11.3 °C
Nacionālā teātra izrādes "Ko var cilvēks" veidotājiem ir būtiski ielūkoties kā noziedznieka, tā izmeklētājas personībās, vienlīdz izceļot kā vienu, tā otru, un izveidojot līdzvērtīgu pretstatu dubultportretu.
Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Ko var cilvēks" radošo komandu raksturo izteikti vīrišķīgs sastāvs un šķiet likumsakarīgi, ka dramaturga Jāņa Joņeva, režisora Roberta Daubura, mākslinieka Kristiana Brektes, komponista Tomasa Anča kopdarbs vērsts uz sabiedriski neērtiem nesenās pagātnes jautājumiem ar specifiski maskulīniem vaibstiem.
Dokumentālā teātra valodā izrāde atklāj reālas krimināllietas un to cilvēku likteņus, kuri savulaik izdarījuši vairāk nekā 300 noziegumu. Vienlaikus stāsts veltīts juristes, ilggadējas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājas Ritas Aksenokas darbam, kura kopš pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma ir šķetinājusi Latvijas skaļākās krimināllietas, atklājot slepkavības, laupīšanas, kukuļošanas un organizētu noziedzību.
Sižets atbilstoši krimināldrāmas žanra ietvaram atklājas lakoniski tiešā intonācijā. Attiecībās starp galvenajām personām dominē skaidras līnijas, un nebūtiski, ka noziedzniekam pretī stāv izmeklētāja sieviete, viņas prāta loģikā, neatlaidībā un darba spējās ir daudz kas no vīrišķības. Lineāri taisna ir dramaturģijas virzība biogrāfijas epizodēs, kas paralēli risinās, abiem tēliem vēloties izprast vienam otra rīcības motivāciju, un vairākkārt uzdotais vaicājums "kāpēc" koncentrē uzmanību uz morāli ētisko meklējumu aspektu. Izrādes veidotājiem ir būtiski ielūkoties kā noziedznieka, tā izmeklētājas personībās, vienlīdz izceļot kā vienu, tā otru, un izveidot līdzvērtīgu pretstatu dubultportretu. Vizuāli – spēles telpā valda simetrija, tālākā plāna centrā izvietota metāla garāža, aktieri darbojas ar ķēdēm un stilizētām restēm. Skaudros metāliskos ķēžu sitienus, kas atsevišķos brīžos raksturo spēles dramatisko skaudrumu, audiāli/skaniski papildina muzikālie fona motīvi, radot nepārejošu spriedzi.
Dokumentālā teātra versija
Juristes Ritas Aksenokas un noziedznieka Aleksandra Volkeviča portretiskai ārējai līdzībai ir maza nozīme, jo personāžu savstarpējās tikšanās epizodes vairāk par dokumentālo faktu uzskaitījumu iedziļinās cilvēku uzvedības loģikā. Ainas, kas attēlo bijušās dzīves notikumus, mijas ar varoņu vēršanos pie skatītājiem ar iekšējo pārdomu un pašrefleksijas monologiem. Izmeklētājas un noziedznieka sarunas neiegrožo normatīvo regulējumu formālie rāmji, viņi mēģina saprast viens otru cilvēciski, saglabājot cieņpilnas attiecības uzrunā "jūs". Portretējumos par atskaites punktu kalpo vēsturiskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi, ļaujot salīdzināt abiem kopīgās un atšķirīgās izvēles. Skan 70. gadu "Mikrofona" aptaujas dziesmas, tekstā ievijas fakti par to laiku hokeja aktualitātēm un ģimenes dzīves pieticību vispārējas nabadzības apstākļos. Tādā aspektā izrāde izmeklē nevis vienu, bet divas dzīves. Cilvēka atbildes uz jautājumu – ko viņš var – nošķir izvēles un skaidro dažādos likteņu pavērsienus. Jēdzieniski un emocionāli iedarbīga ir fināla epizode, kas runā par humānisma robežām un atklāj pretrunīgo likumu un sodu, iespējams, ka tas mūsdienās būtu citāds nekā pirms divdesmit gadiem.
