Zviedriju interesē Igaunijas cietumi

Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu ārzemēs, trešdien pavēstīja tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto. Stremmers pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā. Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos. Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas. Vairākas Eiropas valstis jau ir eksperimentējušas ar līdzīgiem risinājumiem, arī Norvēģija un Beļģija, kas iepriekš izīrēja kameras Nīderlandē, savukārt Dānija pašlaik gatavojas nosūtīt ieslodzītos uz Kosovu. Zviedrijā pēdējos gados pieaudzis vardarbīgu noziegumu skaits, jo īpaši šaušanas un spridzināšanas gadījumu skaits, kas saistīti ar savstarpēju rēķinu kārtošanu starp konkurējošiem noziedznieku tīkliem. Premjerministra Ulfa Kristersona centriski labējā mazākuma valdība, kuru parlamentā atbalsta pret imigrāciju noskaņotie Zviedrijas demokrāti, nāca pie varas 2022. gadā, solot stingri cīnīties pret noziedzību. Ieslodzītos uz Igauniju nosūtīs tikai tad, ja viņiem nebūs nepieciešama plaša veselības aprūpe un viņi neradīs augstu drošības risku, paziņoja valdība. Stremmers sacīja, ka Zviedrijas vadošais princips sarunās ar Igauniju bijis nodrošināt, lai soda izciešana Igaunijā būtu pēc iespējas līdzīgāka tai, kāda tā būtu Zviedrijā. Ja šo vienošanos apstiprinās parlaments, tā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.