7.1 °C
Starptautiskie eksperti Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" novērtējuši atzinīgi. Lai attīstība turpinātos, institūts plāno modernizēt zinātniekiem vajadzīgās iekārtas un aparatūru.
Silavieši arī pēta, kā labāk iebarot vakcīnas mežacūkām un kā lauksaimniekiem sadzīvot ar plēsējiem. "Silavas" Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš uzsver, ka institūta zināšanas šobrīd ļoti vajadzīgas daudziem, tostarp veterinārārstiem, bet institūta direktoru Jurģi Jansonu uztrauc finansējuma samazinājums un nepieciešamība saglabāt vismaz prioritāros meža monitoringa virzienus.
Vai nojaušat, kādu liecību saņemsiet pēc pieciem darba gadiem?
Jurģis Jansons: Šogad saņēmām institūtā saskaņošanai mūsu darba starptautiskā novērtējuma ziņojumu. Tas notiek reizi piecos gados. Atbrauc Eiropas valstīs nolīgti eksperti un vērtē piecos gados paveikto. No sešiem kritērijiem viens attiecas uz zinātnieku darba tautsaimniecisko nozīmi, pārējie saistīti ar darbošanos zinātnes telpā.
Ja starptautiskajā vērtējumā institūts saņem zem "trīs", tas faktiski nozīmētu skuju taku jeb zinātniskās vienības totālu apgrūtinājumu, ja ne likvidāciju. Ja "trīs", tad izdzīvot teorētiski var, bet institūts var tikt pakļauts visādām manipulācijām, kas var draudēt pat ar neatkarības zaudēšanu. Mēs arī šoreiz, šķiet, saņemsim augstāku konsolidēto vērtējumu, kaut gan oficiālais vērtējums nav vēl publicēts. Domāju, tas ir "Silavai "atbilstoši. Visaugstākais jeb maksimālais vērtējums "pieci" mums šoreiz atkal varētu būt piešķirts tautsaimniecības kritērijā.
Kādas ir institūta budžeta prognozes nākamgad?
Par to, kas attiecas uz nākamā gada budžetu, mums ir e-pastā ziņa, ka nacionālais meža monitorings tiks mazināts par astoņiem procentiem, bet meža un medību attīstības fondi uz pusi. Tagad aktuāls jautājums – kādas būs prioritātes un no kā būs jāatsakās? Institūts kā liels meža nozares patriots meklēs un atradīs veidu, kā monitoringa programmas "neīsināt", piemēram, nemazināt parauglaukumu skaitu. Jo tas neatgriezeniski izjauktu laika rindu un samazinātu informācijas kvalitāti.
Mums ir liels prieks, ka meža nozares partneri arvien labāk saprot, cik liela vērtība ir zinātniskā publikācija, kuru sagatavot ir nopietns darbs.
Institūts mērķtiecīgi ieguldījis resursus tieši starptautiskajā publicitātē – vēl periodā no 2015. līdz 2019. gadam mums bija deviņas augstākās kvalitātes oriģinālās publikācijas, bet pēdējos piecos gados to skaits ir 96.
Tās noder ne tikai kā atsauču avoti meža nozares argumentācijai diskusijās ar Zaļā kursa pārstāvjiem, bet kāpina publisko finansējumu un palīdz piesaistīt infrastruktūras naudu no zinātnes budžeta.
Vai Latvijas fauna mainās?
Jānis Ozoliņš: Pamazām. Latvijā sāk parādīties tāda iepriekš nebijusi suga kā jenots, precīzāk, ir dīvaini cilvēki, kuri tos ieved. Lietuvieši ziņoja, ka viņiem to dabā ir diezgan daudz. Igauņiem vēl pagaidām nav. Savukārt zeltaino šakāļu mūsu ziemeļu kaimiņiem ir vairāk. Šakāļi varētu apdraudēt aitas. Igaunijā tas jau sācies – ir plēstas gan pieaugušas aitas, gan jēri.
