismas pils", ko komponējis Jāzeps Vītols ar latviešu dzejnieka Ausekļa vārdiem.

Latvijā vasara gana biezā slānī ir piepildīta pasākumiem, kas atbilst ikviena iedzīvotāja gaumei un rocībai. Laiku pa laikam kultūrā strādājošie gan saņem pelnītus pārmetumus. Uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem biļetes publiskajā tirdzniecībā nonāca 27. maijā un ir izpārdotas. No vienas puses, esam kultūras epicentrā, no otras, cik daudz ir neapmierināto?

Lielais Jāņu ugunskurs Stropu estrādē būs ne vien latvisko tradīciju apvienotājs, simboliski tas metīs tiltu no tālās pagātnes, kad daugavpilieši vēl nezināja, kāds liktenis gaida kora diriģentus, dalībniekus, komponistus, skolu vadītājus, svešai varai kļūstot noteicējiem pilnīgi pār visu, kas jaunatnācējiem nepieder.

Jūnijs kā viena pasaules puķīte, kas uzzied, nāk ar nopūtu – kad iestāsies miers? Miers, ne iedomātas robežas, iedomāti atrunu plūdi, ka nekas nav tā, kā gribētos. Stropu estrādes atjaunošanas darbi ir gluži kā kods latgaliskajā, pagātnē ierakstīto pieminēšanai ikreiz, kad šajā vietā nostājas cilvēks – cilvēks ar zelta sirdi. Tā ir tradīcija būt kopā ar citiem, kuri tāpat izjūt saikni starp senāko melodiju, skanīgām balsīm līdzās, un to, ko neviens nav spējis atņemt – tautas kodolu un līdzāspastāvēšanu. Nevienam nav izdevies noslāpēt koru kustību, tā ir īstā tautas vara, kad dzied un gavilē jauns un seniors, dejo bērni un sirmmāmiņas, griežas dancī, ka brunči pa gaisu! Šo visu vērts paturēt prātā arī tad, kad pie durvīm klauvē vēlēšanas.