Latvijas vīru florbola izlase sestdien Malmē (Zviedrija) sāks dalību 15. pasaules čempionātā. Pirmo reizi mūsējos cīņā vedīs somu speciālists Heiki Lūkonens, kurš pirms diviem gadiem amatā nomainīja tautieti Arto Rīhimeki. Desmito reizi planētas meistarsacīkstēs piedalīsies 36 gadus vecais talsenieks Artis Raitums, kurš tādējādi kļūs par Latvijas izlases rekordistu. Savulaik deviņos čempionātos piedalījās Atis Blinds, kurš gan ir visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs šajos turnīros ar 58 (26+32) punktiem. 

Raitumam ir par četriem punktiem mazāk, taču viņš pirms turnīra par rekordiem nedomā, jo prioritāte ir komandas sniegums. "Sajūtas jau nemainās, tās ir tikpat patīkamas un satraucošas kā pirms pirmā, tā arī pirms desmitā čempionāta," intervijā "Latvijas Avīzei" teic florbolists.

A. Raitums: Motivācija joprojām ir liela, jo tā ir iespēja būt pasaules florbola elitē, izbaudīt to, ka viss grozās ap florbolu un mums ir pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā ikdienā. Spēlēt izlasē un cīnīties par savu valsti tas vienmēr man ir bijis liels gods. Jā, tagad būšu rekordists pēc aizvadīto čempionātu skaita, bet tikai Latvijā.

Pasaulē ne, jo Norvēģijas izlasē ir tāds Kjetils Kronbergs, kam pirms diviem gadiem bija 12. čempionāts, savulaik Somijas izlasē spēlēja Mika Kohonens, kurš piedalījās 11 šādos turnīros, bet pēc tam vēl divos kā treneris. Tā kā man ir uz ko tiekties. Tomēr piekritīšu, ka tas ir ilgs laika posms, 20 gadi lielajā izlasē, vēl klāt trīs gadi junioros.

Šoreiz komandai ir ne tikai jauns treneris, bet arī deviņi debitanti. Jūti, ka komanda ir jaunāka?

Izmaiņas ir. Ļoti jūtams, ka treneri ieguldījuši milzu darbu, tāpēc sastāvs ir konkurētspējīgāks, atlase ir bijusi skrupulozāka. Treneri motivē jaunos čaļus darboties, būt labā formā un progresēt.

Ar ko Lūkonens atšķiras no Rīhimeki?

Arto Rīhimeki vairāk bija tendēts uz komandas veidošanu, mazāk pieķērās spēles sīkajām niansēm, bet Heiki arī mazajām lietām pievērš lielu uzmanību. Viņš ap sevi ir izveidojis spēcīgu komandu, paņēmis labus asistentus, jo redzam, kā viņi strādā, kā analizē pretiniekus, koncentrējas uz smalkākajām niansēm. Neslēpšu, ka mums visiem ir liela vēlme iekost lielajam četriniekam (Zviedrija, Somija, Šveice, Čehija – G. N.), tāpēc daudz meklējam tās mazās lietas, kurās mēs varam būt labāki par viņiem.