Šogad esam organizējuši Baltijas Terioloģijas konferenci, kas notiek ik pēc trijiem gadiem. To deviņdesmitajā gadā pirmie aizsāka igauņi, bet pirmo reizi Latvijā tā notika deviņdesmit sestajā gadā. Arī toreiz konference tika rīkota mūsu institūtā. Tad tas bija starptautisks projekts ar tāmi, bet šoreiz mēs bijām galvenais un bezmaz vienīgais atbalstītājs.
Mēs esam iesaistījušies ES programmas "Horizon" tādā kā socioloģiskā pētījumā – kas cilvēkiem traucē sadzīvot ar lielajiem plēsējiem? Mēs cenšamies ar interviju palīdzību saprast, kādā situācijā lauku iedzīvotāji – ganāmpulku īpašnieki – justos labāk. Visas sekas nav iespējams novērst, bet tolerances līmeni pret lielajiem plēsējiem palielināt var.
Šobrīd Latvijā varam runāt par četrām sugām, kuras ietilpst šajā kategorijā. Tie ir lāči, lūši, vilki un mūsu faunas jaunpienācējs – zeltainais šakālis. Šakālis ietekmē gandrīz tās pašas sugas, ko pārējie lielie plēsēji.
Tad jau drīzāk lācis nav lielais plēsējs, jo viņš citus "plēš" ļoti reti. Lūsis pilnīgi noteikti ir starp lielajiem plēsējiem, līdztekus stirnām tas mēdz uzbrukt aitām, kazām un teļiem. Lūši un lāči tomēr nav tik bieži ganāmpulku postītāji, tiem nav raksturīga tā sauktā pārmērīgā nogalināšana. To, ko viņš aiznes, to arī apēd. Lūši nemetas aitu barā un nekož pa labi, pa kreisi, kā tas raksturīgs vilkiem vai šakāļiem, kā arī diemžēl nepieskatītiem vai bezsaimnieka suņiem.
Vai mežacūkas vakcinēs pret Āfrikas cūku mēri?
Nākamajā gadā sadarbībā ar institūtu BIOR un vairāku citu valstu zinātniekiem tiks uzsākta mežacūku pretmēra vakcīnu pārbaude. Mūsu uzdevums būs secināt, kā vakcīnas labāk iebarot. Jārēķinās, ka mežā ir arī citi dzīvnieki, piemēram, lapsas un jenotsuņi, kas šo vakcīnu var apēst pirmie. Izpētot novērošanas kameru ierakstus pie barotavām, redzam, ka pirms mežacūkām barotavās daudzas reizes jau pabijuši jenotsuņi un lapsas. Jāizdomā, kā panākt, lai vakcīnu apēd tieši mežacūkas. Mēs šobrīd esam vajadzīgi veterinārārstiem. Mūsu uzdevums ir noskaidrot, kas notiek ar mežacūku populāciju, kad to skaitu samazina līdz šobrīd epizootiju (masveida dzīvnieku infekcijas slimību) pētnieku ieteiktai robežai. Vidējais mežacūku blīvums ir noteikts, bet skaidrs, ka arī šādos apstākļos cūkas pulcēsies bariņos un ātri atjaunos populāciju. Teorētiski apturēt Āfrikas cūku mēri varētu, izveidojot no mežacūkām brīvu zonu, kurā atlikušie bari nekontaktētos.
Lāču pārvietošanās maršrutus mēs fiksējam ar ģenētisko analīžu palīdzību. Tā kā lāčus Latvijā nemedī, bet veselā veidā tos ķert nevēlamies, tad veidojam dažādus pinekļus jeb tā sauktās matu lamatas, vācam to vilnu, un kolēģi mūsu ģenētikas laboratorijā pārbauda, vai tas ir vietējais lācis vai tikai ciemos atnācis. Ķepainis var pārvietoties, un, vienu gadu uzturējies vienā vietā, var pārcelties citur.
Kas vēl interesants noticis institūtā?
Jurģis Jansons: Šogad sākām apgūt agrāk neizmantoto zemi ap "Silavu" – sadarbībā ar Babītes rododendru audzētavu iestādījām 19 šķirnes, kopā trīsdesmit sešus rododendru krūmus. Gribam nākamo divdesmit gadu laikā – līdz institūta simtgadei – visu "Silavas" teritoriju padarīt ziedošu.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
