16.1 °C
Līdz 2010. gadam gliemeži Latvijas laukos nebija būtiska problēma un valstī nebija reģistrēti gliemežu apkarošanas augu aizsardzības līdzekļi. Gliemežu postījumi parādījās tikai lauka malās , bet tagad vajadzība pēc gliemežu apkarošanas mēdz būt visā laukā un pat vairākas reizes sezonā, ne tikai rapšos, bet arī labībās, pupās, zirņos un citos kultūraugos.
Atteikšanās no augsnes apstrādes arot masveidā savairojusi gliemežu sugu populācijas.
Saimniecības, kas Latvijā vēl aizvien pieturas pie piecu lauku augu sekas, veic lauku aršanu rudenī un rapšus sēj tiešajā sējā, ar gliemežu problēmu nav saskārušies vēl ne reizi.
Latvijā sastopamas aptuveni 78 sauszemes gliemju sugas, 20 no tām ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2006. gada rudenī SIA "Integrētās audzēšanas skola" veica pirmo monitoringu, kura iemesls bija gliemežu bojājumi dārzeņu audzētājiem Zemgalē (Bauskas novadā). Atbilstoši monitoringa metodikai vienā ķeramtraukā tika noķerti 15 īpatņi (4 sugas).
Dominējošā suga bija raibais mīkstgliemezis Deroceras reticulatum (11 īpatņu). Papildus konstatēti: āmura mīkstgliemezis Deroceras sturanyi, dūkstāja mīkstgliemezis Deroceras laeve, kā arī kailgliemeži Arion sp.
Raibā un āmura mīkstgliemežu sugām ir raksturīgi veidot lielas populācijas. Šobrīd sugu skaits un populāciju lielums laukos ir mainījies, to papildinājis arī no Spānijas ievestais kailgliemezis Arion lusitanicus un citas invazīvas gliemežu sugas, kas konstatētas Latvijas reģionos.
Bioloģija, dzīves cikls un raksturīgās sugas
Gliemeži ir hermafrodīti, t. i., dzīves laikā tiem var būt gan vīriešu, gan sieviešu reproduktīvie orgāni. Viens īpatnis spēj savā mūžā izdēt 100–800 oliņu, dējot tās pa grupiņām. Lai gan dažas sugas ir pašauglīgas, lielākā daļa gliemju pārojas pirms dēšanas, izdējot vienā reizē 10–50 olu. Atkarībā no sugas gliemežu īpatņa mūžs ilgst 9–18 mēnešus, ko ietekmē laikapstākļi.
Gliemji barojas galvenokārt nakts laikā, tie ir polifāgi – ēd dažādus augus. Latvijā raksturīgākās sugas lauksaimnieku tīrumos ir: raibais mīkstgliemezis Deroceras reticulatum (3,5–5 cm), āmura mīkstgliemezis Deroceras sturanyi (3–4,4 cm), dūkstāja mīkstgliemezis Deroceras laeve (1,5–2,5 cm), dārza kailgliemezis Arion hortensis (3–4 cm), astes gliemis Tandonia budapestensis (līdz 6 cm), lielais kailgliemezis Arion ater (līdz pat 20 cm), Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris (7–15 cm), milzu kailgliemezis Limax maximus (10–20 cm), melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus (3,5–5 cm).
Ekonomiskā nozīme
- Lielas invāzijas gadījumā gliemeži spēj noēst kultūraugus pat 100%.
- Diennaktī gliemeži apēd 40-56 % no sava svara.
- Izgrauž sēklas, noēd dīgstus, apgrauž augu virszemes daļas.
- Pa gliemežu mehāniskiem bojājumiem augi viegli inficējas ar patogēnajām augu slimībām.
- Katrā saimniecībā svarīgi novērtēt gliemežu radītos zaudējumus un tos salīdzināt ar augsnes apstrādes iespējām un izmaksām. Var izrādīties, ka ietaupītā nauda un laiks nearot jātērē vismaz divreiz vairāk, kā arī iegūtā raža ir zemāka.
Monitorings
- Lauku apskate dienā – kultūraugu bojājumu novērtēšana, nakts laikā – gliemežu uzskaite.
- Ķeramtrauku un citu monitoringa instrumentu obligāta izmantošana. Vizuālā lauku novērtēšana un ķeramtrauku izmantošana nedod priekšstatu par oliņu daudzumu, kas vēl šķilsies, tāpēc monitorings jāveic regulāri.
- Kritisko sliekšņu noteikšana. Piemēram, kritiskie sliekšņi Apvienotajā Karalistē (tabula).
Attīstību ietekmējošie faktori
- Tiešā sēja un minimalizētā augsnes apstrāde ļauj būtiski pieaugt gliemju sugu populācijām (3. att.).
- Lieli postījumi tiek nodarīti kultūraugiem, ja ilgāku periodu ir mitrs un apmācies laiks, maz saulaino dienu.
- Augsnē neiestrādātās kultūraugu atliekas vai kūtsmēsli nodrošina gliemežus ar barības vielām un ir mājvieta, kur paslēpties.
Profilaktiskie pasākumi un apkarošana
- Augsnes aršana un kultivēšana izceļ gliemju olas un pieaugušos īpatņus augsnes virspusē, un šī abrazīvā darbība zemās temperatūrās (kad sāk salt) īpaši veicina gliemežu un to oliņu bojāeju. Augsnes kultivēšana augstās temperatūrās veicina olu un pieaugušo īpatņu izkalšanu. Pēc Apvienotās Karalistes zinātnieku un konsultantu ilggadējiem novērojumiem vairāk nekā 30 gadu laikā ir secināts: 1) mehāniskā kultivēšana efektīvi samazina gliemežu populāciju; 2) visintensīvākā un efektīvākā gliemežu apkarošana ir aršana; 3) pat minimāla augsnes apstrāde ļauj ievērojami samazināt gliemežu bojājumus salīdzinājumā ar tiešo sēju.
- Sārņaugu un nezāļu iznīcināšana samazina gliemjiem pieejamo barības bāzi.
- Augu atlieku iznīcināšana/trūdēšanas procesu veicināšana. Visu iespējamo metožu lietošana, kas veicina augu atlieku mineralizāciju un samazina gliemju barības bāzi. Augu atlieku iearšana 5–10 cm dziļumā ir mazefektīva (gliemju skaitu samazina aptuveni par 40%), bet atlieku iearšana 15–25 cm dziļumā samazina gliemju skaitu būtiski – par apmēram 75%. Augu atlieku iearšana ir jāatkārto 2–3 gadus pēc kārtas.
- Aršanas gadījumā, kur sākotnēji salmi tiek sapresēti un aizvākti, tiek labāk ierobežota gliemežu attīstība, nekā tas ir tikai salmu iestrādes gadījumā.
- Karbamīda slāpekļa mēslojums vai smidzinājums nakts laikā stipri samazina gliemju populācijas lielumu.
- Limacīdu lietošana atbilstoši gliemežu kritiskajam slieksnim invāzijas sākumā ar reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