Spoguļojoties pretstatos
Mārcim Maņjakovam kā tēla advokātam izdodas radīt ap savu varoni labestīgas enerģijas lādiņu. Viņš patiesi līdzinās iedomātam pozitīvajam paraugam – Kaupēnam ar romantizētu auru –, kuru Volkevičs vairākkārt piemin. Iekšēji sasprindzināts un brīžiem pāri savaldībai kāpjošs temperaments ļauj aktierim nospēlēt vairāk nekā trīs izteiksmes, ko Brektes groteski karikatūras stila veidotais plakāts atveido ļaunā trīsgalvainā pūķa viepļos.
Gluži kā spogulī, ar tikpat spēcīgu skaidru loģisku pretspēku darbojas aktrises Sanitas Paulas atveidotā varone, kuru vada gribasspēks un emocionāla jauda. Tērpta krāsainā blūzē, kuplos svārkos un rotājusies ar dzintara krellēm, aktrise apvieno lomā cilvēcības līniju ar taisnīguma izjūtu. Īpaši izteiksmīgi tas parādās divskatos ar Elzas Rūtas Jordānes atveidoto Volkeviča meitu, loma, kurā aktrise starp citām sīkām mikro-lomiņām atklāj stūrainas jaunietes spītīgo vēlmi izzināt sava tēva vēsturi pašai. Un ar izmeklētājas palīdzību viņai izdodas ieraudzīt tēvu citādu nekā tikai noziedznieku krimināllietas protokolos.
Noslēguma satikšanās ainā tēvs un meita uz brīdi saprot kopīgo likteni, un kodolīgais dramaturģijas akcents izteiksmīgi uzsver ne tikai sentimenta un didaktikas notis, bet liek skanēt plašākam sajūtu akordam. Arī domām par neredzamām saitēm, kas nelaiž vaļā no pagātnes un mūsu priekštečiem, arī tiem, kuri nebūt nav ne godīgākie, ne atdarināšanas cienīgi varoņi. Ainas atmosfēru veiksmīgi papildina muzikāli ritmiskais draivs, atbalstot domu intensīvu ritējumu arī pēc izrādes noslēguma.
Rakstot par izrādi "Neatlaidības spēles", kas Roberta Daubura režijā fokusēja uzmanību uz paraolimpisko sportistu ikdienu un Paralimpiskās komitejas prezidentes Daigas Dadzītes dzīvi, pirms trīs gadiem recenziju noslēdzu ar pieņēmumu "jāgaida turpinājums". Arī šoreiz izsaku vēlējumu, lai seko nākamie meklējumi dokumentālā teātra žanrā, aktualizējot neizrunātos kopīgās pagātnes jautājumus.
Uzziņa
Jānis Joņevs, "Ko var cilvēks", krimināldrāma Nacionālā teātra Aktieru zālē
- Režisors Roberts Dauburs, scenogrāfsun kostīmu mākslinieks Kristiāns Brekte, gaismumāksliniece Krista Erdmane, komponists Tomass Ančs.
- Lomās: Sanita Paula, Mārcis Maņjakovs, Elza Rūta Jordāne
- Nākamā izrāde: 6. novembrī.
Viedokļi
Diāna Z.: "Tik cilvēciski silta izrāde, aizskar dvēseles stīgas. Uzrunāja, ka stāsts nav skarbs, jo ik pa brīdim pavīdēja ļoti gaumīgs humors. Visi trīs aktieri brīnišķīgi un tik gaiši ataino savu tēlu gaišās un tumšās nokrāsas."
Ieva: "Spēcīgs, pārsteidzošs darbs. Ļoti ceru, ka šai dokumentālajai izrādei sekos solītais triloģijas turpinājums."
www.teatris.lv
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
