8.3 °C
Mana dzīve nu jau padsmit gadus ir saistīta ar Latvijas Radio, mēģināšu šajā slejā uzrakstīt savas ļoti personīgās attiecības ar šo mediju.
Pirmās atmiņas par radio man ir no bērnības ar raidījumu ilgdzīvotāju "Labvakar, mazo draudziņ!" Harija Misiņa mīļajā balsī. Teikšu godīgi, man labāk būtu paticis, ja vakaros pasaku mamma man būtu stāstījusi pati, nevis ieslēgusi radio. Jo radio gadījās arī mulsinošas pasakas, kuru sižetu es tā arī nesapratu. Taču balvā vienmēr bija dziesmiņa par Miega ziloni vai "ripu rapu Mēnestiņu".
Pieaugušākas attiecības ar radio bija skolas rītos, braucot automašīnā ar tēvu. Klausījāmies Latvijas Radio 1, ziņu starplaikā allaž skanēja Radio bigbenda spēlēts džeziņš. Ziņu izlaidumos mācījos no galvas personības un faktus, kas man vēlāk noderēs lielajā dzīvē, sākot ar Politbiroja locekļu uzvārdiem, beidzot ar "Raimonds Pauls" un "Alnis Zaķis". Taču zelta mirkļi ar radio un tēvu mums bija vakaros, atgriežoties automašīnā no laukiem. Vakaros radio vairāk skanēja mūzika, un brauciens cauri tumsai, kad vienīgais gaismas avots autosalonā ir radio panelis, iespiedies atmiņā.
Man tā arī nav izdevies izveidot paradumu klausīties radio. Arī šobrīd radio kolēģu veikumu klausos mājaslapas arhīvā, ceļojot vai uzkopjot māju. Varu tikai pasapņot, kā tas bija pirms interneta laikmetā, kad cilvēki klausījās radio reālajā laikā, visi reizē vienojoties kopējā sajūtu vilnī.
Joprojām radio mīļākais formāts man ir nesteidzīga saruna. Izmaksu ziņā radio ir lēts medijs un to var atļauties: uzklausīt nepārtraucot, nesadrumstalojot informāciju. Manās sajūtās radio ir veselīgs cilvēka pasaules uztverei, atgriežot dabiskajā plūdumā. Un arī ar sarunbiedru veidojas cilvēciski pareizākas attiecības. Jo Latvijas Sabiedriskais medijs un mediji kopumā ir veids, kā sabiedrība sarunājas. Sabiedrību kopā notur kopīgas sarunu tēmas, un, ja reiz šo misiju ir uzņēmies arī Latvijas Radio, tas vienlaikus arī pierāda, kā ir iespējams klausīties otrā.
Uz Latvijas Radio atnācu kā raidījuma "Kultūras rondo" producente 2007. gadā. Tobrīd radio notika paaudžu un arī tehnoloģiju nomaiņa. Gaiteņos stāvēja no aprites jau izņemti lenšu magnetofoni naktsskapīša izmēros. Kolēģi stāstīja par laikiem, kad lentes grieza un līmēja, un, klausoties radio fonotēkas ierakstus, man liekas gluži neticami, kādu veiklību bija iespējams sasniegt arī šādi. Taču biju arī pārsteigta, kāpēc intervijas pagājušā gadsimta vidū ir tik stīvas, itin kā tās lasītu no lapas. Tās arī lasa no lapas, vecākie biedri man paskaidroja. Raidījumu ierakstus tolaik atšifrēja un nesa apstiprināt. Īpaša vieta Latvijas Radio vēsturē ir 1991. gada janvāra barikādēm. Latvijas Radio 1 šogad skan Zanes Lāces gatavotais raidījums "Rada un raida jau 100 gadus", un tur meklējams arī šis stāsts – kā bija iespējams, kad signāls no Zaķusalas torņa pārtrūka, sagatavot alternatīvo Vējupītes raidītāju, bet radio darbinieku evakuācijai galēju briesmu gadījumā bija pārmests dēlis uz kaimiņmājas palodzi.
Kad sāku strādāt radio, iepazinu arī aizejošā laika saviesīgo dzīvi. Jubilejas toreiz tika svinētas ar vērienu, ar akordeonu un klarneti, ar lielu kopdziedāšanu, sanākšanai izmantojot plašo trepju telpu un gaiteņus. Nekā tāda vairs radio nav, lai gan joprojām dzīvs ir paradums radio ēkā ar visiem sveicināties, neatkarīgi no tā, vai pazīst vai nepazīst.
Radio savu jubileju sagaida kā Latvijas Sabiedriskā medija struktūrvienība, kurai ir gan skanošā, gan rādošā, gan drukātā dimensija. Savā žurnālistes mūžā esmu strādājusi visos šajos formātos. Pirmā revolūcija bija jāpiedzīvo, pārejot no avīzes "Kultūras forums" uz Latvijas Televīziju, kultūras raidījumu "100 grami kultūras". Pirmais šoks, kas bija jāpārdzīvo, ka raidošajos medijos ir svarīgi ne tikai, KO runātājs pasaka, bet vēl svarīgāk ir tas, KĀ viņš to pasaka. Iesākumā mani reizēm kaitināja, ka pateiktā jēgu aizsedz izrādīšanās moments. Taču pamazām iemācījos novērtēt nejaušības pasniegtās dāvanas. Un patiesībā tā ir ļoti radoša būšana: sevi kā autoru pastumt malā un ļaut notikt. Ļaut sarunbiedram aizpļāpāties un vēlāk runu plūdos atrast vēl nedzirdētas tēmas, vēl nedomātas domas. Neparastā veidā tas attīsta arī maņas: iemanīties nospiest ierakstu tehnikas slēdzi sekundi pirms izšķiroša momenta un diktofonu turēt kā pistoli, vienmēr pa ķērienam. Jo nekad nevar zināt, kurā brīdī sāksies raidījuma ieraksts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
