4.4 °C
Realitātes sagrozīšana, kristīgo vērtību noniecināšana un atkāpšanās no savas identitātes vai viegli sirreālistisks un visus iekļaujošs skatījums – Francijā ažiotāžu radījis mākslinieka Ugo Gatoni šovasar gaidāmo Parīzes olimpisko spēļu oficiālais plakāts, kurā Invalīdu doms attēlots bez krusta, kas realitātē ēku rotā.
Francijas sabiedrībai svēta vieta
"Plakāts nav tik monumentāls, kādu sagaidītu no olimpiskajām spēlēm, vairāk tas atgādina ceļojošo cirku vai Disnejlendu. Nesaku, ka tas ir slikti, māksliniekam ir visas tiesības uz izteiksmes brīvību, vēl jo vairāk Francijā, kas ir viens no pasaules kultūras centriem. Šādā stilā ar 20. gadsimta sākuma puantilisma (viena no impresionistu gleznošanas manierēm) improvizāciju franči kārtējo reizi reklamē savu kultūras mantojumu, kas ir uztverams pozitīvi," sarunā ar "Latvijas Avīzi" plakātu vērtē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētnieks Andris Priede.
Tomēr viņš labi izprot Francijas sabiedrības neapmierinātību ar Ugo Gatoni radīto darbu.
Tā kā Invalīdu doms attēlots bez krusta, francūži plakātu interpretē primāri nevis kā multikulturālisma reklāmu, bet gan nodevību pret savām vērtībām. Tas tāpēc, ka Invalīdu doms ir viens no Parīzes un franču kultūras simboliem, kas uzbūvēts pēc Saules karaļa (Luija XIV) rīkojuma – vispirms tika uzcelta milzīga patversme ar tiem laikiem ļoti augstu komforta līmeni armijas veterāniem, jo karalis uzskatīja, ka viņi pelnījuši vecumdienas pavadīt cienīgā aprūpē. Tam 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sekoja katedrāles būvēšana.
"Francijas sabiedrībai šī vieta ir dubults lepnums gan reliģiskajā, gan patriotiskajā un solidaritātes nozīmē, jo karalis varēja nelikties ne zinis par armijas invalīdiem. Tas ir īpašs svētums arī tādēļ, ka tur apglabāts imperators Napoleons Bonaparts," piebilda A. Priede.
Mākslinieka Ugo Gatoni plakātā attēloto docents tulko kā mākslinieka padošanos Francijas oficiālajai sekulārisma doktrīnai, proti, valsts kā tāda nereprezentē un neprotežē nevienu no reliģijām:
"Doktrīna novedusi līdz pārpratumiem un absurdām situācijām, piemēram, diskusijas, vai skolniekiem un skolotājiem skolā drīkst redzēt ķēdītē Dāvida zvaigzni, krustiņu, islāma apģērbu.
Tā aizliegšana runā pretī cilvēka reliģiskās brīvības tiesībām, tomēr Francijā sekulārisms ir valsts vadošā ideoloģija, tāpēc saprotu mākslinieku, kurš izpilda pasūtījumu, kas pasaules sporta draugu sabiedrībai reklamētu Francijas un Parīzes kultūras mantojumu un, no otras puses, norādītu uz visaptverošo, integrējošo, iekļaujošo, nevis uzrādot reliģiskās mozaīkas daudzveidību, bet gan izslēdzot atpazīstamības simbolus.
Plakātā nav krusta, lai nekaitinātu to sabiedrības daļu, kas teiktu, ka tā ir vienas konkrētas reliģijas priviliģēšana."
Parāda, ka olimpiskās spēles ir iekļaujošas
Francijā kopš 1993. gada dzīvojošais latviešu psihoanalītiķis un kādreizējais skeitbordists Jānis Gailis, kurš 1988. gadā piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferencē, olimpisko spēļu plakātu redz kā aicinājumu sapņot un ceļot: "Ugo Gatoni ļoti ietekmējies no sirreālisma, mēģinājis attēlot visu vienojošo – tur ir Parīze, Marseļa, Taiti (Franču Polinēzija), olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Viens no ļoti būtiskiem olimpiskās kustības mērķiem – padarīt sportu globālu, lai tā būtu vienojoša ne tikai Rietumu, bet visai pasaulei."
Īpaši asi plakātu, kurā nav redzams arī Francijas karogs, kritizēja šīs valsts konservatīvās un nacionālkonservatīvās partijas. J. Gailis domā, ka Marinas Lepēnas piekritēji mēģina visiem spēkiem atrast veidus, lai kritizētu prezidentu Emanuelu Makronu un šī brīža valdību, un viņu mērķis ir dalīt sabiedrību, destabilizēt situāciju.
