-5.9 °C
Lai pārtikas atlikumi veikalos nepārvērstos par atkritumiem, lielākie mazumtirgotāji aktīvi sadarbojas ar labdarības organizācijām – tādējādi ziedotās pārtikas apjomi būtiski pieaug.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem līdz 2030. gadam par 10% jāsamazina pārtikas atkritumu apjoms ražošanas un pārstrādes posmā, bet tirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās – par 30%. 2024. gadā Latvijā tika radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Primārajā ražošanā, pārstrādē un ēdināšanā pārtikas atkritumu apjoms samazinās, taču mājsaimniecībās un tirdzniecībā tas pieaug. Mājsaimniecības radījušas 160,7 tūkst. t pārtikas atkritumu jeb 85,8 kg uz vienu iedzīvotāju, bet tirdzniecība – 41,3 tūkst. t atkritumu jeb 22,1 kg uz katru iedzīvotāju. Taču pēdējos gados būtiski pieaug arī labdarības organizācijām ziedotās pārtikas apjoms. 2022. gadā Pārtikas bankai "Paēdušai Latvijai" bija ziedotas 315 tonnas, 2024. gadā – 784 tonnas, bet pērnā gada 11 mēnešos – jau 855 tonnas pārtikas.
Lielākie ziedotāji – lielveikali
Tās pārtikas produktu ēdamās vai neēdamās daļas, kas nav pārdotas vai patērētas uzturā, taču atkritumos nenonāk, jo ar labdarības organizāciju vai uzņēmumu starpniecību, kas veic pārtikas pārdali, tiek atdotas mājsaimniecību patēriņam, dzīvnieku barošanai vai ražošanai kā otrreizējās izejvielas, piemēram, biomateriāliem vai bioķīmiskai apstrādei, aprites ekonomikā tiek dēvētas nevis par pārtikas atkritumiem, bet gan pārtikas pārpalikumiem. Palielināt pārtikas pārpalikumu apjomu var, tos ziedojot mazturīgajiem. "Ziedotās pārtikas apjoms turpina pieaugt ar katru gadu. Tas saistāms gan ar mūsu organizācijas paplašinātajām iespējām, gan ar uzņēmumu lielāku gatavību ziedot pārtiku, kas citādi tiktu izmesta vai neizmantota. Līdz pērnā gada oktobrim ziedojumos esam saņēmuši vairāk nekā 855 tonnas pārtikas. Galvenokārt sadarbojamies ar mazumtirgotājiem, tostarp "Rimi Latvija", kas šobrīd ir lielākais ziedotājs, "Maxima Latvija" un "Lidl Latvija". Tāpat mūsu ziedotāju lokā ir vairāki vairumtirgotāji un ražotāji," stāsta Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle. Ziedotā pārtika nonāk pie Pārtikas bankas sadarbības partneriem – labdarības organizācijām un zupas virtuvēm visā Latvijā, kurās pēc palīdzības vēršas ģimenes ar bērniem, seniori un personas ar invaliditāti, kurām šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs. "Pašreiz lielākie izaicinājumi ir saistīti ar finansējuma pieejamību, īpaši attiecībā uz transporta izmaksu segšanu, lai varētu savākt ziedoto pārtiku un nogādātu to izdales punktiem," teic A. Kraukle. Viņa saka, ka normatīvais regulējums – MK noteikumi nr. 514 un nr. 145, kas ir spēkā jau kopš 2020. gada, un uz to pamata 2024. gadā izstrādātās vadlīnijas pārtikas ziedošanai – ir labvēlīgs pārtikas ziedošanai labdarības organizācijām. "Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir veidot sadarbību ar jauniem ziedotājiem un iedrošināt viņus sākt ziedot, jo daudzi uzņēmumi joprojām nav informēti par šādu iespēju vai arī bažījas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju," rezumē Kraukle.
Ziedotājiem jāievēro prasības
2024. gada rudenī Zemkopības ministrija sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), Latvijas Samariešu apvienību, kā arī virkni citām organizācijām, tostarp "Rimi Latvija", izstrādāja vadlīnijas organizācijām, kas vēlas pilnvērtīgi piedalīties pārtikas ziedošanā un saņemšanā. To mērķis ir gan informēt organizācijas, kuras vēlas ziedot, gan labdarības organizācijas, kas labprāt pieņemtu ziedojumus, par specifiskām prasībām, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu un prasībām atbilstošu pārtikas atbalsta sniegšanu. Vadlīnijās skaidrots, kas jāņem vērā, ziedojot pārtiku, tostarp kam drīkst ziedot pārtiku, kā notiek saldētas pārtikas ziedošana un kā ziedošanai paredzētai pārtikai jābūt marķētai.
