"Latvijā kokskaidu granulu ražošanas apjomi neaugs – esam jau sasnieguši maksimālos griestus.
Ja būvēs vēl kādu granulu rūpnīcu, saasināsies tikai cīņa par izejmateriālu un rezultātā granulu ražošana kļūs nerentabla," prognozē Didzis Palejs, biedrības "Latvijas biomasas asociācijas "LATbio"" valdes priekšsēdētājs un SIA "Timbro" pārdošanas direktors. Viņaprāt, izņēmums varētu būt vienīgi gadījumā, ja granulu cena uzkāps daudz augstāk par pašreizējo un izejmateriālam sāktu izmantot, piemēram, malku vai pat papīrmalku, kas ir attālākos reģionos no ostas, bet, ja cenas paliek, kādas ir, visticamāk, jaunas granulu rūpnīcas Latvijā vairs nebūs.
Šobrīd Latvijā esot vairāk nekā 20 kokskaidu granulu ražošanas rūpnīcu. Deviņas no tām lielās, ka ražo vairāk par 100 000 tonnu granulu gadā. Saražotais kopapjoms ap diviem miljoniem tonnu gadā. No tā tikai 250 000 tonnu patērē Latvijā, pārējais nonāk eksporta tirgos, pamatā Skandināvijas valstīs.
"Latvijā granulu ražošana sākās pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Pirmā rūpnīca bija Talsos un to uzbūvēja blakus zviedru investoru izveidotajai kokzāģētavai "Wika Wood". Kopš tā laika granulu ražošana Latvijā strauji attīstījās, viss sākās ar zviedru zināšanām. Pats kokrūpniecībā aktīvi sāku darboties pēc 2000. gada, taču zinu, ka arī Latvijas uzņēmēji un vietējie speciālisti jau 90. gadu izskaņā granulu ražošanu apguva tik labi, ka viņus aicināja uz Zviedriju dalīties pieredzē. Faktiski mācīt bijušos skolotājus, kā granulu ražošanu padarīt daudz efektīvāku," stāsta Didzis Palejs.
Asociācija, sapņi un globālās tendences
Biedrība "Latvijas biomasas asociācija "LATbio"" dibināta 2008. gada 25. februārī un apvieno granulu ražotājus ar nacionālā kapitāla izcelsmi (faktiski visus, izņemot bijušās "LatGran" rūpnīcas, kas tagad strādā ar igauņu "Graanul Invest" zīmolu).
Pastāvēšanas laikā biedrība vietējā mērogā nodibinājusi kontaktus ar koksnes pētniecības iestādēm, piemēram, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, lai iegūtu konkrētus faktoloģisko datu kopumus, ko varētu izmantot, vēršoties ar saviem priekšlikumiem valdībā, kā arī informējot plašsaziņas līdzekļus. Starptautiski biedrība iesaistījusies Eiropas bioenerģijas asociācijas "Bioenergy Europe" darbībā, ir aktīva tās biedre, jo saredz, ka sadarbība sniedz iespēju ne tikai sekot līdzi visai aktuālajai informācijai par citu valstu sasniegumiem un izmaiņām ES noteikumos saistībā ar bioenerģiju, bet arī piedalīties regulārā pieredzes apmaiņā. Didzis Palejs Briselē bāzētajai "Bioenergy Europe" asociācijai, kas esot pasaulē lielākā bioenerģijas ražotājus pārstāvošā nevalstiskā organizācija, vairākus gadus bijis prezidents, tagad turpina darbu tās valdē. Līdz ar to viņam ir skaidrs priekšstats par nozarē notiekošo Latvijā, kā arī pasaules kontekstā. Par to arī šī saruna.
Kādas ir granulu pieprasījuma tendences pēc kovida un kara Ukrainā izraisītajām krīzēm?
D. Palejs: Pareizākais raksturojums tendencēm pasaules tirgū laikam būtu tāds, ka tās ir tuvu eksplozijai. Kopējais granulu apjoms globāli 2000. gadā bija tikai trīs miljoni tonnu un pārsvarā Zviedrijā. Pašlaik pasaule jau ir sasniegusi kopējo apjomu ap 60 miljoniem tonnu gadā, un tas turpina augt. Eiropa no šī "pīrāga" patērē apmēram 35 miljonus tonnu, no atlikušā lielākais patērētājs ir Japāna, tad seko Koreja, Ķīnas iekšzeme u. c.
Arvien lielākie tirgi Āzijā kaut kādā mērā ietekmē arī granulu ražošanu Latvijā, lai gan tiešā veidā uz turieni neko nepiegādājam, jo tas ir pārāk tālu. Netiešā ietekme ir tāda, ka globālais pieprasījums veicinājis granulu ražošanas eksploziju arī Latvijā un apjomos esam sasnieguši šīs nodarbes dabiskās robežas.
-4.8 °C































































































































































































