Būtiska atšķirība pārtikas ziedošanā ir derīguma termiņiem, tāpēc organizācijas aicinātas iepazīties ar prasībām, kas noteiktas, ziedojot pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām "Ieteicams līdz" un pārtiku ar derīguma termiņu "Izlietot līdz".
"Izlietot līdz" lieto pārtikas produktiem, kam ir īss derīguma termiņš un kas ātri bojājas. Marķējumā tiek norādīts konkrēts datums, kas ir pēdējais derīguma termiņa datums, pēc kura pārtiku uzturā lietot nedrīkst. Pēc "Izlietot līdz" derīguma termiņa beigām pārtiku nedrīkst gatavot vai sasaldēt, pat ja tā izskatās un smaržo labi. Produktu ir aizliegts ziedot un izmantot ēdienu gatavošanā. Savukārt "Ieteicams līdz" norāda datumu, līdz kuram pārtikas produkts saglabā paredzēto kvalitāti. Marķējumā tiek norādīts datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības. Pēc derīguma termiņa beigām pārtiku var lietot uzturā un ziedot, bet tā garša, smarža, visticamāk, nav tik laba kā pārtikas produkta derīguma termiņa laikā. Tāpat jāzina, ka pārtiku ziedot un saņemt drīkst tikai PVD reģistrēts uzņēmums – ziedotājs vai ziedojuma saņēmējs. PVD šobrīd ir reģistrētas 47 pārtikas izdales vietas, kas nodarbojas ar labdarību un kuras ir tiesīgas saņemt ziedoto pārtiku. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga teic, ka dienests līdz šim nav saņēmis sūdzības par ziedoto pārtiku.
Novērš absurdas situācijas
"Vadlīnijas pārtikas ziedošanai bija nepieciešamas, lai varētu palielināt tās pārtikas apjomu, kura netiek izmesta ārā, bet tiek ziedota trūkumcietējiem," vērtē "Rimi Latvija" komunikācijas vadītāja Inga Bite. Viņa stāsta, ka pirms vairākiem gadiem "Rimi Latvija" valdības līmenī iesaistījās šīs problēmas risināšanā, jo tobrīd spēkā esošie MK noteikumi bija radījuši ne vienu vien absurdu situāciju. "Piemēram, mēs drīkstējām ziedot svaigu gaļu bez piemaisījumiem, bet mums bija liegts ziedot malto gaļu, kurai bija pievienots sāls. Pēc mūsu iniciatīvas, aktīvi strādājot kopā ar Pārtikas banku "Paēdušai Latvijai", ziedošanai paredzēto pārtikas produktu kategoriju klāsts tika paplašināts tā, lai varētu trūkumcietējiem nodrošināt pilnvērtīgu maltīti," ir gandarīta "Rimi Latvija" pārstāve, atzīstot, ka "Rimi" veikalu tīkla iekšienē bija nepieciešams veikt darbinieku lielu izglītojošo darbu.
Savukārt "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa atzīst, ka pārtikas ziedošanas vadlīnijas ir solis uz priekšu pārtikas ziedošanas procesa sakārtošanā. "Ir būtiski nodrošināt komersantiem pilnīgu skaidrību par to, kādus produktus drīkst ziedot, kādiem jābūt to derīguma termiņiem, kā tie pareizi jāmarķē un kā jāorganizē process, lai saņēmēji saņemtu drošu un kvalitatīvu pārtiku. Vienlaikus, vērtējot vadlīnijas no praktiskās perspektīvas, redzam, ka tās var pilnveidot, lai process būtu vēl vienkāršāks un caurspīdīgāks visām iesaistītajām pusēm," norāda R. Auziņa.
Pēc ziedotās pārtikas stāv rindās
"Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar "Rimi Latvija", nāku pakaļ ziedojumiem divas reizes nedēļā. 30% no pasaules iedzīvotājiem ir trūkumcietēji, un arī 30% pārtikas tiek izmests atkritumos. Mēs darām visu iespējamo, lai šo apjomu samazinātu. Uz pārtikas izdales punktu nāk dažādi cilvēki – vientuļie pensionāri, daudzbērnu ģimenes, cilvēki, kuri zaudējuši darbu, visi tie, kuriem ir grūti. Iespēju robežās mēs cenšamies viņiem palīdzēt," saka Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" Tallinas ielas pārtikas izdales punkta vadītājs Ilmārs Slics, atzīstot, ka paļaujas uz pārtikas saņēmēju sirdsapziņu, jo pēc pārtikas produktiem nākt var ikviens. Jautāts, kā cilvēki var uzzināt par pārtikas izdales punktu, viņš teic, ka ļoti labi strādā tā dēvētie klusie telefoni. "Ja atnāksiet otrdienās pēc pulksten diviem, redzēsiet, kādas te ir rindas. Ar informācijas pieejamību nav problēmu, par izdales punktu darbības laikiem var uzzināt Pārtikas bankas mājas lapā," stāsta I. Slics.
